Zemgales biznesmeņa Šulca suņi Bērzē plosa kaimiņu lopus un baida bērnus

Aigars Šulcs ir Zemgalē pazīstams uzņēmējs, Jelgavas autocentra „Mitau motors” īpašnieks, kurš dzīvo Dobeles novada Bērzes pagasta saimniecībā „Šulcvarkales”. Savukārt viņa sieva ir Latvijas vēstniece Ēģiptē, nesen Eiroparlamenta vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) startējusī Iveta Šulca. Šulcu saimniecībā ir divi vilku sugas suņi, kuri pēc dažu vietējo iedzīvotāju teiktā plosot svešus lopus un baidot bērnus. Bērzes pagasta iedzīvotāji nevarot justies droši…

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Grīvstāns sūdzējies par Šulca suņiem gan Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), gan pašvaldībai, gan policijai un plašsaziņas līdzekļiem. Lieta nonākusi pat līdz tiesai un ieguvusi politisku nokrāsu. Grīvstāns Kasjauns.lv apgalvo, ka Šulcus aizstāvot Dobeles un Jelgavas pašvaldībās pie varas esošie zemsavieši. Viņš Kasjauns.lv raksta:

„Tikko nācis gaismā šokējošs fakts, kāpēc policija un tiesa aizstāv Aigaru Šulcu. Viņš ir Latvijas vēstnieces Ēģiptē un nesen Eiroparlamaneta vēlēšanās no ZZS saraksta startējošās Ivetas Šulcas vīrs. Kā zināms, gan Jelgavā, gan Dobelē pie varas ir tieši ZZS.” Pēc Grīvstāna uzskata tieši tas, ka Šulca suņi „pieder” ZZS, Bērzes iedzīvotāji netiek uzklausīti un suņi, baidīdami cilvēkus un lopus, var mierīgi skraidīt pa pagastu.

Saimniecības „Štaumaņi” saimnieks Grīvstāns teic, ka Šulca suņi pērnā gada 30. novembrī plosīja viņa zirgu un kazas. Viņam arī ir ļoti bail par saviem diviem mazajiem bērniem, kam patīk kaziņas apmīļot, tāpat dzīvoties pa āru. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vācu aitu šķirnes suņi ik pa laikam bija ievēroti snaikstāmies ap māju. Tāpat Grīvstāns arī atgādina, ka pērn Bērzes pagasta „Kukšās” Šulca suņi esot nokoduši četras kazas un divus āžus. Šulcs pieļāva, ka vainīgi varētu būt viņa suņi, bet par to gan pārliecināts neesot. Tomēr viņš „Kukšu” saimniekiem izmaksājis kompensāciju – 200 latus. „Kukšu” saimnieki, kuri nodarbojas ar kazkopību, bīstas, ka Šulcu suņiem atkal var pamosties mednieka instinkts un viņi atsāks plosīt kazas.

Suņu bīstamību var vērtēt pat gadu

Bērzes pagasta pārvaldnieks Juris Kronbergs Kasjauns.lv pastāstīja, ka pagastā tik tiešām ir samilzušas problēmas ar Šulca suņiem. Pagastā notikusi iedzīvotāju sapulce, kurā ticis runāts par Šulca suņiem, bet pats rējēju saimnieks uz sanāksmi neesot ieradies. Toties sapulcē bija PVD pārstāvji, kuri solīja izvērtēt suņu bīstamību un nepieciešamības gadījumā viņiem noteikt īpašu turēšanas režīmu.

PVD Veterinārās  uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa Kasjauns skaidroja, „ka PVD, pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu ir ierosināta administratīvā lieta par Šulca un Ambrusova turējumā esošo suņu bīstamības izvērtēšanu. Pašlaik PVD Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, tāpat ir nozīmēta suņu bīstamības izvērtēšana.” Izvērtējuma rezultāti gan būs jāgaida, jo, kā skaidro Riekstiņa, suņu izvērtēšana uz bīstamību ir ilglaicīgs process, kas var ilgt līdz pat gadam.

Tikmēr kaimiņu sūdzības par Šulca suņiem par nepamatotām atzinusi gan Dobeles novada pašvaldības Administratīvā komisija, gan Dobeles rajona tiesa, kas uzsvērusi, ka trūkst pierādījumu tam, ka suņi no „Šulcvarkalēm” tik tiešām ir atbildīgi par nokostajiem lopiem.

Savukārt pats Šulcs par kaimiņiem, kuri sūdzas par viņa suņiem, „Latvijas Avīzei” teica: „Es varu pateikt tikai vienu: tie nav normāli cilvēki! Normāli cilvēki lietas tā nekārto. Ja arī kādreiz kaut kas tur bijis, tad normāli cilvēki atbrauc, parunā, nevis sūdzas, čakarē man laiku un prātu. Tur nekas nav bijis, un mani suņi ir bez vainas."

Aigars Šulcs Kasjauns.lv sniedza savu skaidrojumu par saviem suņiem un samilzušo konfliktu: „Mūsu īpašumā pēdējā gada laikā dzīvo divi suņi - sešu gadus vecs vilku aitu suns un 12 gadus vecs akls Jorkšīras terjers. Vilku aitu suns tika iegādāts 2008. gadā nolūkā veikt mājas apsardzi, jo, diemžēl, īpašums regulāri tika apzagts. Suns ir nokārtojis augstākā līmeņa eksāmenus paklausībā un apsardzībā suņu dresēšanas skolā „Sarbona” pie pieredzējuša un augsti profesionāla kinologa Sergeja Panteļejeva. Mūsu suņa apmācība regulāri tiek turpināta. Suns ir vairākkārt ieguvis godalgotas vietas, piemēram, piedalījās starptautiskās robežsardzes suņu sacensībās Rēzeknē. Suns saskarsmē ar cilvēkiem ir mierīgs un līdzsvarots, ikdienā sargā arī mūsu mazmeitu, kurai ir gadiņš. Suns ir apmācīts sargāt īpašumu un to atstāj tikai saimnieku pavadībā.

Par suņa uzvedību un psihi gan pašvaldības, gan tiesības sargājošo iestāžu, gan Pārtikas un veterināra dienesta, kas atbildīgs par mājdzīvnieku turēšanu, var pārliecināties, apmeklējot šīs nodarbības vai jautāt kinologam.

Pērn augustā man zvanīja „Kukšu” saimnieks, sūdzoties par nokostiem mājdzīvniekiem. Devos uz viņu māju. Toreiz mums bija arī otrs vācu aitu suns. Konstatēju, ka notikums sakrita ar laiku, kad jaunākais suns nav bijis mājās. Toreiz iedevu prasīto naudu - 200 latus, jo pieļāvu varbūtību, ka vecākais suns varēja būt izdzinis no mājām jaunāko, jo viņi nesadzīvoja. Vēlāk noskaidrojās, ka tajā laikā,  kuru bija minējis „Kukšu” saimnieks, jaunākais suns bija bijis kaimiņmājās pie kuces. Naudu neatprasīju, jo tā bija jauna ģimene ar bērniem. Tādēļ, ka jaunais suns nesadzīvoja ar vecāko, kurš to dzina ārā no mājas teritorijas, jaunais suns pēc šī notikuma tika atdots citam saimniekam, kurš suni tur piesietu iežogotā teritorijā.

Jānis Grīvstāns izvirza ne ar ko nepamatotas pretenzijas. Viņa ierosināto lietu jau izskatījušas Dobeles novada Administratīvā komisija un pēc tam arī Dobeles rajona tiesa. Visas prasības tika noraidītas ticamu pierādījumu trūkuma dēļ.

Grīvstāns pēc tiesas sēdes turpat tiesas zālē draudēja, ka „šo lietu tā neatstāšot”. Kas ar to ir domāts, ir zināms tikai viņam pašam, jo viņš gan pārmeta tiesai pērkamību, pieprasīja atstādināt Dobeles Administratīvo komisiju, gan, ka mani suņi (pieci?) slepkavo dzīvniekus un cilvēkus.

Varbūt, ka tā ir sakritība, bet pēc tam sākās tendenciozi veidota kampaņa medijos, kura, diemžēl, netika balstīta ne uz faktiem, ne uz pierādījumiem un ir balstīta uz  ieinteresētas personas apgalvojumiem. Tas diemžēl izskatā pēc „linča tiesas”, kuras uzdevums nav noskaidrot patiesību, bet ar šantažēšanas paņēmieniem kādam nolūkam tendenciozi ietekmēt sabiedrisko domu, lai iegūtu sev labvēlīgu risinājumu (Grīvstāns uztur prasību par kompensāciju vairāk kā 4000 eiro ).

Pēdējā gada laikā vismaz piecas reizes policija, pamatojoties uz šīm sūdzībām, ir ieradusies mūsu īpašumā par it kā suņu nokostiem mājlopiem. Visas reizes tika konstatēts, ka suns ir atradies mājās. Tas gan nav traucējis turpināt izplatīt apmelojošu un nepārbaudītu informāciju. Ļoti žēl, ka ar to tādejādi ticis radīts nopietns satraukums un šīs kampaņas cena ir ģimeņu un bērnu bailes pagastā.

Arī manu ģimeni satrauc ziņas, ka apkārtnē plosās nenoskaidroti suņi, un arī mums rūp drošība. Pagastā un blakus pagastos gandrīz katrā lauku sētā ir vilku suņiem pēc auguma un izskata līdzīgi suņi. Ja ir patiess mērķis panākt apkaimē mājdzīvnieku un arī cilvēku drošību, un ja pagastā patiešām ir regulāri suņu uzbrukumi, tad aicinu pašvaldību pārbaudīt un panākt, lai suņi ir turēti atbilstoši labturības prasībām un rosināt veikt visu pagasta īpašumos dzīvojošo suņu pārbaudes, kā arī pārbaudīt, kā tiek turēti suņi un vai to turēšanas nosacījumi neietekmē suņu psihi un rīcību, piemēram, gadījumos, kad suns, noraujoties no ķēdes, nokļūst brīvē.  Rosinātu arī veikt pārbaudes tajos īpašumos, kuri informējuši par  uzbrukumiem un konstatēt, vai apgalvojumi ir balstīti uz faktiem un pierādījumiem.”

Elmārs Barkans/Foto: Shutterstock