Bērzes pagasta zemniekus un bērnus tiranizē nikni aitu suņi
Dobeles novada Bērzes pagasta cilvēkiem teju gadu nāves bailes iedveš divi aitu šķirnes suņi, kuri uzbrūk un nokož mājlopus, gan biedē bērnus, kuri nāk mājās no skolas. Vietējie iedzīvotāji apvienojušies cīņā ne tikai pret suņiem, bet arī pret to īpašnieku – „Šulcvarkaļu” māju saimnieku, uzņēmēju Aigaru Šulcu.
Suņu saimnieks savus kaimiņus ignorē
Bērzes pagasta pārvaldnieks Juris Kronbergs Kasjauns.lv pastāstīja, ka vienai daļai Bērzes pagasta iedzīvotāju tik tiešām problēmas sagādā Šulca turētie niknie suņi. Suņu saimnieks iedzīvotāju pretenzijas ignorē, bet pašvaldība kopā ar iedzīvotājiem nolēmusi cīnīties par cilvēku drošību.
„Jā, tā tik šī tiešām ir problēma. Pašvaldība par šo suņu problēmu rīkoja iedzīvotāju sapulci. Iedzīvotāji nolēma vērsties pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), lai tas atbilstoši likumam izvērtētu, vai šie suņi nav bīstami. Ja tā būs, tad tie tiks izņemti (respektīvi likvidēti – red.). Uz šo sapulci bija ieradušies arī PVD pārstāvji, kuri solīja izveidot komisiju un lemt par šiem suņiem. Pats saimnieks, kurš ar suņiem dzīvo savrupi pagasta nomalē, šo sapulci ignorēja un ar pārējiem nerēķinājās,” Kasjauns.lv atklāja Kronbergs.
Vairāku Bērzes pagasta lauku māju īpašnieku mājlopi un mājputni gājuši bojā no suņu zobiem, raksta „Latvijas Avīze”. Cietušie sakās esam atpazinuši arī niknos suņus, kuru saimnieks esot „Šulcvarkalēs” dzīvojošais Aigars Šulcs. Tomēr ne Dobeles novada Administratīvā komisija, ne Dobeles rajona tiesa nav bijusi iedzīvotāju pusē un nikno suņu saimnieku nav sodījusi. Bērzes pagasta iedzīvotāji uzskata - Šulcs no sava turīgā cilvēka augstumiem par viņiem smejas.
„Viens bija iekodies zirgam pakaļā, otrs – ķēries pie kakla”
„Štaumaņu” saimnieks Jānis Grīvstāns „Latvijas Avīzei” stāsta, ka suņi pērnā gada 30. novembrī plosīja viņa zirgu un kazas: „Ap divpadsmitiem dienā izdzirdēju un ieraudzīju divus vācu aitu šķirnes suņus, kas bija metušies virsū manam vienīgajam zirgam: viens bija iekodies tam pakaļā, otrs – ķēries pie kakla. Paņēmu mietu un gāju zirgu glābt. Suņi aizskrēja. Tad ieraudzīju, ka netālu esošās divas kazas jau guļ beigtas, trīs kazas un viens āzis gārdza. Izdzīvoja tikai viena kaza.”
Jaunais saimnieks ir pārliecināts, ka viņa ganāmpulku plosījuši tikai pusotru kilometru attālo „Šulcvarkaļu” suņi. Par to negantumu pārliecinājušies arī citi vietējie zemnieki – viņu saimniecībās jau pērnvasar bija nokosti vairāki mājputni un mājlopi.
Jānim arī ir ļoti bail par saviem diviem mazajiem bērniem, kam patīk kaziņas apmīļot, tāpat dzīvoties pa āru. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vācu aitu šķirnes suņi ik pa laikam bija ievēroti snaikstāmies ap māju.
Jānis, lai pārbaudītu, vai tik tiešām viņa saimniecībai uzbrūk Šulca suņi, izšķīrās par eksperimentu, kuru gan var arī nosodīt. Viņš pa nakti ārā aplokā atstāja vienu no saviem āžiem. Ceturtajā naktī āzis bija nokosts un apkārt tam bija redzamas suņu pēdas. Vēršoties policijā, lai tā ierosina lietu par suņu uzbrukumu viņš saņēma cinisku atbildi - nevajag kazas vest laukā no kūts. „Vai tad tagad arī pa vasaru kazas man būs jātur kūtī? Tas taču ir absurds!” sašutis ir Grīvstāns.
Tiesa aizstāv suņus
Dobeles novada pašvaldības Administratīvā komisija 5. februārī izskatīja lietu par pērn novembrī Grīvstāna nokostajiem mājlopiem un atzina, ka nav ticamu pierādījumu, ka Šulcs ir saucams pie atbildības par nokostajām piecām kazām un āzi 4055,18 eiro vērtībā.
Komisijas lēmumu Grīvstāns pārsūdzēja Dobeles rajona tiesā, kura Administratīvās komisijas lēmumu atstāja negrozītu. Tiesnesi nepārliecināja Grīvstāna sniegtais suņu apraksts, jo tas nav bijis pietiekami detalizēts, kā arī vairāku „Štaumaņu” kaimiņu teiktais, ka liktenīgajā dienā esot redzēti pa apkārtni skraidām Šulca suņi. Rajona tiesas lēmumu Grīvstāns tagad pārsūdzējis apgabaltiesā.
Pārbiedēti bērni, nokosti truši un cāļi, sabojātas automašīnas
No niknajiem aitu šķirnes suņiem esot cietuši arī citi zemnieki. Pāris dienas pēc tam, kad „Štautmaņos” tika nokostas kazas, netālu esošajā „Kukšu” saimniecībā suņi, iespējams, nokoduši piecus šķirnes trušus un vistu ar 14 cālēniem. „Kukšu” saimnieks Jānis Mežciems „Latvijas Avīzei” stāsta: „Zvanīju Šulcam. Viņš arī atbrauca kopā ar abiem suņiem, kuri izlēca no mašīnas un uzreiz pieskrēja pie trušu būdām. Jautāja par skādi. Pateicu, ka 200 lati, un viņš samaksāja.”
Pēc kāda laika abi suņi pie „Kukšām” atkal vazājušies. Mežciemi zvanījuši policijai, bet tā atbildējusi, ka pašiem savs īpašums jāsargā, ka pie kazām pļavā sargāšanai savu suni varot piesiet.
Savukārt Ivetai Tidrihai no „Ziediņiem” pērnruden nokostas četras pīles un četras ievainotas. Suņus viņa neredzēja, tikai pēdas, kas veda pa uzartu lauku uz kilometru attālajām Šulca mājām.
Tāpat abi Šulca suņi regulāri sēžot pie ceļa uz „Šulcvarkalēm” un rādot zobus ne tikai garāmgājējiem, bet arī garām braucošajiem auto. „Pirms diviem gadiem manam automobilim viens no Šulca suņiem uz sāniem ar nagiem uzvilka švīkas. Šulcs solīja atnākt apskatīties, bet tā arī neatnāca. Tagad, kad braucu garām tam ceļa galam, vienmēr uzdodu gāzi. Bet visvairāk man bail par savu dēlu, viņam dažkārt tam ceļgalam nākas iet garām no Šķibes pamatskolas. Viens no suņiem tur sēž, rāda zobus, rej. Šogad martā dēls atnāca mājās tā pārbijies no suņa, ka nevarēja parunāt,” teic Tidriha.
Savukārt pats Šulcs par kaimiņiem, kuri sūdzas par viņa suņiem, saka: „Es varu pateikt tikai vienu: tie nav normāli cilvēki! Normāli cilvēki lietas tā nekārto. Ja arī kādreiz kaut kas tur bijis, tad normāli cilvēki atbrauc, parunā, nevis sūdzas, čakarē man laiku un prātu. Tur nekas nav bijis, un mani suņi ir bez vainas.”
