Rīgas balvu arhitektūrā šogad iegūst RTU Radošo industriju centrs Ķīpsalā. FOTO

„Šī gada būvju skatē kopā ar žūrijas ekspertiem īpaši apskatījām labākos piemērus pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, pievēršot uzmanību tādiem pilsētvides raksturlielumiem kā energoefektivitāte, vides pieejamība un universālais dizains, novērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos. Īpašs gandarījums par jauno RTU Radošo industriju centru Ķīpsalā, kas kopš pagājušā mācību gada ir arī Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes jaunā mājvieta. Objekts neapšaubāmi demonstrē Rīgas arhitektūras skolas varējumu un, cerams, dos vērā ņemamu ieguldījumu topošo inženieru un radošo industriju speciālistu profesionālajā izaugsmē,” uzsvēra Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

„Rīga ir tā vieta, kur daudzu arhitektu idejas tiek realizētas dzīvē. Katru gadu tiek radīti daudzi šādi objekti, kas padara pilsētu pievilcīgāku, un bez sadarbības ar privāto sektoru pilsētu nekad nevarēs padarīt tik skaistu, kāda tā ir šodien,” balvas pasniegšanas ceremonijā norādīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Šogad balvas pasniegšana simboliski notika Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā „Zirgu pasts” – objektā, par kura atjaunošanu Gada balvu Rīgas arhitektūrā pērn saņēma SIA „Arhitektu birojs KRASTS” un arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs šogad piešķīra astoņas atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā – atjaunotajai kultūras pilij „Ziemeļblāzma”, Žaņa Lipkes memoriālam, Spīķeru kvartālam, restaurētajam Rīgas Domam, atjaunotajai Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolai, represēto memoriālam Torņakalnā, rekonstruētajai pamatskolai „Rīdze” un centram „Koka Rīga”.

Arhitektūras darbu skatei sākotnēji tika pieteikti vairāk nekā 70 objekti. Tie tika apskatīti četrās objektu grupās: dzīvojamās vides ilgtspēja (daudzdzīvokļu ēkas); kompleksi risinājumi (funkcionāli, teritoriāli); pilsēttelpas attīstība (ēkas, fasādes, torņi, skvēri, mazās formas); sabiedriski objekti (ēkas, tilti, ielas, parki, dārzi). Pieteiktos objektus vērtēja žūrijas eksperti, kas pārstāv gan Rīgas pilsētas arhitekta biroju, gan nozares nevalstiskās organizācijas, un izveidoja reģistru ar 35 dalībniekiem, kas tika virzīti tālākai izvērtēšanai. Tālākā vērtēšanas procesā vairākkārtējās ekspertu sanāksmēs tika diskutēts un klātienes vizītēs apmeklēti objekti, tiekoties gan ar būvju autoriem, gan pasūtītājiem. Pēc minētā izvērtēšanas procesa tika lemts par balvas pretendentu sarakstu, kuru šogad veido 13 būves. Gada balva tika piešķirta skatē par labāko atzītās būves autoram.

Jāatzīmē, ka arhitektūras darbu skatei, saskaņā ar nolikumu, varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2013. gadā.

Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus – būves un to autorus – skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona.

Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, kopš 2006.gada tiek organizēta jaunāko objektu skate. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.

Galveno godalgu iepriekšējos gados saņēmuši: „Tērbatas ielas brāļi” – divi biroju un veikalu nami Tērbatas un Lāčplēša ielas stūrī (arhitektu birojs „Kubs”, 2006.g.); VEF 1. un 1.a korpusu pārbūve (Arhitekta J.Pogas birojs, 2007.g.); „Ostas skatu” ēka Ķīpsalā (arhitektu birojs „Arhitektonika”, 2008.g.); dzīvojamais komplekss „Dienvidu pakavs II” Ziepniekkalnā (arhitektu birojs „Sarma & Norde”, 2009.g.), darījumu centrs „Rietumu Capital Centre” Vesetas ielā (uzņēmums „Zenico projekts”, 2010.g.), „DnB Nord bankas jaunbūve” Skanstes ielā (Audrius Ambrasa arhitektu birojs birojs, Lietuva, 2011.g.), „Rīgas biržas ēkas atjaunošana” Doma laukumā 6 (SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, arhitekte Liesma Markova, arhitektes palīdze Tatjana Toropova un arhitekte Aiga Rozentāle, 2012.g.); Latvijas Kultūras akadēmijas teātra māja „Zirgu pasts” (SIA „Arhitektu birojs KRASTS”, arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija, 2013.g.).

Oktobra pirmā pirmdiena pēc Starptautiskās Arhitektu savienības iniciatīvas un iedibinātas ilggadējās tradīcijas visā pasaulē tiek atzīmēta kā Pasaules arhitektūras diena. Visā pasaulē, arī Rīgā, arhitektūras nozares profesionāļi to šogad atzīmē 6.oktobrī. Starptautiskās Arhitektu savienības padome kā šī gada Pasaules arhitektūras dienas tēmu ir izvēlējusies konceptu „Veselīgas pilsētas, laimīgas pilsētas”.

Karlīna Timofejeva / Publicitātes foto