Simtiem pazušanas gadījumu gadā... Vai Latvijā tiešām cits pēc cita pazūd bērni? Policija skaidro situāciju
Lai gan publiskajā telpā regulāri izskan satraucoša informācija par bezvēsts pazudušiem nepilngadīgajiem, Valsts policijas dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā meklēšanā izsludināto jauniešu skaits nav pieaudzis, un lielākajā daļā gadījumu pazušanas iemesls ir klaiņošana, vēsta "TV3 Ziņas".
Valsts policijas (VP) dati liecina, ka 2024. gadā meklēšanā izsludinātas 55 nepilngadīgas personas, bet 2025. gadā šis skaitlis sasniedza 492. Tomēr policijā skaidro, ka šī statistika neatspoguļo unikālu personu skaitu.
Datos tiek iekļauts katrs iesniegums, un viens un tas pats jaunietis, kuram klaiņošana kļuvusi par dzīvesveidu, mēneša laikā var tikt izsludināts meklēšanā pat vairākas reizes.
"Pēdējo piecu gadu laikā nav novērojama tendence, ka būtu pieaudzis nepilngadīgo personu skaits, kas izsludināti meklēšanā," raidījumam uzsver VP Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieka vietniece Svetlana Lukašenoka.
Pēc viņas teiktā, visbiežāk no mājām aiziet pusaudži vecumā no 13 līdz 15 gadiem, lielākoties no Rīgas un tās apkaimes. Aiz pazušanas gadījumiem bieži slēpjas neizrunātas problēmas, ģimenes konflikti vai vientulība. Aptuveni 90% gadījumu pazudušie jaunieši tiek atrasti dažu stundu vai pirmo dienu laikā.
"Pārsvarā atrodas paši. Bet zinām arī paziņu loku, vietas, kur apmeklēt un tad nepilngadīgie bērni ātri tiek atrasti," norāda Lukašenoka.
Būtisku lomu meklēšanas operācijās spēlē arī brīvprātīgo organizācijas un sabiedrības iesaiste, īpaši daloties ar informāciju sociālajos tīklos.
Lai gan lielākā daļa pazušanas stāstu atrisinās ātri, Latvijas vēsturē ir arī traģiski gadījumi un krimināllietas. Saskaņā ar VP informāciju, kopš 2004. gada lietvedībā joprojām ir pieci gadījumi, kados pazudušās personas – tobrīd nepilngadīgas – aizvien nav atrastas.
