Straujuma gandarīta, ka zina nelatviešu noskaņojumu Latvijā
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ir gandarīta, ka, saņemot aptaujas rezultātus par mazākumtautību iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai, zina, kādas ir šīs sabiedrības grupas domas.
Straujuma šodien pēc pētījuma prezentācijas žurnālistiem atzina, ka negrib formulēt, vai aptaujas dati ir bijis pārsteigums, taču ir ļoti priecīga, ka zina, ko domā sabiedrība.
"Aptaujas rezultāti atklāj, ka 64% no aptaujātajiem jūtas kā Latvijas patrioti - tas ir labs rādītājs, kas jānovērtē," norādīja Ministru prezidente.
"Jautājums ir, ko darīt tālāk," noteica Straujuma. Pēc aptaujas rezultātiem ir redzams, ka ir daudz dažādu pasākumu, kas cilvēkiem ir svarīgi - ekonomika, sociālie jautājumi, valodas apmācība.
"Valdībai ir skaidrs priekšstats, kādā virzienā ir jāstrādā," pauda premjerministre. Viņa norādīja, ka kopumā sabiedrības saliedētības jomā ir darīts par maz, tāpēc tas ir jāapzinās un jāveic reāli darbi. Viens no uzdevumiem, par ko šodien valdība vienojās, ir sagatavot priekšlikumus latviešu valodas apmācību nodrošināšanai mazākumtautībām. Tāpat ir uzdots pilnveidot pilsonības iegūšanas procesu, nodrošinot skaidru informāciju par ieguvumiem un priekšrocībām, jo pētījums atklāj, ka iedzīvotāji par to nezina un nav domājuši, norādīja Straujuma.
"Pašreizējā situācijā, kad rokas stiepiena attālumā ik dienu tiek izdzēstas nevainīgu cilvēku dzīvības, kad ģeopolitiskā situācija ir ārkārtīgi sakaitēta, nav nekā svarīgāka par vienotu un saliedētu sabiedrību mūsu valstī, uzsvēra Ministru prezidente.
Straujuma paskaidroja, ka lēmums par mazākumtautību iedzīvotāju aptauju tika pieņemts saistībā ar situāciju Ukrainā, kuras ietekmē Latvijas publisko telpu piepildīja dažādi viedokļi un izteikumi, tostarp paužot atbalstu nedemokrātiskām vērtībām un Krievijas propagandai. Turklāt nereti šādi viedokļi pausti it kā plašas sabiedrības daļas vārdā.
Pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš atzina, ka pēc pētījuma rezultātiem ir redzams, ka Latvijā ne viss ir gludi un mēs neesam nedz saliedētākā valsts, ne arī sabiedrība Eiropā. Arī viņš uzskata, ka priekšā ir daudz darba. Tomēr vienlaikus nevarot apgalvot, ka sabiedrība Latvijā ir kā "uz nažiem" un ir gaidāms pilsoņu karš. "Tās ir blēņas, nav nekāda pamatojuma tā apgalvot," viņš uzsvēra.
Valdība šodien iepazinās ar SKDS veikto pētījumu, kurā atspoguļoti rezultāti par Latvijas mazākumtautību pārstāvju piederības sajūtu Latvijai. Aptaujas rezultāti atklāj, ka Latvijai piederīgi jūtas 51% nelatviešu, 64% sevi uzskata par Latvijas patriotiem, savukārt 31% nepilsoņu nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, jo nejūt pēc tās vajadzību.
LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA
