Ko noziegušies Āgenskalna un Torņakalna iedzīvotāji, kas brauc ar tramvaju?
Pārdaugavas – Torņakalna, Āgenskalna un Bišumuižas iedzīvotāji jau pāris mēnešus spiesti samierināties ar nejēdzībām tramvaju satiksmē: samazināts ne tikai 2. un 10. maršruta tramvaju reisu skaits, bet arī vagonu skaits. Tagad divu vagonu vietā brauc viens un pasažieriem jābrauc kā siļķēm mucā.
Jau no jūnija sākuma „Rīgas satiksme” 2. un 10. maršruta tramvajus „palaiduši” nevis ierasto divu vagonu sastāvā, bet gan tie brauc kā viens vagons. Kasjauns.lv lasītāja Aija nespēj valdīt savas dusmas par šādu „genocīdu”, jo absurdās situācijas, kuras viņa katru dienu redz, liek viņai nopietni apsvērt, vai ir vērts pirkt e-talonu, ja uzņēmums vairs nepiedāvā nekādu sava pakalpojuma servisu.
Brauciens 2. tramvajā pārvēršas par elli
Zināms, ka Āgenskalns, uz kuru kursē 2. tramvajs, ir vecu ļaužu, kā arī bezpajumtnieku un narkomānu meka. Šejienieši, kuri izmanto tramvaju kā pārvietošanās veidu, jau sen bija iemanījušies „uz aci” noteikt, kurā no sastāva vagoniem labāk nekāpt, jo tajā jau guļ aizmigušie saulesbrāļi. Cilvēki varēja kāpt otrā vagonā, kur no dažādām šaušalām, kas braucienu padara nekomfortablu, bija iespēja izvairīties. Proti, pasažieriem bija izvēle. Tagad kopš jūnija šāda izvēles iespēja ir brutāli laupīta.
Viens brauciens ar tramvaju šobrīd maksā 60 eirocentus iepriekšpārdošanā un 1,20 eiro, pērkot biļeti pie vadītāja. Tagad radītā situācija ar viena vagona reisiem ir tik absurda, ka cilvēki, kuri ir saspiesti un stāv kājās, ar grūtībām spēj tikt pie aparāta, lai nopīkstinātu savu e-talonu. Dienās, kad valda svelme, cilvēku miesas salonā beržas viena gar otru, visi spiesti just sviedru aromātu. Brauciens kļūst neciešams. Tāpat ir lietainās dienās, kad vagonu pārblīvē ne tikai pasažieri, bet arī viņu slapjie smakojošie lietussargi. Par komfortu vairs nav ne runas, taču par braucienu jāmaksā, jo kontrole pamanās iekāpt pat stipri pārbāztos reisos.
Lielākais absurds, ko radījusi „Rīgas satiksme”, – kopš jūnija samazināts reisu skaits, bet tā ir ierasta prakse vasaras periodā. Lai nu tā būtu, ka šie tramvaji kursē retāk, taču vai tiešām stundās pēc darba laika beigām ir cilvēcīgi šos pašus retos reisus palaist ar vienu vagonu? Piemēram, stundā no pulksten 18.00 līdz 19.00 no 13. Janvāra ielas pieturas uz Āgenskalnu tramvajs dodas tikai vienu reizi, proti, 18.33. Iepriekšējais aiziet 17.58.
Tramvaja pasažieris Mareks: „Tas bija diezgan jocīgi un drausmīgi”
Trešdien, 2. jūlijā, Mareks ar sievu un mazo meitiņu piedzīvoja ļoti nepatīkamu situāciju, kas labi ilustrē „Rīgas satiksmes” radīto absurdu un nejēdzību. Viņa acu priekšā 2. tramvaja vadītāja aizvēra tramvaja durvis, liedzot ģimenei iekāpt tramvajā un tikt uz mājām. Stāsta pats Mareks:
„Otrdienas vakars bija diezgan nepatīkams, lija lietus un mēs steidzāmies uz tramvaju. 13.janvāra ielas pieturā sieva jau bija pieskrējusi pie tramvaja, kad tā durvis tika aizvērtas mūsu acu priekšā. Pieturā ātri ielecām 21. autobusā un Pārdaugavā pie Nacionālās bibliotēkas ēkas noķērām šo 2. maršruta tramvaju, kas ir vienīgais sabiedriskais transports, kurš mūs pieved pie mājas durvīm. Parasti braucu ar mašīnu, bet todien iznāca braukt ar tramvaju. Mums bija ne tikai bērns, bet arī smagas iepirkumu somas un tāpēc netikšana tramvajā bija īpaši nepatīkama.
Iekāpjot tramvajā centos jaunās vadītājas darbaudzinātājam (šis bija mācību tramvajs) diezgan laipni pateikt, ka tas, kas notika 13.janvāra ielas pieturā nebija tā labākā rīcība. Viņš neļāva man pabeigt sakāmo, uzreiz attaisnojās, ka mēs nemaz nebijām pieskrējuši pie tramvaja durvīm un tā tālāk. Tas bija diezgan jocīgi, par tramvaja vadītāja teikto smīkņāja arī citi pasažieri, tas bija diezgan absurdi.
Kopš beidzās mācību gads, samazināts 2. maršruta tramvaja reisu skaits un tas nu kursē tikai ar vienu vagonu. Tā ir diezgan drausmīga situācija, pasažieriem jābrauc kā siļķēm mucā. Darba dienas sākumā un beigās tagad brauc tikai divi tramvaji stundā, bet vakarā tikai viens stundā. Ja citi pasažieru pārvadātāji mēģina nākt pretī pasažieriem, tad „Rīgas Satiksmei”, pēc visa spriežot, viss ir pie vienas vietas. Tā mēģina iestāstīt, ka pie visa vainīgi ir pasažieri…”
„Rīgas satiksme”: „Pasažieru plūsma ir atbilstoša tramvaja ietilpībai”
„Rīgas Satiksmes” preses pārstāvis Viktors Zaķis Kasjauns.lv, skaidrojot, kāpēc samazināts gan reisu, gan vagonu skaits 2. un 10. maršruta tramvajos, teic:
„Izmaiņas maršrutos tika veiktas pēc precīzas pasažieru plūsmas izpētes - tika veikta gan e-talona reģistrāciju datu pārbaude, gan fiziska pasažieru skaitīšana vairāku nedēļu garumā. Abas metodes uzrādīja, ka pasažieru skaits tikai atsevišķos reisos ir atbilstošs divvagonu sastāva ekspluatēšanai. Tajos laika posmos, kad pasažieru skaits ir vislielākais, arī patlaban 2. un 10.tramvaja maršrutā ikdienā tiek nodrošināts divu vagonu sastāvs.
Visas klientu sūdzības tiek izvērtētas pēc būtības un 2. un 10.tramvaja maršrutā regulāri veicam gan e-talonu reģistrāciju, gan fiziskas pārbaudes, lai varētu konstatēt vai tiešām pasažieru sūdzības par piepildījumu maršrutā ir pamatotas. Patlaban esam secinājuši, ka pasažieru plūsma ir atbilstoša piedāvātajai tramvaja ietilpībai un viena vagona vai divu vagonu sastāvu ekspluatācijai maršrutā.
Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka šā brīža piepildījums vienā vagonā atbilst ikdienas piepildījumam, un līdz 1.jūnijam esošais divdaļīgais tramvajs nesa būtiskus zaudējumus.”
Šāda veida birokrātiska atbilde neizbrīna. Pirmkārt, ir diezgan jocīgi pasažieru plūsmas monitoringā paļauties uz to, cik cilvēku talonu nopīkstina, ja zināms, ka bezpajumtnieks ar e-talonu rokās praktiski nav sastopama parādība. Otrkārt, skaitļi ir tikai skaitļi, taču sirds sažņaudzas redzot, ka apsēsties nevar nedz kāda veca sirmmāmuļa, nedz sieviete, kura zem sirds iznēsā bērnu. Vietu nav, visas aizņemtas.
Par konkrēto gadījumu, kad 10. maršruta tramvajs aiztaisīja durvis Mareka ģimenes acu priekšā, Viktors Zaķis Kasjauns.lv informēja:
““Rīgas satiksme” identificēja konkrēto tramvaja vadītāju. Pēc viņa paskaidrojuma attiecīgā tramvaja vadītājs (un arī māceklis, kurš tobrīd atradās tramvaja vadītāja kabīnē) apgalvo, ka konkrētie pasažieri neatradās tramvaja pieturvietā. Tramvaja vadītājs izlaida un uzņēma no pieturvietas visus pasažierus, aizvēra durvis un uzsāka kustību. Kad kustība jau bija uzsākta, tramvaja vadītājs ieraudzīja ģimeni, kura skrēja no Vecrīgas puses pāri ielai, lai noķertu tramvaju. Tā kā tramvajs jau bija izbraucis no pieturvietas, tas turpināja ceļu un neapstājās vēlreiz, lai uzņemtu pasažierus. Turklāt šāda kārtība (kad transporta līdzekļa vadītājam nav atļauts uzņemt vai izlaist pasažierus ārpus pieturvietas) ir apstiprināta arī normatīvajos aktos.”
