Augulis: brīvprātīgais darbs ir labs pamats aktīvai un atbildīgai sabiedrībai
Lai diskutētu par turpmākām iespējām valstī attīstīt brīvprātīgā darba kustību, nodrošinot iespēju sabiedrībai būt aktīvai, labklājības ministrs Uldis Augulis tikās ar diriģentu, "Rīgas 2014" brīvprātīgo programmas vadītāju Intu Teterovski. Sarunā piedarījās arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Inese Kalvāne.
Tikšanās laikā puses vienojās turpināt darbu pie brīvprātīgā darba kustības sekmēšanas valstī. Jau tuvākajā laikā plānots atkārtoti tikties, lai praktiski izvērtētu iespējamo un turpmāko brīvprātīgā darba attīstīšanas modeli, kā arī analizētu piemērotāko institucionālo ietvaru brīvprātīgā darba misijas turpmākai nodrošināšanai.
Pēdējo trīs gadu laikā “Rīga 2014” izveidotajā Brīvprātīgo programmā iesaistījušies jau vairāk nekā 3600 brīvprātīgo no visas Latvijas, iegūstot labu pieredzi kultūras, sporta un izglītības jomā. I.Teterovskis norāda, ka dažādās misijās, piemēram, Koru olimpiādē, mākslas festivālos, maratonā, jaunieši jeb tā saucamie brīvprātīgie aģenti ieguvuši lielisku pirmo darba pieredzi un iemaņas, kas viņiem būs vērtīgas turpmākajā dzīvē. Tikšanās laikā viņš arī uzsvēra brīvprātīgā darba nozīmi cilvēku izglītošanā, veidojot atbildīgu un disciplinētu sabiedrību, kura novērtē iniciatīvas un jaunas idejas.
“Pozitīvi vērtēju brīvprātīgo programmas ietvaros paveikto, ieliekot stabilu pamatu brīvprātīgā darba kustības attīstīšanai. Pašlaik Brīvprātīgo misijas izveidotais modelis, kurā koordinēti brīvprātīgajam un pasākumu organizatoram palīdz satikties brīdī, kad tas ir nepieciešams, būtu atbalstāms arī turpmāk. Tāpēc Labklājības ministrija kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru vērtēs iespējas sekmēt brīvprātīgo kustības pēctecību, integrējot to vai nu jau esošajos NVA nodarbinātības projektos, piemēram, Jauniešu garantijas pasākumos, vai arī veidojot kāda cita veida sadarbības platformu,” uzsver U.Augulis.
Labklājības ministrs arī norāda, ka galvenais ir sasniegt mērķi veidot valstī labvēlīgu augsni brīvprātīgajam darbam, vienlaikus veidojot pozitīvu sabiedrības attieksmi un gatavību būt aktīviem, iegūt jaunas zināšanas, draugus, vienlaikus saturīgi pavadot savu brīvo laiku. “Īpaši skolēniem un jauniešiem jāsniedz iespēja un jāmotivē vērtīgi pavadīt savu brīvo laiku, lai nevajadzētu smēķēt spaisu vai atrasties uz ielas. Vienlaikus jārada iesējas arī pieaugušajiem paralēli algotam darbam būt sabiedriski aktīviem, sniedzot ieguldījumu kultūrā, sportā un izglītībā” pārliecināts U.Augulis.
Savukārt I.Teterovskis norādīja, ka savā pieredzē ir pārliecinājies par jauniešu vēlmi būt aktīviem un iesaistīties kā brīvprātīgajiem dažādos pasākumos. Tomēr ir nepieciešams organizatorisks atbalsts un iniciatīva šos jauniešus uzrunāt, veidot ar viņiem sadarbību un piedāvāt vislabāko modeli, kā nodrošināt nepārtrauktu brīvprātīgā darba norisi. Tāpat būtiska ir savstarpējā informācijas apmaiņa ar pasākumu organizatoriem, kuri vēlas piesaistīt brīvprātīgos, lai veidotu informācijas tiltu starp jauniešiem un organizatoriem. Vienlaikus ir būtiskas arī pasākumu norises vietas, tādējādi iesaistot arī jauniešus reģionos, nodrošinot viņiem iespēju būt aktīviem. Pēdējo gadu laikā izveidojusies arī laba sadarbība ar daudzām pašvaldībām, kuras atbalsta Brīvprātīgo programmu.
Karlīna Timofejeva / Publicitātes foto
