Lielais solītājs vairs neko nesola. Repšes partijas dīvainības. VIDEO

Šoreiz gan Repšes vadītā partija neaizraujas ar solījumiem, bet gan savā priekšvēlēšanu programmā vairāk operē ar tādiem jēdzieniem kā „jābūt” un „jāpanāk”. Un savā priekšvēlēšanu multenītē vīpsnā par partijām, kuras tā vietā, lai kaut ko darītu, tikai sola.

Ar 1. numuru 12. Saeimas vēlēšanās startējošo Repšes radīto partiju „Latvijas attīstībai” vēlētājam būs grūti nepamanīt, jo tās liste būs partiju sarakstu čupiņas virspusē, bet partijai būs grūti iekļūt parlamentā, jo tai jāsacenšas ne tikai ar „vecajiem bukiem” – partijām, kuras jau gadu gadiem tusējas pa Jēkaba ielas namu, bet arī jaunradītajām partijām, kuras vada ne jau jauni, bet gan atpazīstami līderi, kuri jau iepriekš pabijuši dažādās partijas, tāpat kā Repše.

Atmodas laikā viņš, būdams vēl kā jauns puišelis, no vēl nenodegušās Arkādijas parka gliemežnīcas lamāja okupantus un  pieprasīja Latvijai brīvību. Pēc tam nākamais Latvijas Bankas prezidents iekļuva Latvijas Augstākajā padomē un 1990. gadā, kad parlaments apsprieda jaunās valūtas nepieciešamību, viņa galvenā rūpe bija, lai jaunā Latvijas naudiņa būtu tik parocīga, lai tā ietilptu viņa naudas makā. Vēlāk, kad Repše jau kļuva par Valsts Bankas vadītāju, viņa rūpes par valūtu jau ieguva citu raksturu. Tika emitēts Latvijas rublis, kurš ieguva „repšika” palamu, bet uz pēcāk nu jau no apgrozības izņemtajiem latiem parādījās Repšes paraksts.

Gadsimta sākumā Repše Latvijas Bankas vadīšanu pameta un ķērās klāt jaunas partijas – „Jaunais laiks” dibināšanai, kura vēlāk iekļāvās „Vienotības” sastāvā. „Jaunā laika” dibināšana izvērtās visnotaļ skandaloza, jo Repše publiski aicināja vākt ne tikai ziedojumus jaunradītajam politiskajam spēkam, bet honorāru arī sev, kā savdabīgu sāpju naudu, ka viņš kā tautas aicināts līderis pamet ienesīgo darbu bankā un kļūst par teju par Vislatvijas nācijas partija līderi. Politiskos panākumus Repše guva gan kļūstot gan par finanšu ministru, gan premjeru. Pirms pāris gadiem Repše politisko darbību pameta un pievērsās uzņēmējdarbībai (kas gan nebija diez ko sekmīga: Repše iedzīvojās pamatīgās parādsaistībās), bet ilgi malā nosēdēt nespēja. Iesākuma nodibināja biedrību „Latvijas attīstībai”, kura vēlāk transformēja par partiju.

Lielais solītājs vairs nesola

Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibināšanas sapulces pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās vadītājs atpazīstamību ieguvis ne tikai kā finansists un politiķis, bet arī ar savu ekstravaganto uzvedību, kā rezultātā ieguvis iesauku „marsietis”. Repšes interešu objekti bijusi gan glezniecība, gan ādas uzvalks, gan alpīnisms, gan lidaparātu būvēšana un lidošana. Intereses vispusīgas un viņš tās arī māk aizstāvēt un viņam ir arī iespējas to izdarīt, jo savulaik ministru prezidents Valdis Dombrovskis savam finanšu ministram Repšem, viņam aizejot no amata, par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķīris revolveri „Smith&Wesson”.

Tomēr vislielāko atpazīstamību Repše ieguvis ar savu folklorizējušos teicienu „Kā var nesolīt?” 2003. gadā, apspriežot valsts budžetu, Repše kādā intervijā izteica jau folklorizējušos tēzi: „Kā var nesolīt pensionāriem cilvēku cienīgu dzīvi, kā var nesolīt veselības aprūpei nepieciešamo naudu, kā var nesolīt naudu zemniekiem…”

Tagad „Latvijas attīstībai” savā priekšvēlēšanu programmā gan nav aizrāvusies ar solīšanu. Tā drīzāk nosoda tos, kas sola un neko nedara. Partija izveidojusi animācijas priekšvēlēšanu seriālu, kura galvenais puisis ir kāds apņēmīgs puisis Varis. Viņš vienā no īsfilmiņām nicīgi izsakās par varas partijām, kuras tikai sola, bet neko labu nav izdarījušas.

Savukārt „Latvijas attīstībai” ir savs plāns, kurā dominē nevis vārdiņš „solām”, bet gan „jābūt” un „jāpanāk”. Partija ievērojama ar to, ka neslēpj, ka tā aizstāvēs biznesa un uzņēmēju intereses. Katrā ziņā tajā ir vesels pulks deputātu kandidātu, kuru pamatnodarbošanās ir uzņēmējdarbība. Tomēr, izņemot saraksta lokomotīves, viņi nav plaši pazīstami.

Partijai nav veicies ar pazīstamu cilvēku piesaisti. Uz kādu laiku, vasaras vidū, bija doma, ka partijas tēlu varētu paspodrināt Latvijas hokeja leģenda Sandis Ozoliņš, kurš pameta sportista karjeru un bija nodomājis pievērsties politikai. Tikai viņš ar „Latvijas attīstībai” vai nu kaut ko nesadalīja, vai arī viņam nepatika politiskās aizkulises. Drīz vien pēc iesaistīšanās partijā, viņš arī paziņoja, ka no tās aiziet.

Ir jau viens otrs cits plašāk atpazīstams cilvēks, kā, piemēram, bijušais Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, kinorežisors, kādreizējais eiroparlamentārietis Rihards Pīks, „ātro kredītu” biznesa darbone Baiba Fromane… Arī pats Repše ir atpazīstams, bet ne tik ļoti tautas mīlēts.

Laikam saprotot, ka partija „neizvilks” ar Repšes popularitāti, „Latvijas attīstībai” ir spērusi pārsteidzošu soli. Pašam Repšem tam piekrist, droši vien, nebija visai patīkami. Tā par premjera kandidātu izvirzījusi nevis Repši, kurš nu piekritis vadīt veselības nozari, bet gan bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci.

Pūce ir visnotaļ maz atpazīstams plašākam vēlētāju lokam un ar ne ar to labāko reputāciju. Pērnā gada nogalē viņš bija spiests atkāpties no Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs amata, jo tika norādīts uz viņa iespējamo interešu konfliktu. Proti, Zolitūdes traģēdijas laikā nāca gaismā, ka Pūces sieva vada biedrību „Ascendum”, kas it kā dažādiem kultūras un mākslas projektiem saņēma ziedojumus no būvniekiem, kam, savukārt, tiek piedēvēta līdzīgu shēmu izmantošana partiju kukuļošanai.

Jaunuļu kompānija

Tāpat kā gluži vai visas jaunnodibinātās un sīkās partijas, arī Repšes partija cer uz vēl neizlēmušo vēlētāju atbalstu. Repše domā, ka „Latvijas attīstībai” Saeimā varētu iegūt 10 - 15 vietas. Tam arī esot reāls pamats, jo šobrīd  neizlēmušo vēlētāju skaits ir visaugstākais kā jebkad - gandrīz puse no vēlētājiem.

Un iespējams šie neizlēmīgie vēlētāji izvēlēsies kaut ko jaunu ne tikai nosaukuma dēļ, bet arī vecuma ziņā. „Latvijas attīstībai” sastāva ziņā izrādījusies gados pati jaunākā 13 partiju sarakstu vidu. Partijas kandidātu vidējais vecums ir 35,6 gadi, turklāt lielākais īpatsvars (41%) ir vecuma grupā no 21 līdz 30 gadiem. Tomēr, kamēr vēlētāji savu vārdu nav teikuši, grūti pateikt, vai tas nozīmē, ka šai partijai ir nākotne.

„Latvijas attīstībai” izceļas arī ar vislielāko studentu skaitu sarakstos (astoņi) un arī to, ka kandidātos nav neviena pensionāra, kurš nīktu bezdarbībā. Tas gan nenozīmē, ka sarakstos nav cilvēku cienījamos gados, kā, piemēram, Rihards Pīks.

Nodarbošanās ziņā deputātu kandidātu sastāvs ir gana raibs – juristi un uzņēmēji, ar banku sektoru saistītie, grāmatveži, informācijas tehnoloģiju speciālisti. Vairākas partijas vadošās personības pie nodarbošanās, ar kuru pelna maizi, kā pirmo un dažkārt arī vienīgo nodarbi nosauc partijā ieņemamo posteni. Citu partiju sarakstos parasti gan tādas lietas ieraksta sadaļā „Amati politiskajās partijās”.

Partijas līderi rudenī gaidāmajās vēlēšanās Rīgā būs Juris Pūce, juristes Liene Cakare un Iveta Zalpētere.

Vidzemē līderis būs Repše, kuram seko Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas  valdes locekle Baiba Fromane un Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Emīls Jakrins.

Zemgalē līderi būs no „Saskaņas centra” aizbēgušais Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs, uzņēmējs Mārtiņš Vadzis un Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Elita Sproģe.

Kurzemē pirmie trīs kandidāti būs bijušais tautpartijieties, kādreizējais ārlietu ministrs Rihards Pīks, uzņēmēja Aiva Vilcāne un enerģētikas un lauksaimniecības projektu vadītājs Uldis Pirktiņš.

Latgalē ar pirmo numuru startē bijušais partijas „Jaunais laiks” ģenerālsekretārs, tagad „Latvijas attīstībai” valdes loceklis un basketbola kluba „VEF Rīga” padomes priekšsēdētājs Edgars Jaunups, kam seko uzņēmējs Agris Punculs un juriste Olga Geitus – Eitvina.

Einars Repše: „Kā var nesolīt”

Elmārs Barkāns/Foto: Evija Trifanova/LETA