"No sirds Latvijai"? Sudrabas saistība ar oligarhiem, melno kasi un čeku

Vairums vēlētāju jau ir piemirsuši, kāpēc Sudraba savulaik kā valsts kontroliere bija ieguvusi milzīgu tautas popularitāti un diez vai varēs atminēties, ko tik grandiozu Valsts kontrole Sudrabas vadībā izdarījusi valsts labā. Tolaik Sudraba visiem stāstīja, ka valsts pārvalde nestrādā efektīvi, šķērdē līdzekļus un tāpēc mums iet gaužām slikti. Tautai patika un tā rīkoja oligarhu bēres, lamājot Andri Šķeļi, Aivaru Lembergu un Aināru Šleseru. Tautai patika Sudrabas teiktais un nepatika oligarhi. Tikai, iespējams, oligarhiem Sudraba patika.

Pašreiz gan Sudrabas „No sirds Latvijai”, gan Šlesera „Vienoti Latvijai” priekšvēlēšanu reklāmas atgādina gluži vai dvīņus – gan vieni, gan otri klāsta, cik lielā postā valdošie noveduši valsti un ka tieši viņu partija ir brīnumnūjiņa visu problēmu atrisinājumam.

Kaut arī Sudrabas „No sirds Latvijai” formāli nav saistīta ar Šlesera „Vienoti Latvijai”, abu politiķu apkārtne liecina par pretējo – viņu savstarpējā sadarbība varētu būt vairāk nekā cieša. Sudrabas atrādīšanās publikai ar savu jaundibināto kustības ideju 2013. gada novembra beigās bija gana skandaloza. Bijusī valsts kontroliere restorānā „Kaļķu vārti” pie pusdienu galda sasauca politikā ietekmīgus vīriešus, lai viņus aicinātu līdzdarboties savā jaundibinātajā kustībā „Latvija – mūsu mājas”. Pie pusdienu galda uzradās arī Šlesers kopā ar toreizējo „Vienoti Latvijai” līderi Mareku Zeltiņu. Pēcāk Sudraba vārgi taisnojās, ka Šlesers atnācis neaicināts, bet ar vēlāk Šlesera pārņemtās partijas vadītāju Zeltiņu viņa gan vēlējusies pačalot par Latvijas nākotni. Nav izslēgts, ka jau toreiz Sudrabai bija radusies doma, ka varētu sadarboties ar Šleseru. Sudrabas politiskajā jaunveidojumā varētu iekļauties „Vienoti Latvijai”, kuras ne jau vienkāršs ierindas biedrs būtu Šlesers. Tomēr kaut kas abiem kopā neštimmēja, bet varbūt kāda no šim partijām ir kļuvusi par otras satelītpartiju? Jāpiebilst arī, ka Sudrabas partijas dāsnais atbalstītājs, miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš mācījies kopā ar vienu no Šlesera partijas līderiem Jāni Jurkānu un Rīgas „Dinamo” padomes vadītāju Juri Savicki, uztur ciešu draudzību ar citiem ekspremjeru partijas biedriem – Ivaru Godmani, Aivaru Kalvīti un citiem.

Tāpat Sudraba nav naidos arī ar citiem savulaik oligarhu palamu ieguvušiem vīriem. Pirms trim gadiem viņa veltīja glaimojošus vārdus Lenbergam, kurš izceļoties ar prasmīgu vadību un saimnieciskumu un var būt labs premjers: „Es redzu daudz ko kopīgu ar Lembergu. Kaut vai skatoties uz to, kā viņš izvēlas savus darbiniekus, var redzēt, ka viņš izvēlas pašus gudrākos, lai pats varētu darīt savu darbu kvalitatīvi. Pat, ja kaut kas nav kārtībā, katra problēma tiks atrisināta, jo viss ir iepriekš rūpīgi sagatavots. Tas runā par to, kādu impulsu personālam dod vadītājs.”

Savukārt pirms vairāk nekā četriem gadiem Sudrabā labu sabiedrotu saredzēja Andris Šķēle, kurš izteicās, ka būtu gatavs gan strādāt valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas komandā, gan arī redzēt viņu savā komandā..

Dīvainā partijas kase

Ja agrāk Sudraba cītīgi skaitīja naudiņu citu makos, tad tagad sabiedrība grib to saskaitīt viņas vadītās partijas maciņā, kurš neticami īsā laikā kļuvis vairāk nekā uzblīdis. Tomēr ar to naudas skaitīšanu neveicas.

„No sirds Latvijai” īsā laikā spējusi no ziedotājiem savākt 292 984 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija. Pirmais ziedojums partijai piešķirts 6.jūnijā, un no tā brīža līdz 1. augustam ziedotāji tai atvēlējuši 136 735 eiro. Pēc tam partijai vēl pārskaitīti vairāk nekā 100 000 eiro. Sudrabas partijai pārsvarā lielas naudas summas ziedojuši plašākai publikai mazāk zināmi uzņēmēji. Tā īsti arī neviens nevar pateikt, kāpēc vairākiem mazpazīstamiem uzņēmējiem uznākusi masveida vēlme īsā laikā „No sirds Latvijai” atvēlēt milzīgas naudas summas.

Tieši neskaidrais sponsoru atbalsts, kas īsi pirms sarakstu Saeimas vēlēšanām iesniegšanas bijis sevišķi dāsns, ir tas, kas metis ēnu uz šo partiju. Sudraba gan norādījusi - viņai nav pamata šaubīties, ka visa saziedotā nauda ir godīgā ceļā nopelnīti līdzekļi.

Te jāpiemin, ka Sudrabas vadītā partija var arī īstenot arī savdabīgu finanšu shēmu caur pirms partijas dibināto biedrību ar tādu pašu nosaukumu. Partijas statūti nosaka: „Politiskā partija „No sirds Latvijai” ir politiska organizācija, kas dibināta, lai ar politisku darbību īstenotu „Tautas kustības „No sirds Latvijai”” paustās Latvijas iedzīvotāju intereses.” Jāņem vērā, ka pār tautas kustībai piesaistītajiem ziedojumiem nav tāda izdevumu kontrole un ierobežojumi, kā par politiskās partijas līdzekļiem. Tas varētu noderēt pašlaik, kad Sudrabas partija jau iztērējusi teju visu pieļaujamo līdzekļu apjomu priekšvēlēšanu kampaņai.

Bet priekšvēlēšanu reklāmas ir gana masīvas. Jāņem vērā, ka tagad „No sirds Latvijai” rindās ir kādreizējais ZZS biedrs, Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Romāns Mežeckis, kurš bija viens no Ivetas Grigules Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņas vadītājiem.

Dezertieru armija

Tieši finanšu neskaidrības „No sirds Latvijai” padarījis Latvijas politikā par unikālu partiju. Kad Centrālajā vēlēšanu komisijā jau bija iesniegti un apstiprināti vēlēšanu saraksti, no tās centās „izrakstīties” viena no Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta līderēm, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta padomniece Liene Cipule. Rezultātā vēlētāji, balsojot par „No sirds Latvijai”, balsos arī par cilvēku, kurš jau pateicis, ka pēc vēlēšanām partijā noteikti nedarbosies. No partijas aizbēga vēl viena deputāta kandidāte - Margarita Laicāne

Cipule skaidroja, ka viņas lēmums izstāties no partijas tapa ilgi un vispirms tas ir saistīts ar nesaprotamiem ziedojumiem, kā arī ar nepietiekami demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu

No partijas izstājušies vēl vairāki biedri - Valdis Šteins, Jeļena Stepule, Aivars Rudzāts, Viesturs Tamužs un Arnis Kauliņš.

Valdis Šteins savu lēmumu pamatoja vārdiem: „Sudrabas iniciatīva jau ir izaugusi par autoritāru, „pie galda pielaisto” grūti manevrējamu „kuģi”, kurš uzņēmis tieši pretēju kursu tautvaldībai un kura burās pūš mums nesaprotamas izcelsmes vējš.” Savukārt uzņēmējs Viesturs Tamužs puda: „Man ir nepieņemama situācija, ka partija tiek finansēta no nezināmiem finanšu avotiem, ka partijas valdē netiek sniegta nekāda informācija par šo līdzekļu izcelsmi, ka partijas būtiskie lēmumi tiek pieņemti nevis partijas valdes sēdēs, bet Sudrabai konsultējoties ar dažādās valodās komunicējošiem, sevi par biznesmeņiem dēvējošiem iespējamiem partijas finansētājiem.”

Te nu vietā jautājums: vai 4. oktobrī vēl pastāvēs tāds politiskais veidojums kā „No sirds Latvijai”, vai partijā vēl būs kāds cilvēks, izņemot pašu Sudrabu?

Partijā varētu būt arī viens otrs biedrs ne ar gluži tīru sirdsapziņu.

Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, kas liecina, ka viens no Sudrabas partijas kandidātiem – pedagogs no Daugavpils Romualds Maculevičs savulaik ir sadarbojies ar LPSR Valsts drošības komiteju. Pati partija gan teic, ka šāds paziņojums „ir neizprotams” un tas liecina tikai par vienu - jebkura informācija un visi resursi tiek izmantoti, lai nepieļautu partijas uzvaru vēlēšanās.

Tāpat „No sirds Latvijai” deputātu kandidātu sarakstā atrodams vēl viens „diskutabls” uzvārds – Jānis Grigalis. Viņš plašāk atpazīstams kļuva ar savu darbību Valsts prezidentes komandā pirms 14 gadiem, kur strādāja par krievu valodas tulku.

Savā deputāta kandidāta anketā viņš norādījis, ka mācījies un absolvējis Kara svešvalodu institūtu Maskavā. Publiskos avotos nepārprotami norādīts, ka šī augstskola agrāk darbojās PSRS (tagad – Krievijas) Bruņoto spēku Ģenerālštāba struktūrvienības - Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) pilnīgā kontrolē. Tās studenti apgūst ne tikai dažādas valodas, tostarp eksotiskas (Grigalis, piemēram, ir suahili valodas speciālists), bet arī spiegu darbībai nepieciešamas zināšanas.

Atmodas laiku darbinieks Andris Pauls – Pāvuls „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” pastāstījis, ka ar Grigaļa vārdu sastapies deviņdesmito gadu vidū: „Grigalis jau pirms divdesmit gadiem aktīvi grozījās ap politiķiem. Mūs no kontaktiem ar viņu brīdināja Zemessardzes G-2 dienests. Cik atminos, brīdināja tieši tādēļ, ka it kā viņš esot saistīts ar GRU.”

„No sirds Latvijai” liktenis varētu būt noteikts ne tikai politiski, bet arī astrāli. 12. Saeimas vēlēšanās partija piedalās ar 13. numuru, kuru daudzi uzskata par liktenīgi neveiksmīgu. Tomēr pat Sudraba gan ir pretējās domās: Partijas priekšsēdētāja saka: „Skaitlis 13 citu tautu kultūrās tiek uzskatīts par veiksmes skaitli, un tas viennozīmīgi ir skaitlis, ko cilvēki atcerēsies balsojot. (..) Ir jāpārtrauc domāt vecās kategorijās un jāsāk domāt jaunās kategorijās. Skaitlim tāpat kā visam pārējam dzīvē vērtību piešķiram mēs paši. Vēlēšanu rezultāti tikai vēlreiz apstiprinās visas labākās šim skaitlim piemītošās īpašības.”

Vienlaikus astrologs un numerologs Kristaps Baņķis jau iepriekš Kasjauns.lv norādīja, ka „No sirds Latvijai” vajās viena ķibele pēc otras, it sevišķi laikā, kad Mēness atradīsies Jaunavas zīmē - tas esot ierakstīts zvaigznēs. Tā bija tad, kad Sudraba noģība, dibinot „No sirds :Latvijai”, un arī jūlija pašās beigās, kad partiju sāka pluinīt neskaidrā finansējuma skandāli. Sudraba vienkārši neatceras teicienu: „runāšana – sudrabs, bet klusēšana – zelts” un neievērojot zvaigznēs ierakstīto.

Jāteic, ka ne tikai zvaigžņu tulks, bet arī politologi gada sākumā Sudrabas darbības vērtēja kā juceklīgas un nesaprotamas. Politoloģe Iveta Kažoka pauda: „Sudraba vēlas ienākt politikā, taču veids, kādā tiek īstenotas šīs aktivitātes, nav saprotams un ir, maigi sakot, juceklīgas.”

„No sirds Latvijai” lokomotīves

Partijas „No sirds Latvijai” kandidātu sarakstā ir 105 uzvārdi, bet sabiedrībai plaši pazīstami ir tikai divi - politiskā spēka dibinātāja un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Zināma atpazīstamība ir arī bijušajam Uzņēmuma reģistra galvenajam valsts notāram profesoram Ringoldam Balodim. Tie, kuri sekoja līdzi politikai pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, varētu zināt vēl pāris personu - bijušo zvejniecības valsts ministru Ivaru Amoliņu un bijušo Saeimas deputātu Valdi Lauski. Atpazīstams ir arī Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktora Andra Priekuļa un Jūrmalas vicemēra Romāna Mežecka vārds.

12. Saeimas vēlēšanu 13. saraksta lokomotīves ir: Rīgā - bijusī Valsts kontroliere Inguna Sudraba, Vidzemē - bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Latgalē - Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Silvija Šimfa, Kurzemē - jurists Ringolds Balodis, bet Zemgalē - tirgus izpētes analītiķis Aivars Meija.