Starptautiskā zinātniskā cilvēktiesību konferencē Polijā analizē Vilkastes gadījumu
Starptautiskā zinātniskā konferencē Polijā, kas bija veltīta cilvēktiesībām, starp citiem apspriestajiem jautājumiem tika analizēti pārkāpumi pret Latvijas uzņēmēju Ināru Vilkasti.
Konferencē norisinājās cilvēktiesību un tiesībzinātņu ekspertu diskusija, kurā Vilkastes ģimenes gadījums tika vērtēts no starptautisko normu aspekta.
Paneļdiskusijas dalībnieki atzina, ka liela ietekme ir postpadomju mantojumam, it sevišķi specdienestu darbībā un likumos, kas pieļauj neierobežotu speciālo darbību apjomu un laika periodu, kurā tās tiek īstenotas. Šīs postpadomju normu paliekas valstu likumos nereti dod valstij iespējas iejaukties personas privātajā dzīvē.
Piemēram, Latvijā vēl joprojām ir spēkā 1993.gada Operatīvās darbības likums, kas neatbilst cilvēktiesību standartiem un ļauj specdienestiem gandrīz neierobežotu laiku un bez pienācīgās kontroles noklausīties un izsekot cilvēkus. Vilkastes gadījumā likuma nepilnības tika izmantotas, lai ilgstoši vāktu jebkādu informāciju, ko varētu izmantot lietu ierosināšanai.
Vilkastei kā konferences goda viešņai bija iespēja uzrunāt klātesošos diplomātus, augsta līmeņa universitāšu pasniedzējus, uzņēmējus un medijus. Savā uzrunā Vilkaste atkārtoti uzsvēra valsts tiesībsargājošo iestāžu un specdienestu cilvēktiesību pārkāpumus pret viņu un viņas ģimeni.
Vilkaste klātesošajiem prezentēja tiesiskās vajāšanas procesu. Visa pamatā ir ieinteresētu personu iesniegumi, kurus ar dažādām likumīgām un pretlikumīgām darbībām ņēmās vētīt specdienesti politiskā aizsegā. Daļa no šā procesa ir mediju dezinformēšana, jo, piemēram, vairākums ar Vladimiru Vaškeviču saistītās lietas ir slēgtas. Medijiem tiek nopludināta vienpusēja informācija, kamēr Vaškevičam lietas statusa dēļ ir liegtas iespējas sevi aizstāvēt publiski. Pēc vairāk nekā 25 gadu dienesta Vaškevičs ir atstāts bez līdzekļiem, bez tiesiska atbalsta un bez taisnīguma.
“Latvija jau desmit gadus ir ES dalībvalsts, un ārēji esam radījuši tiesiskas valsts tēlu. Diemžēl šai medaļai ir otra puse – realitāte, ar kuru var saskarties jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Sistēma, kas sadarbojas ar noziedzniekiem, un pavērš Latvijas likumu nepilnības pret tās pilsoņiem. Desmit gadus mūs noklausās, izseko, vajā, apdraud dzīvību. Esmu sapratusi, ka manā valstī es vairs neceru sagaidīt taisnīgumu, tādēļ izlēmu vērsties pie starptautiskās sabiedrības,” savā uzrunā sacīja uzņēmēja.
Jau vēstīts, ka pēdējo desmit gadu laikā uzņēmēja Ināra Vilkaste un viņas ģimene ir iesaistīti vairāk nekā 150 civil- un kriminālprocesos, pret viņiem ir vērsta ilgstoša noklausīšanās un izsekošana, pretlikumīgas kratīšanas un naudas līdzekļu arests ilgāk nekā septiņus gadus.
Vilkastes un Vaškeviča gadījumam aizvien vairāk pievērš uzmanību starptautiskā sabiedrība ASV, Vīnē un tagad arī Varšavā.
Vilkaste vairākkārtīgi ir vērsusies pie Latvijas tiesībsargājošām iestādēm, norādot uz nelikumībām, kas vērstas pret viņu un viņas ģimeni. Gan Ināra Vilkaste, gan viņas vīrs Vladimirs Vaškevičs ir vērsušies ar sūdzībām par pārkāpumiem Eiropas cilvēktiesību tiesā.
Konference, kas Polijas galvaspilsētā Varšavā norisinājās no šāgada 10.jūnija līdz 11.jūnijam, tika organizēta par godu Polijas desmitgadei Eiropas Savienībā (ES) un tās iniciatori bija tādas nevalstiskās organizācijas kā Eiropas Integrācijas klubs, “Dom Polski” un “Fundacja Polonia International”.
Paneļdiskusijā piedalījās cilvēktiesību eksperts un bijušais Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Dr.Valters Švimmers (Walter Schwimmer), zvērināta advokāte un cilvēktiesību eksperte Jeļena Kvjatkovska, Strasbūras cilvēktiesību eksperte un advokāte Kristīna Krīgere (Christina Kruger), Eiropas Ģeopolitikas analīzes centra prezidents, Dr.Marčins Domogala (Marcin Domogala), Kardināla Stefana Višinska universitātes profesors, habilitētais doktors Pavels Sobčiks (Pawel Sobczyk), Varšavas menedžmenta augstskolas docents Dr.Rolands Lukaševičs (Roland Lukasiewicz) un krimināllikuma eksperts Dr.Marčins Vīlecs (Marcin Wielec), Jana Kohanovska universitātes profesore, advokāte un cilvēktiesību eksperte Eva Gavlovska-Stepiena (Ewa Gawlowska-Stepien), Dr.Agneška Stepiena-Trela (Agnieszka Stepien-Trela), žurnālists, rakstnieks Dr.Marčins Konarskis (Marcin Konarski) un juriste Eva Ploha (Ewa Plocha).