Aicina atteikties no dzīvnieku izmantošanas "Rīgas Cirkā"

Pēc biedrības "Dzīvnieku brīvība" valdes domām, Rīgas Cirks savā pašreizējā veidolā ne vien nekalpo sabiedrības interesēm, bet pat tām kaitē. Turklāt savvaļas dzīvnieku izmantošana cirkā ir cietsirdīgs un neētisks arhaisms, kas nav savienojams ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu.

"[..] lūdzam atbildīgās iestādes aicināt cirku atteikties no dzīvnieku izmantošanas un radikāli pārdomāt savu vēstījumu sabiedrībai un savu vietu kultūras galvaspilsētā. Lūdzam un aicinām šim jautājumam pievērst tūlītēju uzmanību un neatlikt to uz nenoteiktu laiku tikai tāpēc, ka ir runa par dzīvniekiem. Lūdzam arī nedeleģēt šī jautājuma risināšanu Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kā tas darīts līdz šim. PVD nav spējīgs problēmu apskatīt pēc būtības, un tā kompetencē nav pienākums izvērtēt, vai dzīvnieki Cirkā vispār ir vajadzīgi. Lūdzam steidzamā kārtā uzsākt nopietnu sarunu ar Rīgas Cirka vadību, lai mūsu skaistā pilsēta iegūtu tādu kultūras iestādi, kuru apmeklēt nav pazemojums un kauns," teikts vēstulē.

Kā stāsta Andersons, Pasaules cirka dienā, šī gada 19.aprīlī, pie Rīgas Cirka norisinājās protests pret ziloņu izmantošanu Rīgas Cirkā un tā sadarbību ar dresētāju Larsu Holšeru, kuru Eiropā un Skandināvijā tur aizdomās par dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpšanu.

Neņemot vērā sabiedrības iebildumus un protestus, šī gada jūlijā un augustā programmā "Vasaras rēvija" Rīgas Cirks ieplānojis 27 izrādes, kurās visās piedalās ziloņi. Tādēļ "Dzīvnieku brīvība" vēstulē Kultūras ministrijai norāda, ka izrāžu rīkotāji maldina skatītājus un ignorē daudzos pētījumos secināto, ka šādu savvaļas dzīvniekiem nedabisku uzvedību var panākt tikai ar cietsirdīgu dresūru.

Vēstulē norādīts, ka atšķirībā no citām Rīgas centra kultūrvēsturiskajām iestādēm, kas pēdējās desmitgadēs ir kritiski izvērtējušas savu pagātni un mainījušās atbilstoši sabiedrības vajadzībām, Rīgas Cirks to nedara. Gandrīz visās Rīgas Cirka izrādēs tiek izmantoti dzīvnieki - lielākoties dresēti savvaļas dzīvnieki.

Vēstulē teikts, ka dzīvnieku cirka pamatā ir 19.gadsimta priekšstati par nepieciešamību publiski demonstrēt cilvēka varu par dzīvo dabu. Šī ideoloģija ir izrādījusies kaitīga pašam cilvēkam, bet cirks to tiešā veidā māca bērniem - izrāžu skatītājiem. Rīgas Cirks apelē pie senām tradīcijām un apgalvo, ka dzīvnieku trūkums cirku padarīs par teātra izrādi ar cirka elementiem. To sakot, tiek pieņemts, ka tradīcijas ir labas tikai tāpēc, ka tās ir tradīcijas.

"Laikā, kad citās civilizētās sabiedrībās nopietni spriež par īpaša statusa un aizsardzības piešķiršanu cilvēka ģenētiski tuvākajiem radiniekiem - cilvēkpērtiķiem, Rīgas Cirks izrāda "Jautro pērtiķu šovu". Lai izklaidētu publiku, šimpanzes tajā ir pārģērbtas par policistiem un klauniem. Ja ticētu cirka argumentiem, varētu teikt, ka šimpanzes šeit ir nostādītas vienā līmenī ar cilvēkiem un ka šāda klaunāde liecina par mūsu brālību un savstarpējo uzticēšanos. Patiesībā tradicionāli un arī juridiski šim tā dēvētajam atrakciju dzīvniekam nav nekā vairāk par priekšmeta statusu. Maskarāde tikai neveikli mēģina pārliecināt, ka dzīvnieks šeit kaut ko tēlo tādu pašu iemeslu dēļ, kādu dēļ mēdz tēlot cilvēks, - tāpēc, ka grib, vai tāpēc, ka jautri, vai tāpēc, ka maksā," teikts vēstulē.

Kā norāda Andersons, nepieciešamību kritiski izvērtēt tradīcijas un atteikties no dzīvnieku cirka jau ir sapratušas daudzas Eiropas valstis. Savvaļas dzīvnieku izmantošana ir aizliegta Beļģijā, Austrijā, Nīderlandē, Grieķijā, Slovēnijā, Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā un Kiprā. Lielbritānijas valdība apņēmusies ieviest aizliegumu drīzā nākotnē, savukārt vairākās citās valstīs netiek izsniegtas atļaujas dzīvnieku cirka izrādēm. Arīdzan "Dzīvnieku brīvības" pārstāvji ir gatavi par šiem jautājumiem diskutēt ar atbildīgajām institūcijām.