Autovadītāji nikni par velojoslām Rīgas centrā. Nākamgad to būs vēl vairāk!

Velojoslas trijās ielās, kur autosatiksmes intensitāte ir gana liela, radījušas haosu un neizpratni autovadītājos. Sociālie tīkli burtiski vārās no negācijām par sastrēgumiem, ko izraisījusi velojoslu parādīšanās. Eksperti gan skaidro, ka sabiedrībā jāmaina paradumi un domāšanas veids, jo pilsētas centrā, šaurās vietās nav jāpārvietojas ar lieliem transporta līdzekļiem, proti, automašīnām.

Neapmierināti arī centra namu iedzīvotāji

Andrejs ir autovadītājs un automašīnu pret velosipēdu nemainītu pat tad, ja uz viena ceļa parādītos četras velojoslas. „Velojoslu mērķis bija mazināt sastrēgumus pilsētas centrā, bet reālā situācija uz ielas rāda – notiek pretējais, sastrēgumi palielinās, un autovadītāji ir spiesti pārkāpt satiksmes noteikumus. Sastrēgumi tiek apbraukti, izmantojot velojoslas, pa kurām 10 minūšu laikā, kamēr sēdēju sastrēgumā, nepārvietojās pilnīgi neviens velosipēdists.” Andrejs atzīst, ka nekāda informēšana un mācīšana viņa paradumus nespēs mainīt. Jautājot, vai labāk sēdēt sastrēgumā vai tomēr izvēlēties velosipēdu, lai bez liekas gaidīšanas nokļūtu laikā tur, kur jānokļūst, Andrejs atbild, ka velojoslas viņam varētu būt risinājums vien vasarā, jo Latvijas ziemas apstākļi un ceļa stāvoklis velosipēdistiem nav piemēroti, pat ar visām velojoslām.

Arī tuvējo Rīgas centra namu iedzīvotāji ir neapmierināti, stāstot, ka velojoslu parādīšanās radījusi tādus sastrēgumus, kādi uz Lāčplēša un Dzirnavu ielas nekad iepriekš nav redzēti.

Kamēr vieni vaino velojoslas, citi aicina sēsties uz velosipēda un par sastrēgumiem aizmirst. Oļegs Stoļarovs ir velokurjers, un viņa transporta līdzeklis katru dienu ir velosipēds. Oļegs par velojoslu ideju ir priecīgs, bet nenoliedz, ka tai ir arī savi trūkumi. „Velojoslas ir ļoti ērtas, jo tai brīdī, kad brauc, vari nedaudz atslēgt savas smadzenes, atslābināties, nedomājot par to, ka kuru katru brīdi tev priekšā var pabraukt automašīna. Justies brīvi un droši uz ceļa ar velosipēdu ir ļoti daudz, to pat nevar aprakstīt, cik tas mums, velosipēdistiem, ir svarīgi,” portālam Kasjauns.lv stāsta  Oļegs.

Viņš atzīst, ka velojoslu idejai ir arī trūkumi, jo pagaidām noteikumi paredz, ka automašīnas šķērsot un iebraukt tajās nedrīkst, taču, mīkstinot šos noteikumus, varētu atrisināt arī autovadītāju neērtības, sakarā ar šo velojoslu parādīšanos. „Nepieciešamības gadījumā, kad tur nav velosipēdisti, mašīna tajā varētu iebraukt, jo tās ir dažas sekundes, kas mašīnai nepieciešamas, lai pārbrauktu pāri uz kādu citu ieliņu, bet tur novilkta šī biezā, nepārtrauktā līnija, kuru šķērsot nedrīkst. Man kā velosipēdistam šķiet – tā ir brīva telpa, kāpēc gan autovadītājiem nevarētu atļaut izmantot šīs joslas, ja tur attiecīgajā brīdī neatrodas velosipēdisti.”

Oļegs atzīst, ka arī šobrīd uz ielas vērojamas situācijas, kad autovadītāji pārkāpj satiksmes noteikumus un sastrēgumus apbrauc, iebraucot velojoslās. „Nebūtu jābūt tik konstruktīviem, neļaujot mašīnām šķērsot šīs velojoslas, es nerunāju par uzturēšanos tajās, bet šobrīd iznāk, ka viņi pat pārbraukt pāri nevar.”

Runājot par gaisa kvalitātes uzlabošanu un sastrēgumu mazināšanu Rīgas centrā, Oļegs savos vārdos ir skarbs, sakot, ka mašīnas no Rīgas centrā vispār vajadzētu izmest, domājot par tūristiem un iedzīvotājiem, nevis pārvēršot Rīgu par biroju metropoli.

Autovadītāji iebiedējuši velosipēdistus – bail pārvietoties pa brauktuvi

Rīdzinieki novērojuši situāciju, ka velosipēdisti, par spīti velojoslu esamībai, joprojām izvēlas pārvietoties pa ietvi. Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks Kasjauns.lv stāsta, ka tas nav nekāds brīnums, jo velosipēdisti joprojām baidās pārvietoties pa brauktuves daļu.

„Tie riteņbraucēji, kas brauc pa ietvi, saka, ka viņiem ir bail braukt pa brauktuvi kopā ar automašīnām. Otrs skaidrojums saistīts ar pagaidām vēl nepabeigto velo infrastruktūru. Lai pa velojoslu pārvietotos, ir jābūt loģiskam sākumam un nobeigumam, taču šis loģiskais nobeigums vēl nav izveidots. Cilvēki nevar nokļūt visur, braucot pa vienu ielu, tāpēc ir jābūt izveidotam tīklam. Kamēr tā nav, cilvēki pārvietojas tā, kā viņiem ir drošāk,” teic Silenieks.

Eksperti gan atzīst, ka velojoslu parādīšanās trīs Rīgas ielās ir tikai sākums, tuvākajos gados gaidāma plaša pilsētas centra reorganizācija. Prioritāte ir līdzsvarotas satiksmes infrastruktūras izveide, automašīnu samazinājums Rīgas centrā un gaisa piesārņojuma novēršana. Rīgas mērs Nils Ušakovs uzsver, ka pašlaik mērķis ir pilnībā pārveidot pilsētas centru. „Šīs trīs joslas ir tikai neliela daļa no tā, ko plānojam realizēt. Skaidrs, ka tagad nav tik daudz velobraucēju, bet viņi parādīsies, jo redzēs, ka pilsētas infrastruktūra ir savesta kārtībā.”

Arī Velosatiksmes organizācijas speciālists Toms Kokins stāsta, ka velojoslu mērķis ir par 25% mazināt autosatiksmi no kopējās satiksmes plūsmas. „Mērķis nav pilnībā likvidēt autotransportu Rīgas centrā, mērķis ir mazināt sastrēgumus. Tas nebūt nenozīmē, ka nu visi autobraucēji sēdīsies uz velosipēda, bet kāds noteikti aizdomāsies.”

Lai gan šobrīd iedzīvotāji novērojuši lielākus sastrēgumus ielās, kur ieviestas velojoslas, sastrēguma problēma mazināšoties vien pēcāk. Silenieks atzīst – sastrēgumu problēmu iespējams atrisināt vien ilgtermiņā. Tas, ka sastrēgumi šobrīd radušies, ir vairāk nekā likumsakarīgi - tāda pieredze bijusi arī citur pasaulē. „Lai sastrēgumu būtu mazāk, jāstrādā ar cilvēkiem, viņi ir jāinformē, lai mainītos paradumi un domāšanas veids. Atzīstu, ka informēt vajadzēja ātrāk, līdzīgi kā uz Salu tilta, kad milzīgais uzraksts par tilta rekonstrukciju parādījās jau gadu iepriekš, un tagad, kad rekonstrukcija sākusies, neviens par to vairs nebrīnās. Cilvēkiem ir jāstāsta un jāmin argumenti.”

Silenieks uzsver, ka šobrīd, kad cilvēks trīs dienas pēc kārtas nosēž sastrēgumā, vedot savu bērnu uz skolu, varbūt ceturtajā dienā aizdomāsies, ka var iziet no mājas ātrāk un doties kājām. Tas būs guvums arī veselības jomā. „Cilvēks ir gatavs sēdēt sastrēgumā mašīnā un lamāties, tā vietā, lai ievērotu aktīvu dzīvesveidu un mītos ar velosipēdu,” teic Silenieks. Viņš atzīst, ka tas ir attieksmes jautājums, un ar kaut ko ir jāsāk, cilvēkiem ir jāpielāgojas un jāmaina savi paradumi.

Kasjauns.lv/ Foto: Lita Krone, Ieva Čīka/ Leta, Anete Janševica