"Te taču nebūs vispār, kas strādā" - prezidents komentē runas par nodokļu celšanu valstī

Latvijā nodokļus celt nevajag, pretējā gadījumā "te nebūs vispār, kas strādā", izteicās Bērziņš un skaidroja, ka uzņēmējdarbību Latvijā jau bremzē augstas cenas enerģētikā.

Bērziņš domā, ka nodokļu jomā Latvijā var runāt par ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma celšanu, kam būtu pozitīva ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem un kas ļautu cīnīties ar nelegālo nodarbinātību.

Iepriekš finanšu ministrs Andris Vilks (V) ir nācis klajā ar aicinājumu sabiedrībai diskutēt, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, jo zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai.

Vilks atzīmēja, ka strauji tuvojas nākamā gada budžeta veidošana, kas šogad paies divu vēlēšanu kontekstā, tāpēc aizvien skaļāk tiek aktualizēts jautājums par papildu līdzekļu pieprasījumiem no dažādām ministrijām un politiskajām grupām. Dažus no šiem pieprasījumiem esot ietekmējis priekšvēlēšanu drudzis un populisms, taču pārējos gadījumos svarīgs ir jautājums, kur ņemt līdzekļus pamatoto vajadzību apmierināšanai.

Kā uzsver ministrs, nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti 12.Saeimā, būšot nepieciešams izšķirties - vai šādu tendenci atzīt par vēlamu vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.

Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) tuvākajos gados var nokristies līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji šis rādītājs ir 40%, uzsver Vilks. Zemais nodokļu īpatsvars pret IKP esot ļoti aktuāls jautājums pat pie labas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo nozaru ministrijas īpaši priekšvēlēšanu laikā vēlas aizvien lielāku līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.

"Pie tik zema nodokļu sloga kļūst neiespējami salīdzināt sabiedriskos pakalpojumus un sociālo palīdzību Latvijā un citās ES valstīs. Par katru no šādiem salīdzinājumiem mums nāksies nopūsties un konstatēt, ka Eiropas līmeņa valdības pakalpojumi un sociālais atbalsts mums nav pa kabatai," uzsver politiķis, "esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados (pie sakarīgas un nepopulistiskas valdības kombinācijas) darbaspēka nodokļiem būs lejupejoša virzība. Taču, mazinot darbaspēka nodokļus, tie ir jākompensē, lai vismaz esošajā līmenī varētu nodrošināt valsts funkcijas mūsu iedzīvotājiem. Protams, ka var palikt pie esošās situācijas, bet tad es aicinātu savus kolēģus ministrus nesniegt pieprasījumus pēc papildu finansējuma. Taču diez vai tas notiks, jo vajadzības bieži vien ir arī pamatotas."

Vilks uzsver, ka pašlaik Finanšu ministrija neplānojot rosināt diskusiju par kompensējošiem priekšlikumiem, piemēram, patēriņa nodokļu likmju izmaiņām valstī, turklāt šī valdība nerosināšot nodokļu pārskatīšanu vispār. Tomēr, īstenojot apņemšanos par darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu tuvākajos gados, ir paredzams kopējo nodokļu ieņēmumu kritums attiecībā pret IKP, kas savukārt aktualizēs diskusiju par kompensējošiem pasākumiem, jo papildu resursi, kas būtu paredzēti valsts funkciju finansēšanai, kļūs ierobežotāki, raksta Vilks.

Ministrs norāda, ka Pasaules Bankas "Doing Business 2014" pētījums liecina, ka kopējā nodokļu likme Latvijā ir 35,9%, kas ir 11.zemākais rādītājs ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs. Nodokļu likme Latvijā ir vismazākā arī Baltijas valstu starpā. Tāpat tā ir zemāka par vidējo ES un EBTA valstu rādītāju - 41,1%, kā arī par vidējo rādītāju pasaulē - 43,1%. Pētījumā kopējo nodokļu likmi Latvijā veido 4,9% uzņēmumu ienākuma nodokļa daļa, 27,3% darbaspēka nodoklis, savukārt 3,7% ir pārējie nodokļi. Veicamo maksājumu daudzums Latvijā ir viens no mazākajiem Eiropā - tikai septiņi maksājumi. Tik mazs maksājumu skaits citur ES esot vien Igaunijai, Francijai un Maltai, bet vidēji pasaulē šis maksājumu skaits sasniedz pat 26,7.

"Šie skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli norāda uz to, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi lielāku daļu ir spējīgi novirzīt sava biznesa tālākai attīstīšanai vai dividenžu izmaksai. Tomēr izdarīt viennozīmīgus secinājumus tikai no šī viena indikatora nevajadzētu, jo valstīs atšķiras gan ekonomiskie cikli (tādējādi arī peļņas cikli), gan darbaspēka nodokļu sadalījums starp darba devēju un ņēmēju, uzkrātais kapitāls, gan citi aspekti," raksta politiķis.

"Ir saprotams, ka nozaru ministrijām ir ārkārtīgi daudz prioritāšu, kas jāfinansē no valsts budžeta. Taču vienlaikus valstī ir noteikta virzība uz zemāku nodokļu slogu, jo mēs esam eirozonas valsts, tāpēc būs jāpieņem lēmums, vai šī tendence ir jāsaglabā, rēķinoties, ka finansējuma iespējas atbilstoši dažādām prioritātēm būs ierobežotas," atzīmējis Vilks, "turoties pie jau iepriekš minētās tendences, politiķiem būs jādomā par korekcijām."

Šādos apstākļos jau tagad ir ļoti svarīgi sākt publisku diskusiju, uzklausot uzņēmēju organizāciju viedokļus, kādu ceļu Latvija ir gatava iet, domājot par nodokļu slogu, valsts prioritāšu nodrošināšanu un labklājības celšanu, uz diskusiju aicinājis finanšu ministrs.

LETA, Foto: Reuters