Prezentēs Pulicera prēmiju ieguvušā romāna par Ziemeļkoreju latviešu izdevumu
Tikko latviski iznākusi pagājušā gada Pulicera prēmijas laureāta Adama Džonsona grāmata „Bāreņu pavēlnieka dēls”. Amerikāņu autora romāns jau ieguvis pasaules slavu, un tas 2013. gadā ierindojās visu lielāko izdevumu - laikrakstu un žurnālu - gada grāmatas kategorijā. 8. maijā notiks tā latviešu valodas izdevuma prezentācija.
„Bāreņu pavēlnieka dēls” ir īpašs ar to, ka iznācis 2012. gada beigās, romāns jau 2013. gadā ierindojās pasaules lielāko laikrakstu un žurnālu gada grāmatas kategorijā un tas saņēma Pulicera balvu literatūrā. Nu tas Ulda Šēna tulkojumā un izdevniecības „Kontinents” apgādībā iznācis latviešu valodā.
Prezentēs „Bāreņu pavēlnieka dēlu’ un runās par Ziemeļkoreju
Ceturtdien, 8. maijā pulksten 17.00 Rīgas Tehniskās universitātes (Kaļķu ielā 1) Baltajā zālē sakarā ar „Bāreņu pavēlnieka dēla” iznākšanu latviešu valodā notiks kultūrpolitiska diskusiju „Personība totalitārā režīmā”. Uz pasākumu aicināti visi interesenti.
Ar iespaidiem par grāmatu dalīsies Rīgas Tehniskās universitātes Ekonomikas teorijas un tautsaimniecības katedras vadītājs Dr.oec. Juris Saulītis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics, politologs Einārs Graudiņš, politisku notikumu vērotājs, portāla nekropole.lv dibinātājs, jurists Aivars Borovkovs, apvienības „Reportieri bez robežām” līdzstrādnieks Baltijas valstīs Imants Liepiņš, Kasjauns.lv žurnālists, Ziemeļkorejas aktualitāšu vērotājs Latvijā Elmārs Barkāns un politologs Filips Rajevskis.
Diskusiju vadīs sabiedrisko attiecību speciālists, politikas vērotājs un komentētājs Kristians Rozenvalds. Pirms diskusijas ar priekšlasījumu uzstāsies ASV vēstnieces vietniece Karina Maklelanda. Viņa dalīsies domās par to, kāpēc šai īpašajai grāmatai piešķirta Pulicera balva literatūrā, un kāpēc patiesība par Ziemeļkoreju ir tik svarīga izglītotai sabiedrībai.
Adams Džonsons raksta par Ziemeļkoreju - valsti, kurā vēl joprojām valda komunistiskā diktatūra. Demokrātiskā sabiedrībā dzīvojošam pilsonim var likties neticami tas, ka romāna varoņa prototips ir reāla persona, bet tas tik tiešām tā ir. Adama Džonsonu šo grāmatu iedvesmoja uzrakstīt viņa vizītes Ziemeļkorejā. Šobrīd „Bāreņu pavēlnieka dēlu” tulko visā pasaulē, tā jau ir iznākusi jau 30 valodās. Grāmata rosina domāt, kā arī atcerēties nesenu pagātni, kura bija mūsu realitāte vēl pirms pārdesmit gadiem. Tā reizē ir baisa un sirreāla, bet tai pašā laikā arī vairāk nekā reāla, ja atceramies, ka vēl pavisam nesen dzīvojām totalitāri represīvā absurda režīmā. Un lai arī Ziemeļkoreja mums var likties pārāk tālu un mūs neskarošs režīms, iespējams, ka ziemeļkorejiešu realitāte mums ir tuvāk, nekā varam to iedomāties.
Kāda latvietim saistība ar Ziemeļkoreju?
Iespējams, tieši tagad mums mugurā ir ziemeļkorejiešu sieviešu šūts krekls un mēs ēdam kalmāra salātus, kuri tapuši pateicoties ziemeļkorejiešu maluzvejnieku izveicībai:
* Nav noslēpums, ka augsto zīmolu modes nami lielu daļu savu šuvumu pasūta trešās pasaules valstīs – Ķīnā, Bangladešā, Indijā. Tā iznāk lētāk. Tā nu var sanākt, ka „Armani” uzvalks nav vis šūdināts Francijā, bet gan Ziemeļkorejā! Tā sanāk vēl lētāk! Oficiāli jau „Armani” savu sašūto drēbi nepasūta Ziemeļkorejā, bet gan ķīniešu šuvējām. Savukārt arī ķīniešu biznesmeņi nav ar pliku roku ņemami. Viņi savu ražotni neatklāj nevis Ķīnā, bet, slepeni vienojoties ar Ziemeļkorejas valdību, kaut kur Phenjanas pievārtē. Tas ir izdevīgi – ja Ķīnas šuvējai jāmaksā ap 80 dolāriem mēnesī, tad ziemeļkorejietei pasakaina nauda jau būs 15 dolāri mēnesī.
* Viens no ziemeļkorejiešu zvejnieku puslegālajiem izdzīvošanas modeļiem ir maluzvejniecība Dzeltenā jūrā. Ziemeļkorejieši jūrā ķer delikateses – astoņkājus, austeres, kalmārus, garneles un citas. Tās viņi pārdod uzpircējiem no Ķīnas, kuri vēlāk šīs delikateses piegādā Eiropas labākajiem, arī Rīgas, restorāniem.
Tāda, lūk, atkāpe pēc „Bāreņu pavēlnieka dēla” izlasīšanas Latvijas kontekstā.
Episks vēstījums par ceļojumu cauri ledusaukstiem ūdeņiem
Bet pats romāns ir episks vēstījums par jauna vīrieša ceļojumu cauri ledusaukstiem ūdeņiem, tumšiem tuneļiem un spokainiem spiegu kambariem visnoslēpumainākajā diktatūrā pasaulē - Ziemeļkorejā. Tas daļēji ir spriedzes romāns, daļēji vēstījums par zaudētu nevainību, kā arī daļēji romantisks mīlas stāsts.
Paka Čundo māti – dziedātāju, kā visas skaistās Ziemeļkorejas meitenes, ir nolaupījuši un aizveduši uz Phenjanu. Paka tēvs vada bāreņu namu „Ilgās rītdienas”, taču adopcijai Paks nekad netiek atdots, jo ir īstais dēls. Izcīnīt savu vietu starp bāreņiem nav viegli... Savas lojalitātes un asā instinkta dēļ Čundo nonāk augstāk stāvošo personu redzeslokā. Pirmais darbs, kas viņam tiek uzticēts – nolaupīt japāņu operdziedātāju kāda vietējā virsnieka privātai mūzikas baudīšanai.
Čundo pamazām virzās augšup pa hierarhijas slidenajiem pakāpieniem, un dodas turp, no kurienes nav atpakaļceļa...
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, KCNA/AFP/LETA
