Nacionāļi, kas neprot glabāt valsts noslēpumus: Nacionālās apvienības dīvainības
Lai nu kas, bet grūti noticēt, ka tautas brīvības un nacionālā gara kaislīgie sargi – Nacionālā apvienība (NA) ir Latvijas lielākie ienaidnieki. Tomēr tā jau laikam jādomā, ja valsts slepenie dienesti kategoriski liedz NA apvienības ministriem pieeju valsts noslēpumam.
Nacionālais ministru trilleris
Priekšvēlēšanu gada ņemšanos ap NA deleģētajiem ministriem mūsu valdībā varējām vērot kā trilleri. Ja tauta uzticēsies un nacionāļus atkal ievēlēs koalīcijā, tad jautrība droši vien garantēta, vismaz jau Ministru kabineta sēdēs, kuru sanāksmes telpas durvis tiks visu laiku virinātas, jo pa tām šurpu turpu būs jāskraida nacionāļu ministriem.
Joki ar NA ministriem sākās, kad bija jāaiziet kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei - Grendei, kuras galvenā vaina bija apmaldīšanās Austrālijas plašumos un Nacionālās operas gaiteņos. Tad savu portfeli pakoja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš „uzmeta” nacionāļus, nodibinot savu konservatīvo partiju. Bordāns skaidroja, ka viņš, lūk, atradis īsto demokrātiju un konservatīsmu, kas NA piemīt tikai vārdos, nevis darbos. Viņa vietā stājās no Rīgas domes pārbēgusī un vēlāk uz Eiroparlamentu cierējošā Baiba Broka, kurai Satversmes aizsardzības birojs (SAB), visticamāk, saistībā ar nesmukumiem Ķemeru sanatorijas lietā liedza pielaidi valsts noslēpumiem. Nu jau tieslietu ministra amatā trešo reizi stājies Gaidis Bērziņš.
16. marta sakarā tika padzīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis, kura vietā nu ielikts Romāns Naudiņš, kuram arī SAB liedz ieskatīties visslepenākajās valsts mapītēs. Cilinskis, pretēji premjeres prasībai, nolēma piedalīties leģionāru gājienā pie Brīvības pieminekļa. Naudiņš to nedarīs, jo viņam 16. martā ir jāsvin mammas dzimšanas diena. Tas ir pozitīvi, bet negatīvi tas, ka viņš pēc SAB ieskata kaut ko ir nogrēkojies un netiek pielaists pie valsts noslēpumiem. Nesmukums sanācis arī pašreizējai kultūras ministrei Dacei Melbārdei, ar kuras klusu piekrišanu Nacionālajā operā savu dzimšanas dienas ballīti nosvinēja daudz kritizētā „Jaunā viļņa” organizētājs Igors Krutojs.
Daļa no visas šīs ministru kompānijas atkal startē NA sarakstos un tas varētu nozīmēt, ka jautra ministru staigāšana varētu notikt arī nākamajā Saeimas sasaukumā. Savukārt vēlētājiem pirms došanās pie vēlēšanu urnām, lai atdotu savas balsis par NA, vajadzētu izpētīt, kādas ir nacionāļu kandidātu attiecības ar maksātnespējas administratoriem, painteresēties, cik labi viņi spēj glabāt noslēpumus. Vislabāk būtu, ja kandidātam vai vismaz viņa radiniekam 16. martā būtu svinama dzimšanas diena, kas viņam neļautu Leģionāru dienā piedalīties visādos mītiņos un gājienos.
Vai kaitnieciskā konjunktūras partija?
NA kā jau politikas veterāni spējuši nokomplektēt teju pilnus vēlēšanu sarakstus – no maksimāli iespējamiem 115 kandidātiem sarakstos ir 114. Tā uzskata, ka vēlēšanās veiksies, jo tajās startē ar „laimīgo” kārtas skaitli – septiņi. Atšķirībā no citu partiju pārstāvjiem nacionāļi uz vēlēšanu sarakstu numuru izlozi ieradās krāšņi tērpušies. Apvienības pārstāvji Laura Dabare un Ēriks Eriksons uz to bija ieradušies 12. gadsimta lībiešu tautastērpos. Dabere pēc septītnieka izvilkšanas apmierinātībā pavēstīja: „Mūs apmierina izlozētais numurs. Šis ir spēka skaitlis, un patiesībā mēs jutām, ka mums būs šis saraksta numurs.”
Iespējams, ka ar ierašanos lībiešu tautastērpos uz Centrālās vēlēšanas komisijas rīkoto vēlēšanu numuru izlozi, NA vēlējās iekost arī Līvu savienības līderim Dāvim Staltam, kurš no nacionāļiem ir pārmeties pie Bordāna konservatīvajiem.
Septītajam numuram būs jākonkurē ar citu „spēka skaitli” – devītnieku, ar kuru vēlēšanās startē Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija. Uz to pirms vēlēšanām ir pārbēguši vairāki nacionāļi, tostarp arī Liepājas mūziķis, viens no „līviem” Juris Pavītols. Viņš Liepājas laikrakstam „Kurzemes Vārds” teicis: „Rezultāts ir tāds, ka NA vairs nav konsekventa. Viens ir tas, ko apvienība deklarē, otrs ir tas, ko tā dara – vārdi un darbi lielā mērā nesakrīt. Ir virkne piemēru, tai skaitā, manuprāt, nevajadzīgā tieslietu ministra maiņa, arī Tieslietu ministrijas darbības saistībā ar maksātnespējas administratoru jautājumiem, kas vēl līdz šim ir neatšifrēti. Tas viss ir diezgan traucējoši, es pat teiktu, sabiedrībai kaitnieciski.” Pavītols pauda, ka kritiski vērtējot arī NA iekšējo kadru politiku, nekonsekvenci, piekopto praksi runāt vienu, bet darīt ko citu, kas šo politisko spēku ir pārvērtis par konjunktūras partiju.
Nacionāļu lokomotīves
Rīgā ar pirmo numuru startē kultūras ministre Dace Melbārde, kurai seko Saeimas deputāti Dzintars Rasnačs, Einārs Cilinskis, Ilmārs Latkovskis un no „Vienotības” aizbēgusī arhitekte Inguna Rībena, kuru savulaik iepazinām kā Rīgas astoņsimtgades jubilejas svinību biroja vadītāju.
Vidzemē ar 1. numuru startē Raivis Dzintars, bet aiz viņa seko Saeimas deputāti Jānis Dombrava, Ināra Mūrniece un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš. Sarakstā vieta atvēlēta arī Saeimas deputātam Gunāram Rusiņam, kurš 11. Saeimā tika ievēlēts no Reformu partijas, kā arī bijušajam Saeimas deputātam Kārlim Krēsliņam, kurš nolika mandātu šī gada pavasarī pēc viņa dēla aizturēšanas aizdomās par narkotisko vielu izplatīšanu.
Savukārt Latgalē pirmie numuri ir Saeimas deputātei Inesei Laizānes, Rēzeknes Augstskolas fakultātes dekānei Ērikai Teirumniecei, Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājam Antonam Kursītim un Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietniekam Dzintaram Mozgim. Te jāatgādina, ka 2010. gadā toreizējais Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) vadītājs Mozgis bija spiests aiziet no amata, jo BKUS bija iesaistīta vērienīgā korupcijas skandālā. Šī skandāla dēļ viņš arī nedevās saņemt Triju Zvaigžņu ordeni.
Kurzemē aiz Gaida Bērziņa saraksta pirmajās vietās ir Saeimas frakcijas vecākais konsultants Jānis Iesalnieks, Saeimas deputāts Dzintars Kudums un Talsu Valsts ģimnāzijas direktors, Talsu domes deputāts Gundars Sebris. Vieta Kurzemes sarakstā atvēlēta bijušajai „Vienotības” pārstāvei, pazīstamajai zinātniecei Janīnai Kursītei – Pakulei. Jāpiebilst, ka Kursītes vārdu izmanto arī „Vienotība”, kuras Latgales sarakstā arī ir Janīna Kursīte, tikai cita – Daugavpils domniece, pašvaldības Kultūras un izglītības komitejas vadītāja.
Zemgalē aiz dokumentālās filmas „Padomju stāsts” režisora Edvīna Šnores sarakstā seko Saeimas deputāti Imants Parādnieks un Vineta Poriņa. Sarakstā vieta atradusies arī vienam no trim tenoriem – Naurim Puntulim un arī no „Vienotības” aizbēgušajam, zinātniekam Andrim Buiķim.
Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Čīka/LETA
