Rinkēvičs: "Pēc sankciju ieviešanas Latvijā sākusies propaganda par slikto laiku pienākšanu"
Eiropas Savienības (ES) noteiktās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju uz Latvijas ekonomiku būtisku iespaidu neatstās, bet jau tagad ir novērots, ka Latvijā sākusies psiholoģiska propagandas darbība, cenšoties ar vaimanām, ka pienākuši "sliktie laiki", sabiedrībā raisīt bažas par šādas rīcības patiesumu un nepieciešamību.
Šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) stāstīja, ka sankciju ieviešanas gadījumā cietīs daudzas Eiropas valstis, taču sankciju politika ir tāda, ka to efektu mēģina proporcionāli sadalīt uz visām valstīm.
"Pēc mūsu aprēķiniem tiešas ietekmes no šīm sankcijām uz Latvijas ekonomiku nav, jo bez to noteikšanas Krievija mūsu tirdzniecības apjomus vienmēr ir ietekmējusi. Tāpat ir zināms, ja mēs trešās fāzes sankcijas neieviestu un nekādi nemēģinātu apturēt notikumus Ukrainā, tad minēto notikumu pārvēršanās karā radītu vēl lielākas problēmas," pārliecināts ministrs.
Lai gan trešās fāzes sankcijas būtiski neietekmēs Latvijas ekonomiku, Rinkēvičs atzina, ka pēc sankciju ieviešanas Latvijā ir sākusies aktīva propagandas darbība, tādējādi ar vaimanām un publiski paustajām bažām par "pienākušajiem sliktajiem laikiem", sabiedrībā raisa bažas par šādas rīcības patiesumu un nepieciešamību.
"Diemžēl, bet šādas darbības notiek, lai gan pārsvarā ir dzirdamas tikai vaimanas, kurām neseko nekādi argumenti vai pamatojumi," atzina ministrs un piebilda, ka tas ir uztverams kā sākums atbildes reakcijai no Krievijas puses.
ES dalībvalstu vēstnieki otrdien apstiprinājuši ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, cerot apturēt Maskavas agresiju pret Ukrainu, vēsta diplomāti.
Jaunās jeb tā dēvētās trešās fāzes sankcijas, atšķirībā no otrās fāzes sankcijām, kas aprobežojās ar individuāliem ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanu, būs vērstas pret Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Kāds diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms, izteicās, ka jaunās sankcijas būs "ļoti nozīmīgas" un ierobežos gan Krievijas banku piekļuvi finanšu tirgum, gan aizliegs bruņojuma, dubultā pielietojuma preču un enerģētikas tehnoloģiju eksportu uz Krieviju.
Sagaidāms, ka jaunās sankcijas stāsies spēkā jau ceturtdien.
Tiek ziņots, ka jaunajām sankcijām nebūšot atpakaļejoša spēka, kas acīmredzami ir piekāpšanās Francijai, kura, neskatoties uz citu ES un NATO dalībvalstu iebildumiem, joprojām uzstāj, ka pildīs iepriekš noslēgto līgumu par divu "Mistral" klases desantkuģu piegādi Krievijai.
ES vēstnieku sarunās iepriekš tika panākta vienošanās arī par tā dēvētās otrās fāzes sankciju paplašināšanu, to personu sarakstam, kurām piemēroti ceļošanas ierobežojumi un līdzekļu iesaldēšana, pievienojot četrus Krievijas prezidenta Vladimira Putina darījumu partnerus un četrus uzņēmumus.
Paredzams, ka ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanai pakļauto personu vārdi tiks paziņoti trešdien, publicējot tos ES oficiālajā izdevumā "Official Journal of the European Union".
Īsi pēc ES dalībvalstu sanāksmes beigām arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka Vašingtona gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju.
Viņš piebilda, ka Putinam joprojām esot "izvēle" izmantot savu ietekmi uz Ukrainas austrumos esošajām krievu algotņu un to vietējo līdzskrējēju bruņotajām bandām, lai apturētu vardarbību.
Tomēr tūlīt pat Kerijs uzsvēra, ka Maskavas līdzšinējā "rīcība nav sniegusi ne vismazāko liecību, ka tā patiesi vēlētos apturēt vardarbību un izbeigt asinsizliešanu".
LETA, Foto: Evija Trifanova/LETA
