Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 18. un 19. oktobrī. FOTO. VIDEO

Valkā Rīgas un Tallinas opernamu mākslinieki uzstājas ar populārām operešu ārijām. Uz skatuves ar savu monoizrādi atgriežas aktieris Edgars Lipors. Rīgā sācies kinofestivāls „2ANNAS”. Limbažu pusē uz otro saietu pulcējas Vidzemes lībiešu pēcteči. Daudz jaunumu arī izstāžu zālēs.

1. Starptautiskais filmu festivāls „2ANNAS”

Uz vairākiem Rīgas kinoekrāniem – „Splendid Palace”, „KSunī”, Kaņepes kultūras centrā un citviet līdz 26. oktobrim norit Rīgas Starptautiskajā filmu festivālā „2ANNAS”. Tas ir Latvijā vecākais pastāvošais filmu festivāls, kuram jau nākamajā gadā apritēs 20 gadu jubileja. Šā gada festivāla aktualitātes – filmu programma, īpašo pasākumu plāns un festivāla tematika „Robežpārkāpēji”.

„Mūsdienu pasauli definē tās robežas un attīsta to pārkāpšana, tāpēc šogad festivāls lūkojas uz ētikas, politikas, māksliniecisko tradīciju un privātās telpas robežu pārkāpšanu kino,” stāsta filmu festivāla „2ANNAS” programmu direktore Anna Veilande-Kustikova. „Šī robežu pārkāpšanas tēma festivāla ietvaros tiks apskatīta gan Latvijas kinemotogrāfa vēsturiskajā griezumā, gan mūsdienu kino tēmu un formas atklājošās skatēs. Šogad vēlamies pārkāpt robežas konkursa skatēs, atlasot filmas, kas pārkāpj tēmu, tabu, pieradumu un žanru robežas, kā arī ārpuskonkursa skatēs. Tā kā šogad festivāla programma sanākusi ļoti plaša, kā arī iepriekš esam izvairījušies uzņemt viesus, beidzot esam gatavi pārkāpt savas robežas un aicinām interesentus viesoties mūsu radošajā ofisā,” aicina Anna Veilande-Kustikova.

Festivāls skatītājiem piedāvās 46 filmu seansus un vairākas skates: trīs konkursa skates (ar Baltijas seansiem, Pilnmetrāžas filmu seansiem, Starptautisko filmu seansiem), Latvijas robežpārkāpēju programmu ar četriem seansiem un daudzus citus. Papildus filmu programmām „2ANNAS” festivāla apmeklētājiem piedāvās iespēju tikties ar filmu režisoriem klātienē, aicinās piedalīties meistarklasēs gan profesionāļiem, gan citiem interesentiem, rīkos publiskas diskusijas par festivālā apskatītām tēmām, kā arī aicinās kino cienītājus tikties neformālā gaisotnē pēc filmu izrādīšanas dažādās festivāla norises vietās. Tā kā meklējiet festivāla programmu „2ANNAS” mājaslapā un tajā noteikti uziesiet sev interesējušu seansu. Šīs nedēļas nogales programma:

* piektdien, 17. oktobrī, pulksten 18.00 - kino „Splendid Palace'” festivāla atklāšana. Filmas „Dr. Kaligari kabinets'' izrādīšana kopā ar speciāli filmai komponētu mūziku;

* sestdien, 18. oktobrī: pulksten 12.00 - programmas „Latvijas robežpārkāpēji” pirmā daļa; pulksten 14.00 - diskusija par festivāla tēmu „'Kas ir robežpārkāpēji?'”; pulksten 16.00, 18.30 un 20.00 - starptautiskā konkursa programmas īsfilmu skates kino „KSuns”; pulksten 22.00 - īsfilmu skate „Homage to the homeboy” Kaņepes kultūras centrā;

* svētdien, 19. oktobrī: pulksten 14.00 un 16.00 - starptautiskā konkursa programmas īsfilmu skates kino „KSuns”; pulksten 18.30 un 20.00 pilnmetrāžas filmu skates kino „KSuns”; pulksten 23.00 - filmas „Metropolis” pusnakts seanss kino „KSuns”.

Sīkāk internetā: www.2annas.lv.

Starptautiskais filmu festivāls „2ANNAS. 2014”

2. Edgara Lipora monoizrāde „Karavīrs” Kara muzejā

No sestdienas, 18.oktobra, Rīgā un citās Latvijas pilsētās būs skatāma pērn pirmizrādi piedzīvojusī Edgara Lipora monoizrāde „Karavīrs”. 18. oktobrī Rīgā, Kara muzejā, izrādi izrādīs pulksten 18.00.

Kustību un objektu monoizrāde „Karavīrs” ir arhaisks un reizē mūsdienīgs simbolisks vēstījums par sevis apzināšanos, piederību zemei, tautai, ģimenei, pašam sev. Kad šī piederība ir apzināta, seko vēlme gan ar iekšēju, gan ārēju spēku to nosargāt - noturēt savu vietu pasaulē.

Izrāde ir dziļi sakņota latviskajā dzīvesziņā, kas tikpat labi sasaucas arī ar citu tautu tradīcijām. Tajā izpaužas pasaules kultūru vienotais pamats. Vēstījums vienlaicīgi uztverams vairākos līmeņos un atvērts katra personīgai interpretācijai, kur nav pareizo atbilžu. Ar izmeklētu kustību mākslu, kur netrūkst ne dinamiskas ekspresijas, ne viegla maiguma, aktieris Edgars Lipors meistarīgi iejūtas dažādos tēlos. Izrādei caurvijas mijiedarbība starp sievišķo un vīrišķo enerģiju, starp iekšējo un ārējo spēka apziņu. Simboliski, latvietim tuvi objekti - puzurs, cirvis, kaklariņķis, josta un citi -, kā arī oriģinālmūzika papildina kustību valodu un stāsta stāstu. Stāstu par sevi, par latviešiem.

Izrādes režisore un horeogrāfe ir Lilija Lipora, gaismu mākslinieks - Egils Kupčs, iestudējuma konsultants - Valdis Pavlovskis, māksliniece - Guna Stikāne.

Rīgā, Kara muzejā, „Karavīrs” būs skatāms arī 23., 24. un 25.oktobrī, bet 7.novembrī iestudējums tiks demonstrēts Jaunpiebalgā, 8.novembrī - Brocēnos,11.novembrī - Ventspilī un 13.novembrī Vecumniekos. Biļešu cenas: 13 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.karamuzejs.lv.

3. Eiropas kamerkoru lielkoncerts Pēterbaznīcā

Rīgas Pēterbaznīcā sestdien, 18. oktobrī, pulksten 19.00 notiks unikāls Eiropas kamerkoru lielkoncerts. Tajā skanēs 20. gadsimta kormūzika Vācijas un Dānijas kolektīvu priekšnesumā un divi pirmatskaņojumi Latvijas Radio kora izpildījumā – Līgas Celmas „Sirmās dvēseles” pēc Kārļa Skalbes pasakas ar tādu pašu nosaukumu un inuītu pasaka Ērika Ešenvalda interpretācijā opusā „The First Tears”. Savukārt diriģenta Hansa Kristofa Rādemaņa vadībā kori satiksies kopīgā Trīsvienībā 20. gadsimta spilgtākā mūzikas meteorīta, Igora Stravinska „Psalmu simfonijā”, kurā, paša autora vārdiem, viņš esot „simfonizējis psalmu dziedājumus”.

Koncertā uzstāsies 2007. gadā dibinātais Dānijas Nacionālajā vokālais ansamblis, kurā pulcēti 18 labākie dāņu dziedātāji. Pēc viņu parādīšanās prese rakstīja: „Desmit vīrieši un astoņas sievietes, kas spēj paveikt jebko.” Kolektīvs reprezentē labākās ziemeļu koru skaņas kvalitātes – caurspīdīgumu, dzidrumu, tīrību un apbrīnojamu precizitāti, kas iet roku rokā ar daudzpusīgu dinamiku. Ansambļa plašais repertuārs aptver laiku no renesanses līdz mūsdienām.

Savukārt otrs vieskolektīvs - Berlīnes RIAS kamerkoris ir viena no Eiropas izcilākajām kormūzikas vienībām, kas regulāri uzstājas kopā ar Berlīnes filharmoniķiem. Koris piedalījās Berlīnes filharmonijas atklāšanā 1960. gadā. Kolektīvs spēlējis nozīmīgu lomu Berlīnes mūzikas kultūrā kopš tā dibināšanas 1948. gadā.

Biļešu cenas: 10 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.peterbaznica.riga.lv.

Eiropas kamerkoru lielkoncerts „Simfonijas un pasakas”

4. Latvijas un Igaunijas operas mākslinieku gadskārtējais kopkoncerts Valkā

Svētdien, 19. oktobrī, pulksten 16.00 Valkas pilsētas kultūras namā jau vienpadsmito reizi notiks Latvijas un Igaunijas Nacionālo operu mākslinieku koncerts. Latviešu un igauņu operas mākslinieku kopkoncerta tradīcija robežpilsētā Valkā/Valgā aizsākās 2003. gadā.

Daudzi opermūzikas cienītāji Valkā un tuvējā apkārtnē šos ikgadējos koncertus gaida ar lielu nepacietību, jo katrā no tiem ir cieša saikne starp solistiem un klausītājiem.

Plānots, ka koncertā, kas svētdien notiks Valkā, piedalīsies Igaunijas Nacionālās operas solists Urmass Poldma, kā arī Latvijas Nacionālās operas solisti Evija Martinsone, Dana Bramane, Laura Grecka, Jūlija Vasiļjeva, Rihards Mačanovskis, Jānis Apeinis, Raimonds Bramanis un Latvijas Nacionālās operas orķestris (diriģents – Normunds Vaicis).

Koncerta diriģents Normunds Vaicis saka: „Koncertā skanēs populāras ārijas un dueti no operetēm. Operetes žanrs izraudzīts tāpēc, ka tas cilvēkiem ir saprotamāks un piemērotāks rudens laikā. Tā iespējams paildzināt skaisto rudeni, jo operas tomēr ir dramatiskas. Mēs aicinām uz jauku koncertu, kur garlaicīgi nebūs. Koncerta moto varētu būt „Bez drūmām domām”, jo to ikdienā tāpat pietiek. Gribētos, lai cilvēki no koncerta mājās dodas ar optimistiskāku garastāvokli.”

Klausītāji varēs dzirdēt Franča Lehāra, Imres Kālmana, Johana Štrausa, Žaka Ofenbaha, Karla Millekera un Franča fon Supē skaņdarbi, savukārt koncertu noslēgs Johana Štrausa „Radecka maršs”.

Biļešu cenas: 7 – 15 eiro (biļetes iegādājamas Valkas kultūras namā vai pasūtināmas pa tālruni 64723055 vai 20235967). Sīkāk internetā: www.valka.lv.

5. Vestarda Šimkus solokoncerts Rēzeknē

Latgales vēstniecībā „Gors” jeb Autrumlatvijas koncertzālē Rēzeknē svētdien, 19. oktobrī, pulksten 17.00 solokoncertu sniegs izcilais latviešu pianists Vestards Šimkus. Vestards Šimkus Latgales vēstniecībai „Gors” ir īpašs mākslinieks. Ar viņu aizsākās koncertzāles stāsts, aizsākās Latgales vēstniecības „Gors” flīģeļu ceļš uz Rēzekni. Un tagad izcilais pianists atkal ir Rēzeknē un klausītājus priecēs ar solo koncertu.

Šajā koncertā Vestards Šimkus prezentēs savu jauno albumu, kurā ieskaņota Sergeja Rahmaņinova mūzika. Programmā skanēs Rahmaņinova prelūdijas klavierēm, romance „Noslēpumainās nakts klusumā” Vestarda Šimkus transkripcijā klavierēm, Otrā klaviersonāte un Variācijas par Šopēna tēmu.

Šimkus atzinis, ka jaunais albums ir pilns ar nostalģiju, jo, gatavodams programmu, viņš Rahmaņinova darbos uztaustījis dziļu, melanholisku un izteikti poētisku ilgošanos pēc ainavas, atmiņām un izjūtām.

Pirms Rēzeknes - piektdien, 17. oktobrī, pulksten 19.00 Vestards Šimkus uzstāsies koncertzālē „Cēsis” (biļešu cenas: 10 – 20 eiro). Biļešu cenas Rēzeknes koncertam: 5-7 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.

6. Vidzemes lībiešu pēcteču saiets Pālē

Limbažu novada Pāles pagastā sestdien, 18. oktobrī notiks jau otrais Vidzemes lībiešu pēcteču saiets. Vispirms visi pulksten 15.00 tiek gaidīti Pāles novadpētniecības muzejā, bet vēlāk Pāles kultūras namā, kuru pulksten 16.00 Anitas Emses grāmatas „Saknes” atvēršanas svētki, kam sekos dejas ar grupu „Bitīt' matos”.

Pēdējos gados ļoti aktuāla tēma ir lībieši (līvi). Par viņiem runā, interesējas, daudzi mēģina saistīt sevi ar šo seno tautību, kas blakus latviešiem izsenis apdzīvojusi mūsu zemi. Tā varbūt ir sava veida eksotika – meklēt šīs senās saknes, tomēr jāatzīst, ka Rietumvidzemes iedzīvotāji to var darīt pamatoti, jo lībieši apdzīvojuši novada lielāko daļu, sevišķi piejūru, Salacas un Svētupes baseinus.

2009. gada sākumā notika 1. Vidzemes lībiešu pēcteču saiets, kas pulcināja pāri simtam pēcteču, reizē notika arī izstādes „Vidzemes lībieši un viņu pēcteči” atklāšana Pāles novadpētniecības muzejā. Pagājuši pieci gadi, un nu radies jauns iemesls 2. saietam – klajā nāks grāmatu apgāda „Madris” veidotā grāmata kopā ar CD – Anitas Emses (Vidzemes lībiešu – Lielnoru dzimtas pēcteces) dzejoļu krājums „Saknes”, kura viena nodaļa rakstīta Vidzemes lībiskajā dialektā, Svētciema izloksnē. Tā arī skanēs diskā. Anitas Emses dzejoļi ir ļoti kolorīti, ar veselīga humora dzirksti, turklāt vecos un apvidvārdus saprast palīdzējusi profesore Janīna Kursīte krājuma ievadā.

Sīkāk internetā: www.visitlimbazi.lv.

7. Izstāžu ceļvedis: Barošanas migla, Zariņu figūras un Baušķenieka laikmetīgā mākslas vēsture

* Rīgas Mākslas telpas Intro zālē (Rātslaukuma pazemē) skatāma Rasas Jansones personālizstāde „Barošanas migla“. Tajā apskatāmi lielformāta portreti no 14 portretu sērijas, kurā attēlotas mazu bērnu mātes. Visi portreti ir jauni, līdz šim neizstādīti darbi, tapuši pusotra gada laikā. Portretētās sievietes ir mākslinieces laikabiedres –  draudzenes, radinieces un kolēģes – visas ar pavisam konkrētu iezīmi, proti, viņas pabijušas vai joprojām ir tā sauktajā barošanas miglā. Tas ir psihofizisks stāvoklis, kurā sieviete nonāk, kopjot mazu bērnu. Dzīve barošanas miglā ir visdažādākā – katram portretam ir savs stāsts. Dažas miglā noslēpās, dažas tajā apmaldījās, dažas – nozaudēja savu bērnu tēvus. Izstāde būs skatāma līdz 26. oktobrim. Sīkāk internetā: www.makslastelpa.lv.

 * Latvijas Mākslas akadēmijas (Kalpaka bulvārī 13, Rīgā) aulā līdz 29. oktobrim aplūkojama akadēmijas Keramikas katedras 90 gadu jubilejas izstāde, kurā piedalās 37 studenti un pieci pasniedzēji ar saviem pēdējo gadu darbiem. Studenti izstādē rāda savus mācību uzdevumu ietvaros tapušos darbus, liekot uzsvaru uz Mākslas akadēmiju kā jauno profesionāļu pilnveidošanās vietu. Darbi izstrādāti visdažādākajās keramikas tehnikās un sniedz ieskatu keramikas nozares daudzpusībā un katra jaunā mākslinieka iztēles iespējās. Savukārt pasniedzēji, kas savu varēšanu ir pierādījuši jau iepriekš un nu ir atpazīstami mākslinieki, izstādē eksponē darbus, kuri pauž katram raksturīgo skatījumu uz keramikas mākslu šodien. Sīkāk internetā: www.lma.lv.

* Mūsu jaunās Gaismas pils, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāvā - Mākslas un Mūzikas centrā – atklāta divpadsmit izstāžu cikla „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture” pirmā izstāde, kas veltīta Ausekļa Baušķenieka gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kā arī jauniem Lienes Mackus darbiem un LNB krājuma materiāliem. Izstāžu ciklā „Patība” būs redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi. Tāpat tiks izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veido grāmata „Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60. – 80. gadi”. zstāžu cikla „Patība” pirmā izstāde būs skatāma līdz 11. decembrim. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.

* Ogres Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē līdz 25. oktobrim skatāma fotogrāfa Ulda Balgas izstāde „Rādiuss mazāks par 100 (R<100m)”. Izstādes nosaukums iezīmē diezgan konkrēti aptveramu fizisku teritoriju, kurā, darbojoties ar fotokameru un meklējot izteiksmes veidus, autors veidojis savu kā fotomākslinieka rokrakstu. Izstādes kodolu veido kolekcija „Deviņas ribas”, kuras „liriskais varonis” ir radiators „Reflex ” telpā. Šo kolekciju papildina bildes no netālās (R< 100) apkārtnes un sadzīves. Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv.

* Jūrmalas muzejā (Tirgoņu ielā 29, Majoros) skatāma mākslinieku Augusta Zariņa un Kristapa Zariņa darbu izstāde, kurai mākslinieki trāpīgi kā visaptverošu savas mākslas „ģimenisko līdzību” izvēlējušies nosaukumu „Figūras”. Jēdziens „figūra” attiecināms gan uz vienu no formālās izteiksmes līdzekļiem vizuālajā mākslā, gan citām sfērām – ķermenisku, muzikālu, tēlainu pieredzi, matemātikas un retorikas jomu. Mākslinieciski risinātā daudznozīmība skatītājam sniedz nojausmu par intensīvas domāšanas un idejas risināšanas procesu, kas, mijiedarbojoties ar procedurālām zināšanām, bijis pamatā eksponēto darbu radīšanai. Figūra abu mākslinieku daiļradē ir centrāls, taču ne identisks elements. Ja Augusta Zariņa mākslā tā ir ģeometriska, tīra, uzsvērti telpiska, tad Kristapa Zariņa darbos - ķermeniska, „gleznieciska”, tās robežas transformējas, izplūst, pārvēršoties abstrakcijā. Sīkāk internetā: www.jurmala.lv.

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Inta Vīnšteina/poga.lv, Edijs Pālens/LETA