Ēdot mellenes, esiet uzmanīgi! Var sajaukt ar indīgajām čūskogām
Pērkot un mežā lasot mellenes, jābūt vērīgam, lai ogu trauciņā līdz ar gardajām mellenēm neiebirtu arī kāda indīgā čūskoga. Lai arī mellenes un čūskogas ir gana atšķirīgas un tās arī ienākas dažādos laikos, nav izslēgts, ka, mielojoties ar mellenēm, varam iedzīvoties pamatīgās veselības problēmās.
Rīdziniece Maija savā Facebook profilā raksta: „Šodien gāju gar „Bērnu pasauli”. Tur kāda maza meitene un zēns mani pierunāja nopirkt mellenes. Mājās pārnākot, kā jau īsts lauku cilvēks, ogas pārlasīju. Starp mellenēm atradu arī vienu čūskogu, kas ir viena no Latvijas indīgajām ogām! Ja nu gadījumā vēl kāds turpat nopirka mellenes, arī viņa turziņā var gadīties, ka ir „pārsteigums”.”
Melleņu ienākšanas laikā indīgās četrlapu čūskogas parasti vairs nav sastopamas. Tās zied maijā un jūnijā, bet pēc noziedēšanas attīstās auglis - zilganmelna oga ar daudzām sēklām. Ogotājs abas ogas var viegli atšķirt kaut vai pēc tā, ka mellenes aug puskrūmā ar daudzām ogām, bet čūskoga lapu rozetē un tā ir viena, Kasjauns.lv skaidroja Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktore Anta Sparinska.
„Parasti jau čūskogas neaug turpat, kur mellenes. Manuprāt, čūskogas jau ir aizražojušās. Abas ogas ir arī gana atšķirīgas un tās ir grūti sajaukt. Ja godīgi, tad mani izbrīna, ka tagad kāds ir atradis čūskogu,” sacīja Sparinska
Internetā pieejama informācija, ka ar čūskogām parasti saindējas bērni, kuri to sajauc ar melleni. Indīgas ir visas četrlapu čūskogas auga daļas, it īpaši lapas un ogas. Saindēšanās ar to izpaužas kā zarnas un kuņģa trakta darbības traucējumi - vemšana, caureja, sāpes vēderā, kā arī sirdsdarbības traucējumi, galvassāpes, reibonis un svīšana. Īpaši smagos saindēšanās gadījumos varot iestāties pat nāve.
Saindēšanās un zāļu informācijas centrā Kasjauns.lv teica, ka pēdējos gados neviens nav vērsies ar sūdzībām, ka viņš saindējies ar čūskogām.
Lai ogotāji nesajauktu mellenes ar čūskogām, jāatceras, ka četrlapu čūskoga ir daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, horizontāliem sakneņiem. Stublājs stāvs, taisns, gluds, 15 - 35 cm garš, augšdaļā mazliet pūkains, pie pamata ar plēvainām, brūnām makstīm. Vientuļais zieds ir zaļgandzeltens, atrodas uz 2 - 6 cm gara kātiņa, kas atiet no lapu mietura vidus. Zied maijā, jūnijā. Pēc noziedēšanas attīstās auglis - zilganmelna oga ar daudzām sēklām. Augs sastopams lapkoku un skujkoku mežos un ēnainos un mitros krūmājos. Augam raksturīga nepatīkama smaka. Augs satur indīgu saponīnu paristifīnu, glikozīdu paridīnu, kumarīnus un alkaloīdus.
Elmārs Barkāns/Foto: Lilita Svirževska/poga.lv, botānika.lu.lv, Evija Trifanova/LETA
