Tveicīgajā un pērkoņainajā laikā atbildīgie dienesti aicina ievērot piesardzību

Spēcīgs pērkona negaiss var izraisīt ļoti intensīvu lietu, kas applūdina pilsētu ielas, kā arī krusu, kuru graudu diametrs var sasniegt vairākus centimetrus. Ar negaisa mākoņiem var būt saistītas pēkšņas vēja brāzmas un pat vētra, iespējami arī virpuļviesuļi. Draudus dzīvībai un īpašumam rada arī zibens spērieni.

Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi pērkona negaisi Latvijā var veidoties visās jaunās nedēļas dienās, lielākais stihiju risks būs nedēļas sākumā, kad mākoņi galvenokārt virzīsies no dienvidiem uz ziemeļiem. Savukārt augstākā gaisa temperatūra - līdz +31 grādam - tiek prognozēta pirmdien, 19.maijā, Vidzemē un Latgalē.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka, tuvojoties negaisam, jāaizver logi, durvis un dūmvadu aizvērtņi. Bez īpašas nepieciešamības vēlams neiet ārpus telpām, un nevajadzētu kurināt plīti vai krāsni, jo dūmi palielina risku, ka ēkā var iespert zibens.

Negaisa laikā nevajag atrasties pie elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem un radiatoriem, kā arī citiem metāla priekšmetiem. Radio un televizoru, kā arī citu sadzīves elektrotehniku vēlams atvienot no elektrotīkla, un nedrīkst izmantot mobilo telefonu.

Pērkona negaisa laikā nedrīkst palikt atklātās augstienēs, blakus metāla žogam vai zibensnovedējam, nevajag slēpties zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem. Ja klajā laukā nav, kur patverties, tad jānoguļas zemē, iespēju robežās izvēloties sausu, smilšainu grunti, tālāk no ūdenskrātuvēm.

Apstākļos, kad zibeņo, ir riskanti braukt ar velosipēdu, motociklu vai motorolleri; vēlams nokāpt no braucamrīka un nepalikt kontaktā ar to. Pērkona negaisa laikā arī nedrīkst braukt ar laivu, peldēties vai makšķerēt. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves, jo ūdens labi vada elektrību.

Savukārt siltā laika un augstās ultravioletās radiācijas dēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi aicina iedzīvotājus ilgstoši neuzturēties tiešos saules staros.

Ja dienas karstākajā laikā jādodas ārā, vēlams valkāt cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes - ieteicams no kokvilnas auduma - un ņemt līdzi pietiekamu daudzumu ūdens. Nedrīkst lietot alkoholu, jāizvairās arī no stipras kafijas, tējas un dzērieniem ar lielu cukura daudzumu, jo tie pastiprina dehidratāciju.

Izdzertā šķidruma daudzums jāpalielina pirms sākušas mocīt slāpes. Jāizvairās no ilgstošas fiziskas piepūles saulē, kā arī karstās telpās. Ja uz ielas kļūst neizturami karsti, var meklēt atvēsinājumu publiskās vietās - veikalos, kafejnīcās un citās telpās ar kondicionēšanas iekārtām.

Īpaši bīstama atrašanās karstā saulē ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Uzturoties ārā, bērnam jāvalkā cepurīte vai lakatiņš, viņa āda no saules jāpasargā ar aizsargkrēmu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnu vienu pašu mašīnā. Vecākiem arī jāatceras, ka mazuļa ratiņi var pārvērsties par "siltumnīcu" un bērns, nopietni pārkarstot, var iet bojā.

Tāpat jāparūpējas par slimiem un veciem cilvēkiem, kā arī mājdzīvniekiem, kuri jānodrošina ar piekļuvi tīram ūdenim.

BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA