"Alkohols un pelde ir nesavienojami jēdzieni," glābēji atklāti par pārgalvību uz ūdens
Latviju pārņēmis pamatīgs karstums, dienas laikā pārspējot vairākus gaisa temperatūras rekordus. Kamēr vieni steidz siltās dienas pavadīt pie ūdeņiem, citi strādā, lai novērstu traģēdijas. Šogad Latvijā noslīkuši jau vairāk nekā 100 cilvēki. Īpaši saspringts karstajā laikā kļuvis krastu glābēju darbs – tur cīņa par dzīvību un nāvi ir darba ikdiena.
Vasaras karstais laiks ir periods, kad uz ūdens notiek visvairāk nelaimju. Cilvēki ir pārgalvīgi, un aizmirst, ka karstums kopā ar alkoholu un atvēsinošu peldi kādā ūdens tilpnē nav savienojams. Kā liecina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati, šogad noslīkušo skaits sasniedzis jau pārsniedzis 100 cilvēkus, tas gan esot tikai VUGD izbraukumu rezultātā konstatētais skaits, patiesais ūdens upuru skaits varētu būt pat vēl lielāks, teic VUGD pārstāve Inga Vetere.
Kamēr citi ar savu dzīvību riskē pārgalvības dēļ, pludmales glābēji ik dienas riskē ar savējo, lai novērstu traģēdijas.
Vairs neskaita, cik cilvēkiem glābta dzīvība
Kaspars (24) ir pludmales glābējs vien divus gadus, taču viņš atzīst, ka šajā profesijā jūtas gana labi. Ir piedzīvoti gan traģiski brīži, no ūdens izvelkot slīkušo, kuram vairs nav iespējas palīdzēt, gan brīži, kad dod iespēju kādam dzīvot.
„Par glābēju izlēmu kļūt, kad pirms vairākiem gadiem noslīka mans labākais draugs. Tas notika manā acu priekšā, bet toreiz nespēju palīdzēt. Tad arī izlēmu – es gribu glābt dzīvības, tāpēc izgāju glābēju kursus,” stāsta Kaspars.
Viņš atzīst, ka darba specifika ir diezgan biedējoša – atalgojums mazs, bet ik dienas riskē ar savu dzīvību, glābjot to citiem. „Es pat nezinu, cik cilvēkiem esmu izglābis dzīvību, parasti tas beidzies veiksmīgi, bet ir bijis gadījums, kad palīdzēt jau bija par vēlu. Uzskatu, ka cilvēki nedomā ar galvu – ejot ūdenī pilnīgi sadzērušies, vēl vēlas kaut ko pierādīt, peldot lielus gabalus, tad nav brīnums, ka rezultāts ir tāds, kāds viņš ir. Nedomāju, ka ir normāli, ja trīs mēnešu laikā Latvijā noslīkst aptuveni 100 cilvēku,” atzīst Kaspars.
Lēciens ūdenī uz galvas – dažu sekunžu adrenalīns un ratiņkrēsls
Kaspars stāsta, ka lielākās nelaimes parasti beidzas ar vēlēšanos izrādīties, jeb paspēlēties ar dzīvību un nāvi, lecot ūdenī uz galvas. „Tā ir izteikta vīriešu izklaide, bet neviens jau to dažu sekunžu adrenalīna mirklī neaizdomājas, ka beigās var palikt piekalts ratiņkrēslam uz mūžu.”
Kaspars strādā pludmalē, tāpēc lēcieni uz galvas no lieliem augstumiem te nav iespējami, taču viņš atzīst, ka tas ir risks jebkurā gadījumā, pat tad, ja peldvietu pārzini labi, un zini – būs pietiekami dziļš. „Nekad nevari būtu pārliecināts, ka ūdenī pēkšņi nepeld kāds koka gabals, vai iemestas, piemēram, metāla atlūzas. Tas vienmēr ir risks, tāpēc derētu padomāt, vai dzīvība ir šī riska vērta,” uzsver Kaspars.
Ne jau karstums vedina uz pārgalvību, bet alkohols
Arī Andrejs (19) ir pludmales glābējs, kaut tikai piecus mēnešus. Viņa ikdiena rit, glābjot dzīvības Engures pludmales atpūtniekiem. Puisis atzīst, ka te ikdiena ir mierīga, jo peldvieta ir salīdzinoši sekla (dziļumu var sasniegt tikai pēc 400m), taču nevarētu teikt, ka risks tāpēc ir mazāks.
„Karstajā laikā glābējiem darba ir krietni vairāk, bet cilvēki karstā laika ietekmē pārgalvīgāki nekļūst. Pārgalvība sākas brīdī, kad tiek lietots alkohols, vai citas apreibinošas vielas,” atzīst Andrejs. Viņš stāsta, ka ikvienam vajadzētu atcerēties dažus vienkāršus likumus, proti, pelde ar alkoholu nav savienojama, pirms došanās ūdenī vajadzētu pārbaudīt tā temperatūru, nelēkt ūdenstilpnēs uz galvas, un vēsā ūdenī iet iekšā lēnām, lai ķermenis spētu pierast pie temperatūras izmaiņām.
Dzīvības risks 370 eiro vērts
Tāpat kā ugunsdzēsējiem, arī pludmales glābējiem atalgojums par riskēšanu ar savu dzīvību, glābjot citus, nav tas lielākais. Andrejs stāsta, tie vidēji esot 370 eiro mēnesī, taču viņš to nedarot atalgojuma dēļ. „Par glābēju kļuvu, lai varētu palīdzēt cilvēkiem, tāpēc savu darbu neveicu atalgojuma vadīts. Protams, biedē fakts, ka ik dienu riskēju arī ar savu dzīvību, bet kādam tas ir jādara – tas ir pakalpojums sabiedrībai.”
Viņš gan atzīst, ka savā darba pieredzē vēl nav piedzīvojis īstus glābšanas gadījumus, vien palīdzēts vecāka gadu gājuma cilvēkiem izkļūst no ūdens, sirds mazspējas dēļ, vai bērniem steigt palīgā atrast vecākus. „Līķi no ūdens, paldies Dievam, neesmu izvilcis. Ja glābēji pareizi veic savus pienākumus, proti, aizrāda, iesaka, spēj ieraudzīt potenciālo slīcēju, tad arī slīkušo skaits ir mazs.”
Slimnīcā ik dienas nogādā kādu, kas guvis traumas uz ūdens
Kā portālam Kasjauns.lv stāsta Neatliekamās Medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola, uz ūdens notiekošo negadījumu skaits ir liels, un īpaši tie pieaug karstā laika ietekmē. „Šogad bijis jau vairāk nekā 30 gadījumu, kad no lēkšanas ūdenī, gan uz galvas, gan kājām, cilvēki guvuši smagas galvas, mugurkaula traumas, vai ekstremitāšu lūzumus. Alkohols ir tikai viens no iemesliem, pārsvarā tā ir pārgalvība, savu spēku pārvērtēšana, vai izrādīšanās citiem,” teic Vītola.
Viņa atzīst, ka galvenais mediķu ieteikums, atpūšoties pie ūdens, būtu nelēkt, pat, ja vieta ir zināma, jo nekad nevarot zināt, kas ieskalots ūdens gultnes apakšā. Lēkšanas gadījumi parasti beidzas ar smagām traumām, vai pat letāli. „Pagaidām šajā karstajā laikā nav ne dienas, kad kāds nebūtu nonācis slimnīcā no lekšanas izraisītajām traumām.”
Vasarai un karstajam laikam turpinoties, arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, lai ūdens prieki nepārvērstos nelaimē, vajadzētu atcerēties dažas vienkāršas un noderīgas lietas –
• Peldēties tikai šim mērķim paredzētās vietās
• Nepazīstamās vietās ūdenī nelēkt
• Nav ieteicams doties peldēties vienam, ja tomēr no tā nevar izvairīties, krastā palicējus informēt par savām gaitām
• Pirms došanās ūdenī NEKAD nelietot alkoholu. Lielākā daļa cilvēku noslīkst, peldoties tieši alkohola reibumā
• Nepeldēt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu
• Nepārvērtējiet savus spēkus – ja reiz esat spējis pārpeldēt upi, tas nenozīmē, ka to spēsiet vienmēr
• Ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt no tramplīna, laipas, vai augsta krasta ne uz galvas, ne uz kājām
