Dobeles tirgū lubeņu pārpilnība, Rīgas veikalos superdārgas zemenes. Pirms 100 gadiem...
Kamēr Rīgas apdzērušies huligāni no ormaņa ratiem ar pagalēm apmētā garāmgājējus, kādā Polijas miestā ar ārstu konsīlija un tiesas lēmumu jaunkundze Anete pārtop par jaunskungu. Savukārt Grobiņas pusē misionārs Aleksanders Polis pārdod ieejas kartes uz svēto sabiedrības tusiņu.
Kasjauns.lv turpina pārlapot 100 gadus senas latviešu avīzes, un konstatē, ka nekas jauns jau šai pasaulē nenotiek.
Dobelnieki iecienījuši žūpnīcas un sēnalu literatūru
Cilvēka daba nemainās un arī pirms simts gadiem viņš labāk lasīja lētus burlakromānus nekā klasiskās daiļliteratūras sējumus un baznīcas sprediķu vietā labāk izvēlējās jautru krogus kompāniju. Protams, ir cilvēki, kuriem vērtību sistēma ir pretēja, bet tie ir mazākumā. Vismaz Dobelē jau noteikti. Par to liecina preses reportāža no Dobeles Jurģu gadatirgus 1914. gadā:
„No Dobeles. Jurģu tirgū bija ieradušies vēl arī veseli 5 grāmatu pārdevēji. Tikai viņu prece galvenām kārtām sastāvēja iz sēnalu literatūras, bet derīgu grāmatu bija visai maz. Žūpnīcas bija kā bāztin piebāztas. Krodzinieki ar uzviju ierāva to, ko Viskrievijas atturības svētkos zaudēja. Tirgus dienā ļoti labi varēja redzēt kādā cieņā pie šejieniešiem vēl ir alkohols. Mācītāja J. Strautmaņa sprediķi pret reibinošu dzērienu lietošanu, kā redzams, nav atstājuši nekādu manāmu iespaidu. Protams, ka nepalika arī bez izkaušanās.”
(„Jaunā Dienas Lapa”1914. gada 1. maijā)
Grobiņas pusē uzradies mistisks misionārs ar savu svēto sabiedrību
Reliģiskie krāpnieki ar savām sektām cilvēku prātus jauc jau kopš Mozus laikiem. Un lai arī, cik cilvēkus brīdina neielaisties darīšanās ar viltus dieva dēliem, viņi tiem ir gatavi atdot pat pēdējo kreklu. Piemēram, pirms simts gadiem Grobiņas apkārtnē klīda kāds Poļu Aleksanders, kurš apmaiņā pret naudas konvertu kurzemniekus solīja uzņemt kaut kādā mistiskā svēto sabiedrībā:
„No Grobiņas. Lētticīgo izmantošana. Kā misionārs „priekš Latvijas piegriešanas Kristum Talsu Kūmu mājās pie Grobiņas bija apmeties 27 g. v. Saldus pagasta loceklis Aleksanders Polis, kas staigāja apkārt un sasauktās sapulcēs ļaudis mēģināja pierunāt ziedot naudu viņa misiones vajadzībām. Savas sludināšanas viņš vienmēr nobeidza ar konvertu izdalīšanu, uz kuriem bija uzdrukāts „Latviju priekš Kristus! Mana dāvana – brāļa Poļa misiones ceļojuma izdevumiem”. Kas šos konvertus, ar naudu pildītus, viņam atdošot atpakaļ, tos viņš uzņemšot svēto sabiedrībā. Ar šo apsolījumu viņš ieguva lielus panākumus pie lētticīgajiem. Vaiņodē, kādā brāļu draudzes sapulcē, policija noliedza brālim Polim ienesīgo veikalu. Tā ka brālim Polim nebija ne misionāra cenza, ne arī pienācīgas atļaujas naudu vākt, tad viņš nodots par ļaužu izmantošanu 5. iec. miertiesnesim.”
(„Jaunā Dienas Lapa”1914. gada 1. maijā)
Dzimumu maiņa nav nekas netradicionāls
Izrādās, ka dzimumu identitātes problēma nav tikai pēdējo pāris desmitgažu problēma. Arī pirms simts gadiem tā bija aktualitāte un tolaik arī atļāva, piemēram, sievietei kļūt par vīrieti. Par to liecina kāds sens ziņojums no Polijas:
„No sievietes par vīrieti. 1892. gadā Polijā kādai zemniecei piedzima meitene, kuru nokristīja par Aneti. Tagad 22 gadus vecā Anete nāca pie pārliecības, ka neesot vis sieviete, bet vīrietis un pateica to saviem vecākiem. Vecāki Aneti noveda pie ārsta un tas arī apliecināja, ka Anete ir vīrietis. Pēc tam Anete iesniedza Peirokovas apgabaltiesā lūgumu atzīt to par vīrieti un kā tādu likt ierakstīt kristāmā grāmatā. Ārstu komisija to apskatīja un atzina par vīrieti.”
(„Jaunākās Ziņas” 1914. gada 5. maijā)
Rīgas veikalos parādījušās superdārgas zemenes
Ar diez ko lielu algu 1914. gadā nevarēja lielīties ne policisti, ne skolotāji. Tieši pirms simts gadiem aprīļa beigās – maija sākumā Rīgas policists par savu mēnešalgu veikalās varēja nopirkt tikai kādas 140 zemenes, bet skolotājs – ap simts šo garšīgo ogu. Tolaik policista alga bija ap 40, bet skolotāja ap 30 cara rubļiem mēnesī. Tiesa gan, pašmāju produkti bija desmitiem reižu lētāki. Arī zemenes pēc pāris mēnešiem kļuva vairākas reizes lētākas, jo tās bija ienākušās pašu zemītē. Tomēr maija sākumā zemeņogas bija no ārzemēm ievesta delikatese, ar ko palepoties smalkā pieņemšanā:
„Pirmās ogas. Rīgas augļu pārdotavās jau parādījušās no Briseles ievestās ķiršu ogas un dārza zemenes. Mārciņa ķiršu ogu maksā 80 – 100 kap., bet kastīte ar 9 zemenēm 2. r. 60 kap.”
(„Jaunā Dienas Lapa”1914. gada 1. maijā)
Huligāni Rīgas centrā gājējus apmētā ar pagalēm
Pirms simts gadiem vēl neviens nezināja, kas tas tāds spaisiņš ir, bet, pēc visa spriežot, šo indīgo draņķi bija sapīpējušies pusmūža vīriešu kompānija. Nekā savādāk nevar izskaidrot viņu mētāšanos ar pagalēm:
„Liela nelietība. Vakar pievakarē pa Suvorova (Tagad Krišjāņa Barona – Kasjauns.lv) ielu brauca ormanī 4 vīrieši ar lielām malkas pagalēm rokā. Starp Dzirnavu un Ņevas (tagad Blaumaņa – Kasjauns.lv) ielu viņi svieda šīs pagales sāņus pret namiem un bez maz ievainoja vairākus cilvēkus. Kad pēc tam apdraudētā publika gribēja viņus apturēt, viņi bēga, tomēr izdevās noķert un kopā ar nelietīgo ormani nodot policijai. Nelieši bija pusmūža cilvēki.”
(„Jaunā Dienas Lapa”1914. gada 2. maijā)
Publikācijā izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās krātuves periodika.lv materiāli un saglabāts 1914. gada rakstības stils.
Elmārs Barkāns/Foto: All Over Press
