Nacionālais botāniskais dārzs 70. jubilejas gadu ieskandinās ar pasākumu par sukulentiem
Atzīmējot 70 gadus kopš dibināšanas, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Nacionālā botāniskais dārzs rīkos īpašu jubilejas pasākumu ciklu "Daba dārzā", kas visa gada garumā stāstīs par botāniskā dārza unikālo bagātību - augu kolekcijām, informēja DAP komunikācijas speciāliste Olīvija Zeta Survillo.
Jubilejas svinības tiks atklātas sestdien, 24. janvārī ar pasākumu "Dzīvība tuksnesī: sukulentu noslēpumi" Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā un dabas izglītības centrā "Botania", Miera ielā 1, Salaspilī.
Apmeklētāji pasākumā, kas paredzēts no plkst. 11 līdz 15, varēs iepazīt oranžēriju un tās sukulentu kolekciju, kuras veidošana tika aizsākta līdz ar botāniskā dārza dibināšanu 1956. gadā. Oranžērijā skatāmi vairāk nekā 600 dažādi kaktusi, Baltijā bagātīgākā aloju kolekcija, agaves ar gigantiskajām lapu rozetēm un garajiem ziedkātiem līdz pat siltumnīcas stiklotajiem griestiem un virkne citu sukulentu.
Apmeklētājus sagaidīs stāsti par dārza vēsturi izstādē "Pacietīgais dekors", dabas darbnīca "Sukulentu pētnieki", kas rosinās izzināt, kā sukulenti meistarīgi pielāgojušies dzīvei sausā un karstā klimatā, praktiska stādīšanas meistarklase, kā arī ekskursijas, atklājot sukulentu pasaules neparastākos rekordus.
Nacionālā botāniskā dārza direktors Artis Vītiņš uzsver, ka 70 gados ir kļuvis par unikālu dabas vērtību krātuvi 129 hektāru platībā, apvienojot ap 14 000 augu taksonu un kalpojot par tiltu starp zinātni un sabiedrību. Nacionālais Botāniskais dārzs lepojas, ka no savulaik ražošanā balstītas stādaudzētavas ir transformējušies par modernu Eiropas līmeņa institūciju.
Viņš uzsver, ka līdz ar jaunās oranžērijas atklāšanu 2015. gadā un vides izglītības centra "Botania" izveidi aizpērn ir radīta vide, kurā ikviens var kļūt par dabas pētnieku. Pasākumu cikls, kas veltīts dārza 70 gadiem un visa gada garumā izcels tā unikālās kolekcijas un stāstus, ir veltījums darbinieku paaudzēm un apmeklētājiem, kuri kopīgi ir lolojuši šo dārzu.
Nacionālā botāniskā dārza pirmsākumi meklējami 1798. gadā dibinātajā dārznieka Johana Hermaņa Cigras stādaudzētavā, kas vēlāk nonāca Šohu dzimtas īpašumā. Uz tagadējo mājvietu Salaspilī stādaudzētava tika pārcelta 1898. gadā, kļūstot par lielāko un modernāko kokaudzētavu Baltijā. Oficiāli kā Zinātņu akadēmijas Botāniskais dārzs tas tika dibināts 1956. gadā, pārņemot vēsturiskās augu kolekcijas zinātniskai izpētei un sabiedrības izglītošanai. Kopš 1992. gada dārzs ir valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekts. Tā pamatuzdevumi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana "ex situ" jeb ārpus augu tās dabiskās dzīvotnes, pētniecība un sabiedrības dabas izglītība. Tas glabā Baltijā bagātāko augu kolekciju. Kopš šī gada botāniskais dārzs ir pievienots DAP.
