Dižkareivis Kaspars no degoša auto izvelk jauniešus bezsamaņā. FOTO

Traģiskā autoavārija naktī uz piektdienu pēc diviem naktī notika Mārupes novadā, autoceļa Jaunmārupe – Peles trešajā kilometrā. Kaspars Garsils Kasjauns.lv stāsta:

„Ar savu automašīnu „Volvo” vedu uz mājām Jaunmārupē draugu Aināru. Braucu prātīgi ar 50 – 60 kilometriem stundā, jo bija nakts, apkārt mežs un te vienkārši ātrāk pabraukt nevar. Tad mūs apdzina BMW 750. Pēc apmēram pusminūtes aiz ceļa līkuma ieraudzījām degošo BMW, tas bija ietriecies kokā un „aiznests” 15 metrus tālāk. Mašīna jau bija liesmās un pāris minūšu laikā tā galīgi nodega.

Divus pasažierus - meiteni un puisi - izvilkām ārā, bet šoferi nespējām izglābt, viņš bija pamatīgi iespiests automašīnā. Ugunsdzēsēji - glābēji vēlāk teica, ka mums arī nebūtu izdevies viņu izvilkt, un viņš jau bija miris.”

„Kamēr es ar vienu roku runāju pa telefonu, izsaucu glābējus, ar otru roku palīdzēju Aināram no degošās automašīnas izvilkt cilvēkus. Vispirms izvilkām meiteni, bet pēc tam puisi. Zinu tikai to, ka viņi bija vietējie, biju viņus redzējis Mārupē,” turpina Garsils. Abus 1993. gadā dzimušos cietušos nogādāja slimnīcā, turklāt jaunietim tika konstatēts alkohola reibums. Meitene bija bezsamaņā, bet puisis tik ļoti cietis, ka nebija spējīgs pakustēties.

Meitenei konstatēti ķermeņa sasitumi, brūces galvā, kā arī smadzeņu satricinājums. Savukārt puisim konstatēta politrauma - ribu lūzumi, galvas smadzeņu satricinājums un iekšējo orgānu bojājumi. Avarējušās automašīnas šoferi neizdevās glābt – viņš bija iespiests spēkratā un jau guvis nāvējošas traumas.

Kad notikuma vietā ieradās ugunsdzēsēji – glābēji, automašīna jau dega ar atklātu liesmu, tā bija nodegusi. Tā kā, ja nebūtu braucis garām dižkareivis ar savu draugu, visi tajā braukušie būtu sadeguši. Precīzi negadījuma apstākļi un iemesli tiks noskaidroti izmeklēšanā, taču šobrīd jau skaidri zināms, ka bija pārsniegts atļautais braukšanas ātrums.

Avarējušo jauniešu glābējs Kaspars dien turpat netālu no traģēdijas vietas – Mārupes novada Skultē, Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljonā par tehniķi. Jau no rīta pēc negadījuma viņam nācās doties uz Lielvārdi, kur viņš kārtoja ikgadējos normatīvus fiziskajā sagatavotībā - arī pēc varonīgās rīcības armija nekādus atvieglojumus nepiešķir. Kaspars ar gandarījumu teic, ka visus normatīvus esot izdevies nokārot.

„Bez starpgadījumiem. Bija labāk, nekā biju cerējis. Laikam, jo mazāk guļ, jo labāk sanāk,” teic Kaspars. Viņš piebilst, ka tāds ekstrēms gadījums, kādu viņam nācās piedzīvot naktī uz 26. septembrim, vēl dzīvē nebija noticis. „Ir jau bijušas dažādas situācijas, kad palīdzam cilvēkiem. Piemēram, nesen piedalījos glābšanas operācijā, kurā meklējām noklīdušus divus pensionārus – sēņotājus. Atradām…”

Kaspars jau pēc aicinājuma ir kareivis. „Jau no agras bērnības darbojos jaunsardzē, tad kļuvu par zemessargu. Tas likās aizraujoši un es aizgāju dienēt,” saka Kaspars.