Bordāna partijā deputātu kandidāti slēpj savu tautību un ģimenes stāvokli
No Nacionālās apvienības aizbēgušā bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna jaundibinātajai Jaunajai konservatīvajai partijai nāksies visai sīvi cīnīties ar nacionāļiem, kuriem viņš arī atņems lielāku vai mazāku piekritēju pulku. Bordāns ar domubiedriem teic, ka viņi ir īstenie cīnītāji par „nacionālo lietu”.
Konservatīvie bez tautības un ģimenes
Jaunās konservatīvās partijas deputātu kandidāti uz citu partiju fona izceļas ar to, ka neviens no viņiem Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajās anketās nav norādījuši ne savu tautību, ne ģimenes stāvokli. Te gan jāpiebilst, ka tās nav obligāti norādāmās lietas.
Tomēr, iepazīstoties ar kandidātu vārdiem, jāsecina, ka pēc nacionālā sastāva partija ir teju simtprocentīgi latviska. Tāpat viņi arī nav rūdīti vecpuiši un vecmeitas. Vairāki atpazīstami partijas līderi politikā cenšas virzīt arī savas atvases. Tā partijas līderis līdzi parāvis savu dēlu Tomu. Tomēr dēlam nav tiks spīdošas izredzes kā tēvam – ja tēvs Rīgā startē ar pirmo numuru, tad dēls Vidzemē ar 26. numuru.
Mazliet lielākas izredzes ir Latgales sarakste līderes rakstnieces un publicistes Evas Mārtužas dēlam Jānim, kurš Latgalē ierakstīts ar 6. kārtas numuru.
Vispār jau dīvaini, ka konservatīvie vairījušies atklāt savu ģimenes stāvokli. Tas būtu pieņemami, ja viņi iestātos par tā dēvētajām „brīvajām attiecībām” vai aizstāvētu seksuālās minoritātes, bet viņu priekšvēlēšanu programmā taču skaidri un gaiši rakstīts – mūsu pamatvērtība ir „tradicionālā ģimene”!
Bordāna politiskie ceļojumi
Ja ne tautību un ģimeni jaundibinātās partijas līderis ir mainījis, tad politiskos spēkus gan. Ne jau gluži kā zeķes, bet krāšņi gan. Dažādu partiju rindās Bordāns pamanījies pabūt vienā kompānijā teju vai ar visiem pašreiz pie varas esošajiem politiķiem.
Kā jauns jurists Bordāns politikā ienāca 1993. gadā, kad bija viens no „Latvijas ceļa” līdzdibinātājiem. No šīs partijas viņš arī pirms 20 gadiem kļuva par 5. Saeimas deputātu. 2010. gadā Saeimas vēlēšanās viņš jau startē no „Vienotības” saraksta, bet pēc diviem gadiem viņš jau tiek uzņemts „Tēvzemei un Brīvība”/LNNK. Pērnā gada nogalē viņš no Nacionālās apvienības tika padzīts, jo iesaistījās cita politiskā spēka veidošanā.
Bordāns 2011. gada vasarā nodibināja biedrību „Demokrātiskie patrioti”, kurā iekļāvās radikāli noskaņotākie „Vienotības” biedri no apvienībā ietilpstošās partijas „Pilsoniskā savienība”. Starp kādreizējiem demokrātiskajiem patriotiem daži nu darbojas Bordāna jaundibinātajā partijā, piemēram, Dāvis Stalts, kurš arī startē 12. Saeimas vēlēšanās, bet daži aizbēguši pie citiem, kā Katastrofu medicīnas centra vadītājs, kurš nu startē Reģionu alianses sarakstā.
Runā, ka Bordānam Nacionālo apvienību nācās pamest ne jau ideoloģiskās pārliecības dēļ, bet gan tādēļ, ka viņš kā tieslietu ministrs skāris partijas sponsoru un biedru jutīgākās finansiālās intereses, kas saistīts ar Bordāna vēršanos pret maksātnespējas administratoriem. „Viss pārējais ir tikai aizbildinājums, jo galu galā partijai nebija noslēpums, ka šis ministrs ir biedrībā „Demokrātiskie patrioti”. Šī ministra partejiskās piederības piesaukšana tieši šajā biedrībā norāda nevis uz nevēlēšanos redzēt potenciāli spēcīgu konkurentu, bet gan vēlmi atbrīvoties no cilvēka, kas aizskar partijas sponsoru intereses,” sacījusi politoloģe Žaneta Kažoka.
Konservatīvo sarakstā var atrast arī vienu otru ārpus politikas plašāk pazīstamu cilvēku, tostarp arī mūziķus.
Tā, piemēram, Kurzemē startē no Nacionālās apvienības nesen aizgājušais viens no rokgrupas „Līvu” dibinātājiem, leģendārā Ērika Ķiģeļa līdzgaitnieks Juris Pavītols. Savukārt Rīgā augstajā otrajā vietā ir Vācijas pilsonis, dziesminieks un valodnieks Austris Grasis, kurš atpazīstamību Latvijā ieguva Atmodas laikā kopā ar dēlu Kristapu izpildot dziesmu „Zeme, zeme”, kurā bija jūtamas tautas brīvības alkas. Vienlaikus viņš Francijā bija latviešu centra – pils „Abrene” vadītājs. Francijas latviešu īpašums tagad gan jau sen kā pārdots.
Ne tikai mūzikas faniem ir par ko balsot konservatīvo sarakstā. Arī ticīgajiem tur ir savs cilvēks. Latgalē startē bijušais katoļu priesteris Pēteris Aglonietis. Par katoļu garīdznieku viņš gan vairs nevar kalpot, jo pirms pieciem gadiem pievērsās laicīgajai dzīvei un apprecējās. Tagad viņš ir referents Valsts probācijas dienestā un aktīvs nūjotājs. Ja garīdznieka sutanu viņš ir zaudējis, tad ticību gan ne. Nūjošanas treneris pērn pirmo reizi sarīkoja nūjotāju svētceļojumu uz Aglonas svētkiem 15. augustā.
Konservatīvo lokomotīves
Rīgā partijas pirmie numuri būs Bordāns, latviešu folklorists un valodnieks Austris Grasis, kā arī partijas kanclere Jolanta Eihentāle.
Vidzemes saraksta galvgalī būs atvaļinātais brigādes ģenerālis Gundars Ābols, Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts un Ropažu Kultūras centra vadītāja Sanita Megere - Klevinska.
Zemgalē partijas līderi būs partijas priekšsēža vietnieks, Engures domes deputāts Jānis Tomels, Tukuma novada domes deputāts Agris Zvaigzneskalns un veterinārārsts Juris Tolpežņikovs.
Kurzemē ar pirmo numuru startēs uzņēmējs Krišjānis Feldmans, 11. Saeimas deputāts Dāvis Stalts un uzņēmēja Inga Gluzda.
Latgalē no saraksta pirmajām pozīcijām startēs rakstniece un publiciste Eva Mārtuža, uzņēmējs Aigars Zīmelis un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas projektu vadītāja un bijusī žurnāliste Inga Čakša – Ratniece.
Jauno konservatoru politiskās pamatvērtības, kā norādīts viņu programmā ir: 18. novembra Latvijas Republika, latviski runājoša nācija, demokrātija un tiesiskums, tradicionālā ģimene, labklājības valsts un Latvijas ģeopolitiskā piederība Rietumiem.
Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Lūka/LETA, Evija Trifanova/LETA