Vai var ticēt dīvainajām "Latvijas faktu" priekšvēlēšanu aptaujām?

Kurai no šīm aptaujām ticēt? Pētījumu veicēji apgalvo, ka rezultāti tik atšķirīgi ir tādēļ, ka tiek izmantotas dažādas aptauju metodoloģijas. Tomēr izšķirīgi ir arī tas, kas aptaujas veic.

Jāteic, ka, atšķirībā no citām aptaujām, „Latvijas faktu” dati izceļas ar to, ka tajās tiek prognozēts samērā zems atbalsts „Vienotībai”. Piemēram, pirms pagājušajām Eiroparlamenta vēlēšanām „Latvijas faktu” direktors Aigars Freimanis prognozēja, ka gan „Vienotība”, gan „Saskaņas centrs” vēlēšanās saņems aptuveni vienādu mandātu skaits. Patiesība bija citādāka – „Vienotība” ieguva četrus mandātus, bet saskaņieši – tikai vienu.

Tagad jaunākās aptaujas liecina, ka pēc „Latvijas faktu” prognozēm „Vienotība” iegūs 11,8% vēlētāju atbalstu, bet SKDS aptauja teic - 20,8%. Būtiska ir arī atšķirība par ZZS atbalstu („Latvijas faktiem” – seši procenti, bet SKDS – 14,10%). „Latvijas faktu” aptauja liecina, ka 12. Saeimas vēlēšanu līdere ar 18,14% būs „Saskaņa”.

Daudziem rodas jautājums, vai mēs varam uzticēties šīm par neatkarīgām dēvētām aptaujām, vai to veicēji nav ietekmēti no kādām politiskām aprindām? Mēļo, ka „Latvijas faktu” aptaujas nav īpaši uzticamas, jo „Latvijas faktu” vadītājs Aigars Freimanis varētu būt ietekmēts no zināmām aprindām. Viņš ir ilggadīgs „Latvijas faktu” vadītājs, kura darbību „Latvijas faktos” pagājušajā gadā uz dažiem mēnešiem pārtrauca rosīšanās „Dienas” redaktora amatā.

Jāatgādina, ka Freimanis pērnā gada sākumā uz trim mēnešiem kļuva par laikraksta „Diena” galveno redaktoru. 2010. gada vasarā par „Dienas” formālo īpašnieku kļuva Viesturs Koziols, kuru varētu „vadīt” tā dēvētā trīs oligarhu kompānija - Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs, atsaucoties uz informāciju, kuru tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanas gaitā ieguvis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, vēstīja plašsaziņas līdzekļi. 2013. gada pavasarī Freimanis gan „personisku iemeslu un veselības stāvokļa dēļ” no „Dienas” vadības attiecās. Arī pats Freimanis pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū bija aktīvs politiķis – viņš darbojās „Latvijas ceļā”.