Kas ir bišu indē?
Bišu inde – apitoksīns – ir bezkrāsains koloīds šķidrums ar raksturīgu medum līdzīgu smaržu un rūgtu dedzinošu garšu. Tā viegli šķīst ūdenī, satur ap 25% gaistošu komponentu.
Bišu inde ir noturīga pret skābēm un sārmiem, kā arī temperatūras svārstībām. Ja to uzkarsē līdz 100 grādiem vai sasaldē, bišu indes sastāvs nemainās. Taču, ja to lieto iekšķīgi, gremošanas fermentu ietekmē tā noārdās. Izžāvētu to var glabāt ilgi (vairākus gadus). Bišu inde ir spēcīgs dezinfekcijas līdzeklis – pat atšķaidīta tā ir sterila, nesatur mikroorganismus.
Bišu indes ķīmiskais sastāvs ir ļoti sarežģīts un līdz galam nav izpētīts. Tā sastāv no ūdeņraža, oglekļa, skābekļa, slāpekļa, kālija, kalcija, dzelzs, magnija, fosfora, vara, cinka, sēra, mangāna, joda, hlora. Bez tam tā satur vairākas fizioloģiski aktīvas sastāvdaļas, galvenokārt peptīdus un dažādas olbaltumvielas.
Galvenais bišu indes komponents, veido 40–50% no sastāva. Spēcīgs toksīns, terapeitiskās devās – pretiekaisuma līdzeklis. Uzlabo kapilāru caurlaidību, pastiprina asinscirkulāciju, pazemina asinsspiedienu, samazina asinsreci, iedarbojas uz centrālo un perifēro nervu sistēmu. Atklāta pretvēža iedarbība.
* Fosfolipāze A2. Veido 10–12% no peptīdiem, iznīcinošākais apitoksīna komponents. Tas ir enzīms, kas sagrauj fosfolipīdus, kuri veido šūnu membrānas. Samazina asinsreci un asinsspiedienu. Aktivē arahidonskābi, kura piedalās prostaglandīnu veidošanā (tie regulē imūno reakciju).
Bioloģiski aktīvs peptīds, kam piemīt pretiekaisuma, antiserotonīna iedarbība, palielina organisma aizsargspējas, stimulē centrālo nervu sistēmu. Veicina kortizola izdalīšanos.
* Histamīns. Paplašina asinsvadus, palielina kapilāru caurlaidību un uzlabo asinscirkulāciju. Iesaistīts alerģiskā reakcijā.
Palielina kapilāru caurlaidību, izraisot iekaisuma izplešanos.
* Dopamīns, noradrenalīns. Palielina pulsa ātrumu.
Samazina iekaisumu un sāpes.
* Tertiapīns. Iesaistīts centrālās nervu sistēmas darbībā, iedarbība nav noskaidrota.