Atzīmējot Ivara Selecka 80.jubileju, pasniegs balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā
Kultūra

Atzīmējot Ivara Selecka 80.jubileju, pasniegs balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā

Jauns.lv

Dokumentālā kino meistara Ivara Selecka 80. jubilejas sarīkojumā, kas 22.septembrī plkst.18 norisināsies kinoteātrī "Splendid Palace", tiks pasniegta festivāla "Lielais Kristaps" balva par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā, informēja festivāla "Lielais Kristaps" direktore Ieva Romanova.

Atzīmējot Ivara Selecka 80.jubileju, pasniegs balv...

Romanova, līdz pēdējam brīdim nevēloties atklāt nominantu skaitu un sastāvu, norādīja, ka šī gada jubilārs - operators Seleckis - ir nominēts balvai.

Jubilejas sarīkojums sāksies ar Selecka sagaidīšanu un foto izstādes "Ivars Seleckis un viņa komanda" atklāšanu "Splendid Palace" foajē un turpināsies kinoteātra Mazajā zālē plkst.18.30.

Vakarā programmā būs skatāma 1963.gada dokumentālā filma "Ceļamaize", ko Seleckis veidojis ar režisoru Aivaru Freimani. Seansu pavadīs stāsts par filmas nolikšanu "cenzūras plauktā", režisora paša izveidota filmu fragmentu kompilācija un jaunākais darbs - kinonovele "Ķīpsalā", kas tapusi "Rīga 2014" programmas "Force majore" almanaha "Pāri ceļiem un upei" ietvaros.

Pasākumu vadīs kino zinātnieks Agris Redovičs.

Toties foto izstādē "Ivars Seleckis un viņa komanda" būs redzamas dokumentālas fotogrāfijas no Rīgas Kinomuzeja, Rīgas kinostudijas un režisora personīgajiem arhīviem, kas ataino dokumentālā kino uzņemšanu un autorus.

Izstāde "Splendid Palace" foajē būs skatāma līdz 15.oktobrim.

Seleckis ir viens no spilgtākajiem latviešu kino dokumentālistiem un ierindojies dzīvo klasiķu kārtā. Viņa filmas ir augsti novērtētas starptautiskos kino festivālos. Tās ieguvušas pasaulē nozīmīgākās dokumentālā kino balvas - Roberta Flaerti un Aivora Īvensa vārdā nosauktās, Eiropas Kino akadēmijas balvu "Felikss" 1990.gadā par Eiropas labāko dokumentālo filmu "Šķērsiela" un daudzas citas.

Seleckis dzimis Rīgā 1934.gada 22.septembrī. 1958.gadā sācis strādāt Rīgas kinostudijā. 1966.gadā Seleckis ieguvis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta diplomu kinooperatora specialitātē. Paralēli studijām bijis operators 1963.gadā uzņemtajām filmām "Krasts" un "Ceļamaize" un 1965.gadā tapušajai kinolentei "Gada reportāža", kurās iezīmējas viņa avangardiskais rokraksts, laužot iepriekšējo dokumentālā kino tradīciju. Šis laiks raksturīgs ar jaunām vēsmām kino veidošanas principos, ko vēlāk dēvē par Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu. Tā guva plašu starptautisku rezonansi. Seleckis ir viens no šī stila veidotājiem.

1970.gadā top filma "Valmieras meitenes", kurai un arī turpmākajām Seleckis ir operators un režisors. Filma iegūst plašu sabiedrisku rezonansi un iezīmē viņa galveno tematiku - asu sociālu jautājumu aktualizācija un drosmīgs sabiedrības norišu pētījums. To varam redzēt par kases grāvēju kļuvušajā "Sieviete, kuru gaida", kas uzņemta 1978.gadā, "Slāpju spogulis", kas veidots 1976.gadā, 1983.gadā tapušajā "Meklēju vīrieti", no 1988.gada līdz 2013.gadam veidotajā "Šķērsielas" filmu sērijā, 1990.gada filmā "Zolitūde", 1994.gada filmā "Nāc lejā, bālais mēness!", 1998.gadā tapušajā kinolentē "Sāļā dzīve" un citās.

Nozīmīgas ir arī izcilu kultūras darbinieku portretfilmas - 1985.gadā tapusī "Maestro bez frakas", kas vēsta par Raimondu Paulu, 1984.gadā veidotā "Sieviete starp diviem romāniem", kas vēsta par Regīnu Ezeru, 2002.gada filma "Operdziedātāja uz skrituļslidām" par Elīnu Garanču un citas.

Nozīmīgs ir viņa devums mākslas filmu veidošanā. Seleckis ir 1975.gadā tapušās Ulda Brauna filmas "Motociklu vasara", 1976.gadā tapušās Imanta Krenberga filmas "Zobena ēnā" un 1982.gada filmas "Īsa pamācība mīlēšanā" operators inscenētājs. Filmām raksturīga īpaša kameras plastika un pārliecinošs vizuālais stils, kas apliecina meistara talantu.

Turklāt meistars savā cienījamā vecumā turpina aktīvi strādāt. 2013.gadā bija pirmizrāde vairāku gadu garumā tapušajai filmai "Kapitālisms Šķērsielā", 2014.gada 3.septembrī bija jaunākā darba pirmizrāde - kinonovele "Ķīpsalā", kas tapusi kā "Rīga 2014" programmas "Force majore" almanaha "Pāri ceļiem un upei" sastāvdaļa.

Šogad pirmo reizi festivāls "Lielais Kristaps" notiks starptautiska pasākuma - Rīgas Starptautiskā kino festivāla - laikā, ievadot Eiropas Kino akadēmijas (EFA) balvu pasniegšanas ceremonijas. Rīgas Starptautiskā kino festivāla laikā no 2.decembra līdz 12.decembrim skatītājiem tiks piedāvātas vairāk nekā 120 filmas, savukārt Latvijas kino profesionāļiem sadarbībā ar Nacionālo kino centru sagatavota plaša industrijas programma - lekcijas un radošās darbnīcas pasaules klases kino nozares pārstāvju vadībā.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA