Vairāki desmiti cilvēku protestē pret Lucavsalas pārdošanu. FOTO

Piketētāji bija ieradušies ar plakātiem latviešu un krievu valodā, kas vēstīja: "Dārzu katram rīdziniekam", "Neiztirgosim pilsētas zaļos dārzus", "Saglabāsim Lucavsalu - pasakaino Rīgas centru", vēl kādā plakātā pieprasīta Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas atkāpšanās, jo tā nav turējusi solījumu par Lucavsalas attīstību.

"Rīgas domē šodien ir lielā tirgus diena - pusi Rīgas laiž uz izpārdošanu, arī zemesgabalus pie Juglas ezera, Dainas ielā, Tallinas ielā. Tā ir naudas kāšana, lai rīdzinieki pēc tam varētu saņemt viena eiro atlaidi zoodārzā," sacīja Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidente Elita Kalniņa.

Biedrības "Jumpravsala" priekšsēdētāja Rasma Griņa uzsvēra, ka Lucavsala vēsturiski ir pilsētas dārziņu teritorija un daudzām ģimenēm tā ir vienīgā iespēja nodrošināt sev ekoloģiski tīru pārtiku un pabūt dabā.

Griņa nepiekrīt Rīgas domes apgalvojumiem, ka Lucavsala pārvērtusies par degradētu teritoriju. Viņa norāda, ka lielā mērā pašvaldība pati šādu situāciju ir veicinājusi, jo neskaidrības par Lucavsalas nākotni dēļ iznomāt dārziņus nav iespējams. Viņa arī uzsver, ka dārziņu kopšanas tradīcija nav izmirstoša parādība, ko apliecina arī jauniešu kustība "Lucavsalas ekokopiena".

"Par dabu nevar teikt, ka koks degradē vidi," piebilda Kalniņa. Viņa uzsvēra, ka Rīgā jau ir pieredze, ka, atsavinot dārziņu teritorijas, situācija nebūt neuzlabojas un privātie investori nav ieinteresēti teritorijas labiekārtošanā, par ko liecina Skanstes ielas rajons. Likvidējot dārziņus, tika solīts gan sporta parks, gan teritorijas pilnīga labiekārtošana. Ir pagājuši jau vismaz 10 gadi, taču daļēji labiekārtota ir palikusi tikai viena ielas puse - otra pašlaik ir kļuvusi par degradētu, nesakoptu, piedrazotu teritoriju.

Vairāki piketa dalībnieki uzsvēra, ka mazdārziņu kultūra ir Latvijas īpatnība, kas ir jāsargā un jākopj, jo Rietumeiropā tā jau sen ir iznīkusi. "Zemes pārdošana ir valsts pārdošana," aģentūrai LETA pauda viens no protestētājiem. Piketētāji uzskata, ka pašvaldībai ir jāuzklausa visas Lucavsalas turpmākās nākotnes versijas un ar tām ir jārēķinās.

Par spīti protestiem, Rīgas domes sēdē tomēr nolemts, ka 10 pašvaldībai piederoši zemesgabali Lucavsalā kopumā 102,9 hektāru platībā tiks nodoti atsavināšanai, pārdodot tos izsolē.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) paziņojumā medijiem paudis viedokli, ka salas dienvidu daļā joprojām valda "džungļi" un lielākā daļa mazdārziņu ir pamesti. "Pilsētas attīstības plānā šeit ir paredzēta daudzstāvu apbūve - biroju kompleksi, dzīvojamās mājas, atpūtas un izklaides centri. Un ir pilnīgi dabiski, ka ar visa tā attīstību ir jānodarbojas privātiem investoriem," norāda Ušakovs.

"Kādēļ pašlaik opozīcija cenšas sacelt tādu skandālu ap Lucavsalu? Ļoti vienkārši. Valdība tieši tagad ar nesaprotamu shēmu palīdzību gatavojas pārdot banku "Citadele". Banku, kurā valsts ir ieguldījusi aptuveni vienu miljardu eiro. Bet "Citadeles" pārdošana segs pavisam mazu šī ieguldījuma daļu. Pārdot par smiekla naudu banku, kurā valsts ir ieguldījusi miljardu, - tas ir labi, pārdot atklātā izsolē degradētas teritorijas daļu privātiem investoriem tās attīstīšanai - slikti," pauda Rīgas mērs.

Saskaņā ar Rīgas attīstības plāniem potenciālajam pircējam būs pienākums pirms teritorijas attīstības sākšanas izstrādāt lokālplānojumu teritorijai, tajā iekļaujot ielas izbūvi, elektrisko tīklu transformatora apakšstacijas izbūvi, pretplūdu aizsardzības pasākumu īstenošanu, nodrošinot krastmalu publisku pieejamību, kā arī veidojot Lucavsalu kā teritoriju ar lielu apzaļumojuma blīvumu.

Šobrīd atsavināmajos zemes gabalos atrodas atsevišķi mazdārziņi, 175 no tiem ir pamesti, teritorija ir nesakopta un piegružota.

Lucavsalas pārdošanas pretinieki uzskata, ka lokālplānojuma izstrādes uzticēšana potenciālajiem attīstītājiem ir nepieļaujama, jo tādējādi pašvaldība zaudēs iespēju ietekmēt Lucavsalā notiekošo.

LETA/Foto: Evija Trifanova, LETA