Par ko balsosim Saeimas vēlēšanās? Visu partiju solījumi un dīvainības īsumā

­

Lokomotīves: ekonomists Juris Pūce (Rīga), ekspremjers Einars Repše (Vidzeme), partijas valdes loceklis Edgars Jaunups (Latgale), kinorežisors Rihards Pīks (Kurzeme), Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs (Zemgale).

Solījumi: Ekspremjera Einara Repšes dibinātā partija „Latvijas attīstībai” sevi pozicionē kā uzņēmējdarbību un biznesu atbalstošu partiju. Galvenais – lai Latvija attīstītos, nevajag traucēt uzņēmējiem, tādēļ, piemēram, nav pieļaujams celt nodokļus un jāmazina birokrātija. Partijai ir arī izsvērta veselības aprūpes (obligātā veselības apdrošināšana) un izglītības (jāpiedāvā valstij noderīgas programmas) nostādnes. Salīdzinot ar citām partijām, „Latvijas attīstībai” deputātu kandidāti vecuma ziņā ir visjaunākie, deputātu vidējais vecums ir 35,6 gadi.

Dīvainības: Domājams, ka partijai grūtības sagādā populāru līderu trūkums. Saprotot, ka Repše nebauda visaptverošu tautas mīlestību, tā par premjera kandidātu nominējusi bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci. Repšem atstāts iespējamais veselības ministra amats.

2. „Suverenitāte”

celtnieks Andris Orols (Rīga), juriste Guntra Vīksna (Vidzeme), Balvu novada domes deputāts Dmitrijs Usins (Latgale), podnieks – mūrnieks Normunds Vīrs (Kurzeme), pedagogs Dainis Grabovskis (Zemgale).

Latvijas vēlētāju vairumam mazpazīstamā partija ir visnotaļ radikāla: tā sola pārskatīt Latvijas dalības Eiropas Savienībā lietderību, ierobežot bankas, izvēršot valsts dalību banku biznesā, atjaunot latu, atvērt čekas maisus. Tāpat tā populistiski sola jebkura līmeņa bezmaksas izglītību un sabiedrisko transportu par brīvu. Ar antiglobālistiem vienā sarakstā ejošā partija ir izteikti antikapitālistiska un tā ir par „gandrīz pilnīgu valsts monopola” ieviešanu.

„Suverenitāte” ir vienīgā partija, kura savā priekšvēlēšanu programmā iestājas ne tikai par „tradicionālās ģimenes” institūtu, bet arī vēlas ierobežot LGTB (lesbiešu, geju, biseksuāļu, transvestītu) publiskas aktivitātes. Kaut arī partijas programmā tas nav uzsvērts, var nojaust, ka „Suverenitāte” savā ziņā ir radikāli noskaņota, kas iestājas par nepilsoņu „vērtībām”.

Lokomotīves: finansists Anrijs Aumalis (Rīga), mārketinga speciāliste Ieva Kantmene (Vidzeme), grāmatvedis Kaspars Lazdāns (Latgale), VID darbiniece Taiga Lasmane (Kurzeme), VID darbiniece Dace Brimerberga (Zemgale).

Solījumi: Par Virsmāti dēvētās dziednieces un pareģes Anitas Pukaļevas privātmājas dārzā pirms 11. Saeimas vēlēšanām dibinātā partija ar visnotaļ neizrunājamu nosaukumu savus mērķus vēlas īstenot, piesaucot arī garīgu izaugsmi un attīstību. Un to varot panākt, ja „valsts galvenā vērtība ir cilvēks” un vairums no viņiem dzīvos laukos un daļu pārtikas ģimene ražos pati.

Dīvainības: Uz ezoteriskiem pamatiem dibinātajā partijā ir cilvēki tikai ar augstāko izglītību, no kuriem vairāki ir pedagogi un Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki. Partija uz diez ko lielu atbalstu necer, jo sarakstā iekļāvusi tikai 18 deputātu kandidātus, kaut gan Saeimā ir 100 vietas.

4. Partija „Vienotība”

ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Rīga), premjere Laimdota Straujuma (Vidzeme), satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Latgale), Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Kurzeme), Saeimas deputāts Jānis Reirs (Zemgale)

„Vienotība” vēlēšanās startē, visiem atgādinot tā dēvēto Dombrovska veiksmes stāstu – mēs valsti izvilkām no krīzes un tagad veicināsim valsts izaugsmi! „Partijas vēlēšanu programma ir balstīta drošībā, izaugsmē, pēctecībā,” teikts tās priekšvēlēšanu programmā. „Vienotība” aicina augt gudri: „Ir radīti priekšnosacījumi, lai Latvija pārliecinoši ieņemtu vietu attīstīto valstu saimē un tuvinātos vidējam ES labklājības līmenim.” Šo līmeni tad mēs varēsim sasniegt, ja valsts vadību arī turpmāk uzticēsim viņu partijai, uzskata „Vienotības” deputātu kandidāti.

Kā jau sevi cienoša partija, „Vienotība” nav aizrāvusies ar populāru dziedātāju un slavenību iekļaušanu sarakstā, bet pāris ir gan: Rīgas sarakstā startē horeogrāfe Lita Beire, bet Vidzemē - Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centra valdes loceklis Pauls Irbins, kurš pieteicies vienvirziena ceļojumam uz Marsu. Savukārt Latgalē startē Daugavpils domniece Janīna Kursīte, kuru nevajadzētu sajaukt ar nesen no „Vienotības” pie nacionāļiem pārbēgušo folkloristi Janīnu Kursīti – Pakuli. Nule „Vienotība” savu imidžu arī papluinīja, kad noskaidrojās, ka Saeimas partijas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis un ekspremjers Valdis Dombrovskis ar bankas „Citadele” pircēju bija devušies kopīgā braucienā uz Gruziju.

Lokomotīves: mediķe Maija Radziņa (Rīga), mediķis Andris Skride (Vidzeme), mežzinis Roberts Kuzņerevičs (Latgale), studente Madara Stankuna (Kurzeme), Labklājības ministrijas vecākā eksperte Aija Jaunmuktāne (Zemgale).

Solījumi: Jaundibinātās partijas šefs, ārsts Andris Skride atzinis, ka partijā nav visu jomu pārzinoši cilvēki, tādēļ „Izaugsme” nelien sev svešās jomās, kā, piemēram, ārlietās un iekšlietās. Partija vairāk koncentrējas tikai uz trim jomām - izglītību, veselību un tautsaimniecību.

Dīvainības: No 39 partijas deputātu kandidātiem 11 mediķi un viņi izstrādājuši izvērstu veselības aizsardzības programmu. Viens no punktiem paredz ES fondu līdzekļu piesaisti, lai Latvijas pilsoņus atbrīvotu no liekajiem taukiem: „Izmantot pieejamo Eiropas Savienības līdzfinansējumu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu nodrošināšanai, primāri atbalstot pasākumus, kuri vērsti pret mazkustīgu dzīvesveidu, lieko svaru, neveselīgiem uztura paradumiem, tabakas, narkotiku un alkohola lietošanu.”

6. Partija „Vienoti Latvijai”

politiķis Ainārs Šlesers (Rīga), ekspremjers Ivars Godmanis (Vidzeme), bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns (Latgale), bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (Kurzeme), ekspremjers Aigars Kalvītis (Zemgale).

„Buldozera” Aināra Šlesera izlolotā ekspremjeru partija izceļas ar to, ka priekšvēlēšanu kampaņā tā nepagurstoši klāsta, cik slikti ir pie varas esošie un ka “Vienoti Latvijai” ir tā īstā brīnumnūjiņa, kas palīdzēs Latvijai sasniegt pārticību. Partijas programma balstās uz trim pamatprincipiem: dalība ES un NATO, nācijas izlīgums un radīt un uzlabot darbavietas.

„Vienoti Latvijai” ir gana raiba kompānija, kurā apvienojušies politiķi – pensionāri no savulaik visnotaļ pretējiem politiskiem spēkiem. Projektā apvienojušies gan izbijuši zīgeristi un tēvzemieši, gan kādreizējie „Latvijas ceļa”, „Saskaņas”, Pirmās partijas un Tautas partijas biedri. Vēl nesen bija grūti iedomāties, ka cilvēki no šīm partijām spēj atrast vienotu ideoloģisku platformu.

7. Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”

kultūras ministre Dace Melbārde (Rīga), Saeimas deputāts Raivis Dzintars (Vidzeme), Saeimas deputāte Inese Laizāne (Latgale), tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Kurzeme), režisors, dokumentālās filmas Padomju stāsts autors Edvīns Šņore (Zemgale).

Politisko veterānu - Nacionālās apvienības uzstādījumi nav mainījušies: tā „ir un būs uzticīga Satversmē ierakstītajam Latvijas valsts mērķim: garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.”

Nacionāļu reputāciju pāris mēnešus pirms vēlēšanām pamatīgi iedragāja Satversmes aizsardzības biroja lēmums nedot pielaidi valsts noslēpumam Nacionālas apvienības ministriem Baibai Brokai un Romānam Naudiņam, kas daudzos radīja pārdomas – vai nacionāļi tik tiešām ir nesavtīgi cīnītāji par nacionālu lietu? Savu darvas karoti piespricēja arī nu jau demisionējušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš aizmuka no apvienības, paziņojot, ka tās vārdi nesaskan ar darbiem.

Lokomotīves: Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics (Rīga), bijušais Prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars (Vidzeme), Saeimas deputāts Juris Viļums (Latgale), Skrundas pašvaldības vadītāja Nellija Kleinberga (Kurzeme), Jelgavas domnieks Dainis Liepiņš (Zemgale).

Solījumi: Reģionu apvienība par savu līderi piesaistījusi bijušo Prezidenta kancelejas vadītāju Mārtiņu Bondaru, kurš nu uz vēlēšanām vada partiju, kura sola Latvijai uzplaukumu, tad, ja attīstīties ne tikai centrs – Rīga, bet arī pārējie Latvijas rajoni. Tādēļ partijā ir daudz novadu līderu. Bordāns savu partiju salīdzina ar spīdekli gara, bet tumša tuneļa galā.

Dīvainības: Lai piesaistītu vēlētājus, partija deputātu kandidātu sarakstos iekļāvusi gana atpazīstamas un skandalozas personas: skandalozās „Suņu būdas” vadītāju Artusu Kaimiņu, pazīstamo skatuves meistaru Rūdolfu Plēpi un arī latgaļu raokmūziķi, „Borowa MC” ģitāristu Ingaru Gusānu jeb Sovvaļnīku (no latgaļu valodas - palaidnis).

9. Jaunā konservatīvā partija

bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Rīga), folklorists Austris Grasis (Vidzeme), literāte Eva Mārtuža (Latgale), uzņēmējs Krišjānis Feldmanis (Kurzeme), Engures novada domes deputāts Jānis Tomels (Zemgale).

Bijušais tieslietu ministrs Bordāns aizgāja no Nacionālās apvienības un nodibināja savu konservatīvo partiju, solot konservatīvismu un demokrātiju aizstāvēt ne tikai vārdos, kā to dara nacionāļi, bet arī darbos. Arī konservatīvo programma īpaši neatšķiras no nacionāli noskaņotām partijām, jo tās „pamatvērtības ir 18. novembra Latvijas Republika, latviski runājoša nācija, demokrātija un tiesiskums, tradicionālā ģimene, labklājības valsts, Latvijas ģeopolitiskā piederība Rietumiem un godīgums.”

Jaunās konservatīvās partijas deputātu kandidāti uz citu partiju fona izceļas ar to, ka neviens no viņiem Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajās anketās nav norādījuši ne savu tautību, ne ģimenes stāvokli. Bet ģimeniskas saites viņus saista: partijas līderis vēlēšanās startē kopā dēlu Tomu, bet rakstniece Eva Mārtuža kopā ar savu atvasi – Jāni. Sarakstā ir arī viens otrs ne tikai politikā pazīstams cilvēks, piemēram, Kurzemē startē viens no leģendārās rokgrupas Līvi dibinātājiem – Juris Pavītols.

Lokomotīves: Eiropas Parlamenta deputāta palīgs Miroslavs Mitrofanovs (Rīga), Ventspils Augstskolas doktorants Aleksandrs Filejs (Vidzeme), Daugavpils domnieks Jurijs Zaicevs (Latgale), juriste Elita Kosaka (Kurzeme), bezdarbniece, skolotāja Ludmila Ušakova (Zemgale).

Solījumi: Līdztiesības un PCTVL ideju pārmantotāja – Krievu savienība tagad skaidri ar savu nosaukumu norāda, ka tā pārsvarā cer uz krievisko elektorātu, kaut arī „iestājas par visu cilvēku līdztiesību neatkarīgi no viņu izcelsmes un dzimtās valodas”. Programmā jau sen ierastie saukļi: valsts valodas statuss krievu valodai, pilsonība visiem nepilsoņiem un pret neonacismu.

Dīvainības: Krievu savienības popularitāte zināmā vēlētāju daļā balstās tikai un vienīgi uz Tatjanas Ždanokas popularitāti, kura šajā priekšvēlēšanu kampaņā nepiedalās, jo viņai ir jābūt Eiroparlamentā. Tikmēr, kā stāsta viens no partijas līderiem Miroslavs Mitrofanovs, par vairākiem deputātu kandidātiem interesi izrādījusi Drošības policija.

11. Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”

Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (Rīga), Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Vidzeme), Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (Latgale), Saeimas deputāts Valērijs Agešins (Kurzeme), Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Krišjānis Peters (Zemgale).

Šoreiz „Saskaņa” atbrīvojusies no savām satelītpartijām un skandalozajiem politiķiem – Alfrēda Rubika (bet ne no viņa dēliem Artūra un Raimonda), Irinas Cvetkovas un Nikolaja Kabanova, vēlēšanās sevi pozicionē nevis kā etnisko jautājumu atrisinātāju, bet gan kā sociāldemnokrātisku spēku, kas cīnās par sociālo taisnīgumu.

Jūtams, ka partija, kaut arī tajā ir visnotaļ spēcīgi politiķi, sirgst ar līderu trūkumu. Ne jau velti partija par savu premjera amata kandidātu izvirzījusi Nilu Ušakovu, kurš vēl pērn strikti paziņoja – 12. Saeimas vēlēšanās nepiedalīšos ne kā deputāta kandidāts, ne kā premjera kandidāts. Jāuzsver, ka partijai kā karsts kartupelis ir situācija Ukrainā, tā nekādi nevar noformulēt savu viedokli Ukrainas sakarā.

Lokomotīves: ārsts un farmaceits Gunits Belēvičs (Rīga), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Vidzeme), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Latgale), Saeimas deputāte Dana Reizniece - Ozola (Kurzeme), Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (Zemgale).

Solījumi: Zaļzemniekiem jau gadu no gada ir savs uzticams vēlētājs, kas pārliecināts, ka ZZS cīnās par to, lai „Latvija būtu pārtikusi, zaļa un par sevi lepna valsts”. Tās saukļi vēlētājam ir gana pievilcīgi: drošība par nākotni, harmoniska reģionu attīstība un izglītota sabiedrība.

Dīvainības: Vēl pavisam nesen sabiedrība sekoja ar ko beigsies zaļzemnieku – aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa un Ventspils mēra Aivara Lemberga saķeršanās NATO vērtējumā. Viens bija sajūsmā par Ziemeļatlantijas aliansi, bet otrs tā klātbūtni uzskatīja teju vai par okupāciju. Rezultātā, iespējams, Lembergs vairs nav ZZS priekšvēlēšanu seja. Tomēr šonedēļ Lembergs tika nominēts par vienu no ZZS premjera kandidātiem. ZZS sejas arī izgāzās iecerētajā reklāmas kampaņā uz Rīgas satiksmes autobusiem. Uz to sāniem zem ZZS reklāmas bija iecerēti vārdi: „Iekāp, Tu sastapsi domubiedrus”. „Rīgas satiksme” reklāmu aizliedza, jo ZZS nevarēja garantēt, ka katrā šādā autobusā būs savs zaļzemnieks.

13 „No sirds Latvijai”

bijusī Valsts kontroliere Inguna Sudraba (Rīga), bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (Vidzeme), Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Silvija Šimfa (Latgale), jurists Ringolds Balodis (Kurzeme), tirgus izpētes analītiķis Aivars Meija (Zemgale).

Savulaik superpopulārā Valsts kontroliere Inguna Sudraba ģībdama un sarkdama nodibināja partiju „No sirds Latvijai”, kuras turpmākā darbības programma daudziem nav izprotama, kaut gan mērķi ir cēli – „droša, neatkarīga, demokrātiska un vienota labklājības valsts”.

„No sirds Latvijai” savā ziņā ienesusi jaunu vēsmu Latvijas vēlēšanu vēsturē - Vidzemes vēlēšanu apgabalā startē Liene Cipule, kura centusies savu vārdu no listes izsvītrot, bet tas neizdevās – bija jau par vēlu. Cipule Sudrabu apvainoja autoritārismā, neskaidra finansējuma pieņemšanā un citos grēkos. No partijas aizgājuši vēl vesela plejāde biedru, kuri nu vērsušies KNAB, jo uzskata, ka “No sirds Latvijai” mistiskā veidā, bez biedru ziņas, mainīti statūti. Te vietā jautājums – vai šī partija spēs pastāvēt arī pēc vēlēšanām? Tikmēr partijas tēlu, protams, pamatīgi vai nu spodrina vai apbružā tās līdere Sudraba, piemēram, vienā gastronomā iepērkoties kopā ar nepilsoņu aizstāvi. Tāpat tikko atklājies, ka viņa pirms vairākiem gadiem kopā ar Aleksandru Rogožinu, kura dēls par spiegošanu izraidīts no Latvijas, privātā lidmašīnā lidojusi uz Maskavu. Tas rada mulsumu un neskaidrību, kādu tad īsti ideoloģisku platformu „No sirds Latvijai” pārstāv.

Vēlēšanu dienā – sestdien, 4. oktobrī, - vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00. Balsot var jebkurā vēlētāja atrašanās vietai tuvākajā iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.

Ja nav iespēju nobalsot vēlēšanu dienā, vēlētājs var nodot balsi trīs dienas pirms vēlēšanu dienas - 1., 2. un 3.oktobrī. Vēlēšanu iecirkņi, kur varēs nodot balsi trīs dienas pirms oficiālās vēlēšanu dienas, atradīsies pilsētās un novados, kuros ir vismaz 7500 balsstiesīgo. Pavisam būs 61 šāds iecirknis 39 pašvaldībās. Šie iecirkņi strādās: 1. oktobrī - no pulksten 17.00 līdz 20.00, 2.oktoborī - no pulksten 9.00 līdz 12.00 un 3. oktobrī - no pulksten 10.00 līdz 16.00.

Vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs, Saeimas vēlēšanās var piedalīties, balsojot vēlēšanu dienā kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, kas pārsvarā atrodas Latvijas vēstniecības un lielākos latviešu centros.

Vēlēšanu iecirkņu adreses var uzzināt Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā: www.cvk.lv.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties balsošanas telpās, šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu personu aprūpētāji, var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošana atrašanās vietā vēlēšanu iecirknī jāpiesaka no 29. septembra līdz 4. oktobrim.

Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā būs sasnieguši 18 gadu vecumu.

Saeimas vēlēšanās vēlētāju uzskaitei nelieto vēlētāju reģistru. Balsotājus reģistrē vēlēšanu iecirknī, izdarot atzīmi vēlētāja pasē. Tomēr ņemot vērā, ka šobrīd valstī ir aptuveni 24 000 pilsoņu, šiem vēlētājiem izsniedz personalizētu vēlētāja apliecību.

Līdz ar to vēlētāji, kuru rīcībā ir tikai personas apliecības, ir aicināti noformēt Latvijas pilsoņa pasi vai no 22. septembra līdz 3. oktobrim izņemt vēlētāja apliecību tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur tika izsniegta identifikācijas karte.

Ejot uz vēlēšanām, pievērsiet uzmanību, tam, lai jūsu pasei nebūtu beidzies derīguma termiņš.

Visus jautājumus par 12. Saeimas vēlēšanām var noskaidrot, zvanot Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni – 67049999.