Skolēni kafejnīcā vairs nevarēs nopirkt pat bulciņas

Līdzšinējā pieredze ar konkrētu produktu vai vielu aizliegumu nav devusi rezultātu, jo ražotāji iemācījušies noteikumu apiet, atzīst Veselības ministrija (VM).

Jauno kārtību ministrija grib ieviest no nākamā mācību gada, un drīz noteikumi sāks ceļu uz valdību.

Noteikumi paredz, ka skolu kafejnīcās turpmāk būs atļauts tirgot svaigus augļus, ogas un dārzeņus, žāvētus augļus, ogas un dārzeņus, negrauzdētus riekstus bez sāls un cukura, piena produktus ar ierobežotu tauku un cukura daudzumu, ūdeni, sulas, tēju un kafiju bez pārtikas piedevām, melno šokolādi, kurā kakao nav mazāks par 43%, kā arī sausiņus, barankas un atsevišķas sausmaizītes ar ļoti ierobežotu cukura daudzumu, informē raidījums.

Rīgas 64.vidusskolas direktore Dace Pūce plānotos noteikumu uztver ar sajūsmu, lai gan, kā pārliecinājās raidījums, tas nozīmētu, ka pusi vai pat vairāk no esošā sortimenta kafejnīcās tirgot būs liegts. “Es par to priecātos. Es domāju, ka ļoti daudzi vecāki priecātos. Vecāki, it kā pieprasa, lai skola aizliedz, bet nevar jau prasīt no skolas,” raidījuma skaidroja Pūce.

Kafejnīcas īpašniecei Rīgas 64.vidusskolā Ingai Misjunai tas gan visticamāk nozīmētu šī biznesa bankrotu, jo uz turpmāk atļauto produktu rēķina bizness nesanāktu, norāda "De facto".

Pēc viņas teiktā, ja vecāki dod bērnam naudu, tad rēķinās ar to, ka viņš pirks arī našķus. Ja nevarēs nopirkt skolas kafejnīcā, pirks skolai tuvējā veikalā. Arī Misjunas līdzšinējā pieredze liecinot, ka skolēni našķus un saldinātus dzērienus pērk veikalos. Viņa kafejnīcu atver plkst.8.30, bet skolēni jau pa ceļam uz skolu nopērk čipsus, kolu u.c.

Pret apkārtējiem veikaliem VM atzīst savu bezspēcību, taču mācību iestādei ar savu rīcību esot jārāda piemērs. "Skola nedrīkst pārvērsties par supermārketu. Tas ir paradokss, ka mēs stundā mācām, kas ir veselīgs sabalansēts uzturs, un, izejot no stundas, turpat koridorā, viņiem tiek piedāvāti šie te našķi," raidījumam skaidroja VM pārstāve Santa Līviņa.

Latvijā kafejnīcas ir divās trešdaļās skolu, Rīgā un citās pilsētās gandrīz katrā skolā, informē "De facto". Lielu pretestību noteikumu ieviešanai ministrija gan neparedzot - atbalsts ir gan no vecākiem, gan arī pašu produktu ražotāji esot saprotoši.

Kā ziņots, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) 2012./2013.mācību gadā veiktajā Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījumā secinājis, ka bērnu liekais svars un aptaukošanās ir saistīta ar skolas vidi. Piemēram, daudzās skolās ir kafejnīcas un veikali, kuros līdzās negāzētam ūdenim, augļiem un nesaldinātiem dzērieniem var nopirkt kūkas, saldējumu, saldinātus dzērienus, čipsus un sāļos riekstiņus. 2012.gadā kafejnīca vai veikals bijis 59,3% skolu, un salīdzinājumā ar 2008. un 2010.gadu šis rādītājs ir audzis. Toties 30% skolu ir pieejams karsto dzērienu automāts.

Kaut arī kopš 2008.gada situācija ir uzlabojusies un skolu veikaliņos palielinājusies veselīgu produktu pieejamība, palielinās to skolu īpatsvars, kurās tiek reklamēti produkti un dzērieni ar zemu uzturvērtību. Turklāt iespēja tikt pie neveselīgas pārtikas lielāka ir pilsētu, nevis lauku skolās.

Nu jau demisionējusī veselības ministre Ingrīda Circene (V), taujāta par aizliegumiem un ierobežojumiem neveselīgu produktu reklamēšanā un dzērienu automātu izvietošanā skolās, iepriekš teica, ka būtiskāk par tiem ir veidot izpratni par veselīgu uzturu un dzīvesveidu.

"Normatīvie akti rada pretestību, tāpēc vēlams, lai sabiedrība, sākot no vecākiem un beidzot ar pašvaldībām, runātu par veselīgas pārtikas nepieciešamību un vajadzību pēc sporta laukumiem, kur bērniem aktīvi pavadīt laiku starpbrīžos," izteicās ministre.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA