"Nožēlojami un nepieņemami!" Nacionālas apvienības politiķi kritizē sevi par Operas izīrēšanu

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Latvijas Nacionālo operu (LNO) Igors Krutojs savas 60. dzimšanas dienas svinībām noīrējis par teju 10 000 eiro. Līdztekus Krutojs arī LNO ziedojis 120 000 eiro. Iznāk, ka Krutojs LNO Lielo zāli nopircis sava privātā pasākuma rīkošanai otrdienas, 29. jūlija, vakarā. Lai ballīti varētu sarīkot bez šķēršļiem, Lielajā zālē pat tiek demontēti krēsli. LNO teic – viss notiek likumīgi, īre noteikta pēc spēkā esošā cenrāža, bet ziedojums palīdzēs operai izdzīvot finansiāli spiedīgos apstākļos.

Tomēr Krutoja ballītes rīkošana tiek vērtēta neviennozīmīgi. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pasākums tiek rīkots Nacionālās apvienības „paspārnē”, kuras politiķi „Jaunā viļņa” norisi Latvijā uzskata par nevēlamu. Kasjauns.lv jautāja vairākiem NA politiķiem, kā viņi vērtē Krutoja dzimšanas dienas svinības LNO, vēl jo vairāk tādēļ, ka tās notiek Nacionālajā operā, kura ir Kultūras ministrijas pārraudzībā, kas savukārt ir NA uzraudzībā.

Te arī jāpiebilst, ka Krutojs pēc tam, kad ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uz „Jauno vilni” liedza iebraukšanu trīs Krievijas estrādes zvaigznēm – Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Valērijai – ne visai glaimojoši izteicies par Latvijas politiku. Viņš paziņojis: „Nospļaušos un „Jaunais vilnis” šeit nenotiks, kad pacietības mērs būs pilns. Es nesteidzos aiziet, bet gribu, lai viņi (Latvijas politiķi) mainītu savu retoriku.”

NA politiķi Nacionālās operas izīrēšanu dzimšanas dienas svinībām sauc par „nožēlojamu”, „nepieņemamu” un „skumju gadījumu”, bet vienlaikus uzsver arī operas finansiālo bezizeju. Tiek arī atzīts, ka tagad Nacionālās operas reputācija ir cietusi.

Kultūras ministre Dace Melbārde Kasjauns.lv pauda pārliecību, ka „ikvienai nacionālas nozīmes kultūras institūcijai Latvijā, ne tikai Latvijas Nacionālajai operai, būtu jābūt valsts kultūras simbolam. Tas ir nožēlojami, ka nepietiekamā finansiālā atbalsta dēļ iestāžu vadītāji nereti ir spiesti slēgt neviennozīmīgi vērtējamus saimnieciska rakstura līgumus. Latvijas Nacionālās operas iznomāšana nav unikāls gadījums. Lai nodrošinātu savu darbību, kultūras iestādes – muzeji, teātri, pilis un muižas – bieži iznomā telpas privātpersonām un uzņēmumiem.”

Atgādinot, ka iestāžu vadītājiem būtu jāspēj sabalansēt saimnieciskos mērķus ar ētiskajiem principiem, ministre uzsver, ka tas ir plašākas sabiedriskas diskusijas vērts jautājums par to, kāds ir valsts atbalsts kultūras nozarei kopumā.

Romāns Naudinš: „Šis ir brīdinājuma zvans”

Kultūras ministres Daces Melbārdes kolēģis valdībā - Vides un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš Kasjauns.lv atbildēja īsi: „Man patiesi skumji, ka mūsu valsts ir nodzīvojusies līdz tam, ka opera ir jāizīrē privātām ballītēm. Opera ir apstākļu spiesta cīnīties ar nabadzību. Un ne tikai opera... Šis ir brīdinājuma zvans mums visiem, īpaši politiķiem. Nauda neaug kokos un neinkubējas bankomātos, to rada uzņēmējdarbība. Īpaši tas jāņem vērā valsts pārvaldei.”

Saeimas deputāts un Nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks Kasjauns.lv teica, ka Krutoja jubilejas svinību norisi Nacionālajā operā vērtē ar divējādām sajūtām. Viņš to norisi LNO uzskata par nepieņemamu, bet arī to neuzskata par kaut ko ārkārtēju.

„Cik man zināms, Krutojs nav Kremļa politikas apoloģēts, viņš nekur nav izteicis atbalstu Putinam un Ukrainas aneksijai. Youtube redzēju, ka Krutojs Jauno gadu pat sagaidījis ar Ukrainas karodziņu uz galda. Šajā ziņā pret Krutoju kā personību man nav iebildumu. Cits jautājums, ka „Jaunais vilnis” ir ieguvis sliktu slavu. Krutoja gadījums, salīdzinot ar citiem, nav tas trakākais. Daudz trakāk ir tas, ka līdz septembrim trešo valstu pilsoņi par 70 000 eiro var nopirkt uzturēšanās atļaujas Latvijā.

Ja runājam par to, ka Krutojs ziedojis 120 000 eiro operai, tad man jāsaka – tas nav pieņemami, ka operai šādā veidā sevi ir jāuztur. Es gribētu, lai valsts dotu naudu operas uzturēšanai un tā nebūtu jāiegūst šādā veidā.”

Vienlaikus Parādnieks piebilst, ka turpmāk Kultūras ministrijai būtu jāizstrādā konkrēti un strikti kritēriji, pēc kuriem vadīties, lai nacionālas nozīmes objektus (ēkas) izīrētu dažādu privātu pasākumu un banketu rīkošanai. Kādi šie kritēriji būtu, Parādnieks nevarēja pateikt – tie būtu jāizstrādā Kultūras ministrijai.

Jānis Dombrava: „Operas reputācija ir cietusi”

Parādnieka kolēģis Saeimā Jānis Dombrava visu atbildību par Krutoja ballītes norisi uzkrauj nevis Kultūras ministrijai, bet gan LNO vadībai, konkrētāk operas direktoram Zigmāram Liepiņam. Viņš Kasjauns.lv teica: „Šis jautājums primāri ir adresējams konkrētās iestādes vadītājam, jo Kultūras ministrijai un it īpaši partijai ir ierobežotas iespējas ietekmēt atsevišķa nomas līguma noslēgšanu vai laušanu. Tā ir iestādes vadītāja atbildība sabalansēt saimnieciskos mērķus un saglabāt labu iestādes reputāciju. Šai gadījumā iestādes reputācija ir cietusi un tas ir vērtējams negatīvi. Šoreiz tā ir LNO, bet tā varēja būt arī jebkura valstij vai pašvaldībai piederoša pils, muiža vai koncertzāle. Problēma ir tā, ka kultūras iestādes netiek pienācīgi atbalstītas, rezultātā tās ir spiestas slēgt neviennozīmīgi vērtējamus saimnieciskos līgumus. Ceru, ka Kultūras ministrijai izdosies sakārtot kultūras iestāžu sistēmu un Finanšu ministrija finansiāli atbalstīs kultūras iestādes, lai nākotnē šādi precedenti nevarētu atkārtoties.”

Tāpat Dombrava norāda, ka vajadzētu izstrādāt kritērijus, pēc kuriem vadīties izīrējot nacionālas nozīmes objektus privātām vajadzībām: „Visticamāk tā varētu būt rekomendējoša rokasgrāmata, jo nav iespējams aprakstīt visas situācijas un definēt visas personas, kuras var vai nevar iznomāt telpas privātu pasākumu rīkošanai. Tā joprojām saglabātos iestādes vadītāja atbildība izvērtēt potenciālā nomnieka reputāciju un plānotā pasākuma atbilstību. Piemēram, nesaskatu problēmu, ja kāds slavens mūziķis vai kāds Latvijas uzņēmums vēlas sarīkot solīdas jubilejas svinības nacionālas nozīmes objektā, bet nav pieņemami, ka jubilejas svinības tiktu rīkotas kādam PSRS veterānam, kurš savulaik ir pastrādājis kara noziegumus.”

Savukārt Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Raivis Dzintars Kasjauns.lv norādīja: „Par šo situāciju jāatbild tiem politiķiem, kas liedza lielāku finansiālo atbalstu kultūrai. Ne tikai operas, bet daudzu kultūras iestāžu, izdzīvošana diemžēl atkarīga no apšaubāmas reputācijas pasākumiem. Izvērtēt katru konkrēto situāciju ir iestādes vadītāja atbildība. Kultūras ministre par šādu līgumu nebija informēta un cik, es zinu, to vērtē negatīvi.”