Muižnieci atzīst par vainīgu dokumentu viltošanā; viņas karjera ir galā

Satversmes tiesas (ST) pārstāve Līna Kovalevska aģentūrai BNS sacīja, ka, ņemot vērā spriedumu, Muižniece no šodienas tiesā vairs nestrādā.

Līdz ar to stājas spēkā notiesājošais spriedums, ar kuru Muižniece atzīta par vainīgu un sodīta par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, izdarīja dokumenta viltošanu. Sods noteikts 10 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 2845,74 eiro (2000 lati).

AT Krimināllietu departamenta lēmums nav pārsūdzams. Pati Muižniece pauda sašutumu, kā arī runāja, ka spriedums esot politisks pasūtījums.

Kā sacīja Muižniece, viņa gaidījusi, ka AT pieņems "taisnīgu spriedumu, bet acīmredzot politiskie ķirmji ir sagrauzuši tiesu sistēmu", jo politiskās vēlmes bija spēcīgākas. Nu jau bijušajai ST tiesnesei šāds spriedums ir ļoti bēdīga ziņa, jo tas nozīmējot, ka tiesu sistēma ir ļoti zemā līmenī.

Viņa uzsvēra, ka bija pilnīgi droša par to, ka AT atcels notiesājošo spriedumu, un kopumā viņa bija pārliecināta par sevi, norādot, ka viņa Saeimā nebija noformējusi nevienu komisijas protokolu.

"No vienas puses, man ir atvieglojums - man vairs nav gods atrasties tādā tiesu sistēmā, un es gribu no tās atrasties pēc iespējas tālāk," izteicās Muižniece. Pagaidām gan viņa nedomājot par nākotnes plāniem, jo nebija domājusi, ka situācija būs tāda, kāda tā izvērtās. Muižniece piebilda, ka acīmredzot politiskās vēlmes izrādījušās stiprākas.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona - Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu - Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

ST iepriekš paziņojusi, ka tikai tādā gadījumā, ja stāsies spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru Muižniece atzīta par vainīgu, viņai tiesneša amats būs jāpamet. Kamēr notiesājošs spriedums nebija stājies spēkā, proti, Muižnieci par vainīgu nav atzinušas visas tiesu instances, viņa varēja turpināt pildīt ar tiesneša darbu nesaistītos pienākumus.

Prokurore Ilze Gailīte tiesnesi bija lūgusi sodīt ar naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu apmērā jeb četriem tūkstošiem latu. Krimināllikuma sankcija par Muižniecei inkriminēto noziegumu bez naudas soda gan paredz arī citus soda veidus – arestu vai piespiedu darbu.

Apsūdzību Muižniecei Ģenerālprokuratūra uzrādīja 2011.gada decembrī. Saskaņā ar to viņa, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte, vienlaikus arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja –, viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne savulaik pieļāva, ka tas darīts tāpēc, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem.

Muižniece savu vainu dokumenta viltošanā neatzīst.

Saskaņā ar likumu, ja cilvēkam ir tiesneša statuss, bet viņa tiesneša pilnvaras ir apturētas, viņam tiek maksāta tiesneša minimālā mēnešalga. Muižniece nevar spriest lietas, taču, lai lietderīgi izmantotu viņas zināšanas, amatpersonai tiesā uzticēti citi pienākumi.

Saeima 2011.gada 3.novembrī vienprātīgi nolēma, ka deputāti pēc būtības nelems par atļauju sākt kriminālvajāšanu pret Muižnieci.