Abrenes atdošanu Krievijai svinēs ar nakts diskotēku un koncertiem. VIDEO
23. augusts Latvijas jaunākajā vēsturē nav iezīmēts tikai ar Molotova – Ribentropa pakta parakstīšanu un Baltijas ceļa gadadienu, bet arī ar Abrenes apriņķa oficiālu nodošanu Krievijas padomju republikai. Agrākajā Abrenē šo notikumu pieminēs gan ar svinīgām ceremonijām, gan nakts diskotēku.
Tieši pirms 70 gadiem PSRS Augstākā padome „apmierināja” Latvijas lūgumu un Abreni pievienoja Krievijai.
Beigtās ēzeļa ausis un latvieši
Otrā pasaules kara kaujas Latvijas teritorijā vēl bija pilnā sparā. Lielākā valsts teritorija bija Vācijas karaspēka varā, bet Latgalē jau bija ienākusi sarkanarmija. Vēl tā īsti sarkanarmijai nenostiprinoties Latgalē, padomju marionetes – Latvijas PSR Augstākās padomes prezidijs 1944. gada 22. augustā jau lūdza Krievijas padomju republiku pieņemt „dāvanu” - Abrenes pilsētu un sešus tās apriņķa pagastus (Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils), jo vairums tās iedzīvotāju ir krievi. Pēc dienas – 23. augustā PSRS Augstākā padome šo „lūgumu” jau apmierināja un teju 2% Latvijas teritorijas iekļāva Krievijas sastāvā. Līdz ar Abrenes pagastu jaunizveidotajā Pitalovas (tā krievi pārdēvēja Abreni) rajonā iekļāva arī daļu Igaunijas dienvidaustrumu pagastus. Latvijai pārpalikušās Abrenes apriņķa daļas tika pievienotas Viļakas un Balvu rajoniem.
Uzreiz pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijas parlaments pieņēma deklarāciju, kurā neatzina Abrenes apriņķa iekļaušanu Krievijā, bet 2007. gadā tika ratificēts daudz pirms tam aprunātais un kritizētais Latvijas – Krievijas robežlīgums, kurā Abrene palika Krievijas sastāvā. Tolaik Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī izteica savu slaveno frāzi, ka Latvija drīzāk dabūs beigta ēzeļa ausis, nekā Pitalovas rajonu.
Tagad Pitalovā jeb Abrenē nekas vairs neliecina par to, ka tā kādreiz bijusi Latvijas teritorija. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Krievijas tautas skaitīšanas dati liecina, ka tiksi 690 no vairāk nekā 13 000 rajona iedzīvotājiem savu tautību apzīmēja kā latvietis. 1938. gadā gan 55% Abrenes iedzīvotāju bija latvieši.
Padomju partizānu galvaspilsēta - Pitalova
Daļa Latvijas vēsturnieku uzskata, ka vārds „Pitalova” liecina par šo zemju piederību Latvijai, jo Pitalovas vārds norādot uz Pietālavas zemi. Krievu vēsturnieki gan nepiekratīt Pietālvas versijai. Viņi labprātāk sliecas domāt, ka Pitalova vārdu guvusi no tur kādreiz valdījušā muižnieka Pitalova uzvārda vai pat vārda „pitka” (krieviski – spīdzināšana), jo, lūk, pilsēta esot bijusi slavena ar kādu lielu dzelzs krustu, pie kura izpildīti nāvessodi.
Pašlaik krievi Pitalovu grib pozicionēt kā „padomju partizānu galvaspilsētu”, jo tur 2. pasaules kara laikā bāzējās padomju partizānu vienības. Kā viens no partizānu varoņiem tur tiek godināts par kara noziegumiem Latvijā tiesātais Vasilijs Kononvs.
Lai godinātu šo partizānu piemiņu, Pitalovā pat ierīkots Tautu draudzības muzejs, kurš atrodas bijušās baznīcas ēkā. Pitalova arī pašreiz lepojas ar savu „partizānu galvaspilsētas” nosaukumu. Tā, piemēram, 23. augustā Pitalovā vērienīgi tiks svinēta tās pievienošana Krievijai jeb 70. gadadiena kopš Pleskavas apgabala izveidošanas.
Kā informē Pitalovā iznākošā avīze „Naša Žizņj” („Mūsu Dzīve”) tad svinības iesāksies ar ziedu nolikšanu brāļu kapos, kuros apglabāti padomju karavīri – atbrīvotāji. Tam sekos koncerti un dažādas sporta sacensības, bet vakarā sāksies diskotāka. Šo svinību simbols būs Georga lentītes.
Ulmaņlaiku Abrene
Pēteri Apini Abrenē notur par Latvijas spiegu
Elmārs Barkāns/Foto: ekrānuzņēmums no „Naša Žizņj”, Lauris Nagliņš/LETA, Pēteris Apinis
