Starojoša un laimīga - Zane Lazdiņa bauda dzīvi ar jaunām plaušām

Kad portāls Kasjauns.lv Zani satika iepriekšējo reizi, viņa gulēja slimnīcas palātā pavisam novārgusi. Viņa nespēja paiet, un gaisu tvēra no caurulītes, kas piestiprināta sievietes degunam visu laiku. Nu Zani Lazdiņu ieraugām pavisam citā gaismā – laimīgu. Viņa atgriezusies Latvijā pēc trīs mēnešu prombūtnes Vīnē, kur veiksmīgi noritējusi plaušu transplantācija.

Kā Zane pati atzīst – nu viņa dzīvo pilnīgi vesela cilvēka dzīvi, var staigāt, peldēt, braukt ar riteni un darīt visas pašsaprotamās lietas, ko tik ilgu laiku viņa nespēja. Tas viss nebūtu noticis bez Zanes Lazdiņas ārstējošā ārsta Latvijā – Andra Skrides, kā arī visas Latvijas sabiedrības – cilvēkiem, kas nežēloja savus līdzekļus, palīdzēja un atbalstīja, cilvēkiem, kuri par Zani interesējas joprojām, rakstot gan atbalsta vēstules, gan apsveikumus ar atgriešanos dzīvē.

Varu staigāt, pati apģērbties un paēst – man tas ir brīnums

Šodien sarunāties ar Zani ir viegli – viņa smaida un runāt netraucē neskaitāmās caurulītes. Zanei transplantētas plaušas, operācija Vīnē noritējusi veiksmīgi, un viņa ir pilnīgi vesela. „Beidzot varu brīvi paelpot, bez skābekļa, bez visām trubiņām, varu piecelties, paiet, izdarīt visas parastās lietas, kas veselam cilvēkam liekas pašsaprotamas.” Sieviete atzīst, ka tagad pat nespēj aptvert, kā tas bija, kad nevarēja staigāt un elpot pati saviem spēkiem. Vien trīs mēnešus pēc operācijas visas šīs, veselam cilvēkam tik pierastās darbības, nu pašsaprotamas šķiet arī Zanei, kaut reizēm no rītiem esot izjūta – „Kur mamma, man taču vajag apģērbties,” bet tad viņa attopas, ka beidzot to var izdarīt bez citu palīdzības.

Optimisms un ticība, ka viss beigsies labi

„Brīdī, kad man piezvanīja un pateica – tūlīt lidojam uz Vīni, bija liels šoks, arī bailes, jo tu jau nekad nezini, kā viss beigsies, vai būs labi, bet bija. Tad, kad pamodos pat nesapratu, kas noticis, ārsti stāstīja, ka man pārstādītas plaušas, bet es to neaptvēru, sapratu vien tad, kad ieraudzīju ap sevi apvilktās skavas,” atceras Zane.

Arī viņas mamma Inita stāsta, ka šie trīs gadi bijuši ļoti smagi – apziņa, ka vari pazaudēt savu bērnu ir drausmīga, bet lūgšanu un ticības spēks ļāva izturēt. „Galvenais ir pacietība, gaidījām un sagaidījām. Liels paldies dakterim Skridem, bez kura atbalsta nekas nebūtu noticis, kā arī visiem cilvēkiem, kuri ziedoja. Bija tiešām smagi – krīzes brīžos daudz raudāju, bet spēku guvu no pašas Zanes, viņa nebeidza atkārot, ka viss būs labi, un re, ir arī,” smaidot stāsta Zanes mamma.

Tas nebija tik šausmīgi – galvenais nebaidīties

Arī šobrīd Latvijā ir vairāki simti pacientu, kuriem ir plumonālā hipertensija, piedevām, ļoti jauni cilvēki. Rindā uz plaušu transplantāciju gaida cilvēki arī ar citām kaitēm. Jautājot Zanei, kā šiem cilvēkiem ticēt un nepadoties, viņa atbild: „Varu pavisam noteikti visus iedrošināt, operācija noteikti nav tik šausmīga, jo zāļu iespaidā daudz neatceries. Vajadzīga liela pacietība un optimisms, ticība, ka viss būs labi.”

Zane atzīst, ka nu katru dienu novērtē daudz vairāk kā pirms slimības, daudz augstāk viņa vērtē arī pilnīgi svešus cilvēkus: „Ir tik dīvaina izjūta, šie cilvēki tev ir pilnīgi sveši, bet viņi palīdz, tic un priecājas kopā ar tevi.”

Sarunā ar portālu Kasjauns.lv Zanes Lazdiņas ārstējošais ārsts Andris Skride atzīst: „Ir slikti, ka valsts nav domājusi par plaušu transplantāciju apmaksu, valstī nedrīkstētu pavērties diskusijas, ka tas ir šausmīgi dārgi, un mēs nemaksāsim. Dzīvību vienkārši nedrīkst rēķināt naudā, piedevām, ja zināms, ka šī metode palīdzēs, un atgriezīs cilvēku dzīvē.”

Skride stāsta, ka transplantētās plaušas nu funkcionē ļoti labi, kā veselam cilvēkam. Zanei vairs neesot arī sirds mazspējas, viņa ir vesela un var darīt teju vai visu – peldēt, braukt ar riteni, skriet. „Jūtos, ka paveikts brīnums, milzīga gandarījuma izjūta, bet diemžēl darbs jau nebeidzas, ir atkal jauni pacienti par kuriem ir jācīnās,” uzsver Skride.

Jau ziņojām, lai Zane dzīvotu bija nepieciešami 120 tūkstoši eiro. Valsts Zanei atteicās palīdzēt, taču Latvijas tauta nenovērsās, summu saziedojot nepilna mēneša laikā. Nu Zane atgriezusies dzīvē – pilnīgi vesela, starojoša un laimīga.