Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 8. un 9. novembrī. FOTO. VIDEO

Mūzikas cienītājus noteikti priecēs pasaules mūzikas festivāls „Porta”, kura koncerti notiks Rīgā, Saldū un Ogrē, un starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls Rīgā, Siguldā un Daugavpilī. Interesanti, ka pēdējais festivāls veltīts visapzīstamākā Baha – Johana Sebastiana Baha dēlam Emanuelam, kurš arī bijis talantīgs mūziķis. Latvijā viesojas arī skotu dziedātājs, komponists, ģitārists un producents Midžs Jūrs, kurš šajā nedēļas nogalē uzstājas Jelgavā, Rēzeknē un Cēsīs. Rīdzinieki – laikmetīgās dejas cienītāji – nenožēlos, ja sestdien vai svētdien dosies uz Ķīpsalu, kur beļģu horeogrāfs un režisors Alans Platēls un kompānija „les balets C de la B” piedāvās unikālu dejas izrādi „tauberbach”. Protams, daudz jaunumu arī galvaspilsētas izstāžu zālēs – ekscentriskā franču laikmetīgās mākslas ikona, ziemeļnieku modernā stikla māksla, neizprotamā attāluma sajūta un mākslas galaktika.

Svētdien, 9. novembrī, harizmātiskā latviešu mūziķa un dzejnieka Mārtiņa Freimaņa (1977. – 2011.) dzimtajā Aizputē notiks tradicionālās Freimaņa Mārtiņdienas svinības, kas pulcē Mārtiņa talanta cienītājus no visas Latvijas.

Šī gada centrālais Mārtiņdienas notikums būs dokumentālās filmas „Freimis. Mārtiņš Freimanis” pirmizrāde. Filmas režisors un idejas autors ir Arvīds Krievs. Viņa rīcībā ir unikāli videomateriāli, kas apkopoti daudz gadu garumā sekojot Mārtiņa karjerai. Tādu nav nevienam citam. Un tur ir ne tikai spožā Mārtiņa dzīves puse, kādu redzēja publika uz skatuves. Pilnmetrāžas dokumentālajā filmā pusotras stundas garumā apkopoti spilgtākie fragmenti no koncertierakstiem, intervijām un aizraujošākajiem brīžiem Mārtiņa dzīvē, radot dokumentāru liecību par šo spilgto personību Latvijas mūzikas dzīvē.

Freimaņa Mārtiņdienas svinību programma: pulksten 15.00 - ciemošanās pie Mārtiņa Misiņkalna kapos; 16.00 - piemiņas plāksnes atklāšana pie Freimaņa bērnības mājas Kalvenes ielā 30, Aizputē; 18.00 – Aizputes sporta hallē Arvīda Krieva filmas „Freimis. Mārtiņš Freimanis” pirmizrāde sadziedāšanās koncerts ar Liepājas, Aizputes, Kazdangas, Vaiņodes, Cīravas un Grobiņas koriem, kā arī kori „Mūza” no Rīgas un, protams, Mārtiņa draugiem.

Biļešu cenas uz pasākumu Aizputes sporta hallē: 7 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.aizputesnovads.lv.

Freimaņu Mārtiņdiena Aizputē

Nemanot jau pienākusi ziema un 10. novembrī latvieši svinēs ziemas sagaidīšanas svētkus – Mārtiņus. To varam sagaidīt gan ģimenes lokā, gan plašākā sabiedrībā, arī dodoties uz tradicionālo Mārtiņdienas gadatirgu. Ziemu visā Latvijā jau sāks gaidīt sestdien, 8. novembrī, kaut arī īstā Mārtiņdiena ir 10. datumā. Lūk, tikai dažas svētku norises:

* 8. novembrī no pulksten 11.00 līdz 15.00 pie Valmiermuižas alusdarītavas notiks Mārtiņdienai veltīts lauku labumu tirdziņš „Ar gardu muti Valmiermuižā”, radošās darbnīcas un lustīgi danči. Valmiermuižā sabrauks tuvāki un tālāki mājražotāji un amatnieki, kuri gada vēsākajam laikam būs sagatavojuši brangus lauku labumus un ziemas krājumus – mājas maizi, svaigo sieru, kūpinājumus, putraimu desas, medu, mājas vīnus, sulas, sukādes un ievārījumus. Lai mājās ienāktu svētība, Mārtiņos jāiet budēļos, tamdēļ folkloras kopa „Putni” lielākus un mazākus tirdziņa viesus aicinās izzināt Mārtiņdienas tradīcijas un doties rotaļās. Nu un, protams, būs arī labu labais Valmiermuižas miestiņa brūvējums. Vakarpusē, pulksten 19:00, Valmiermuižas klētī notiks Mārtiņdienai veltīts tradīciju vakars, tam par godu postfolkloras balss un dvēsele Ilga Reizniece kopā ar draugiem rībinās deju placi (biļešu cena uz Valmiermuižas klēts deju placi – 7 eiro „Biļešu paradīzes” tīkla). Sīkāk internetā: www.gardumuti.lv.

* Liepājā Mārtiņdienas svinības folkloras centrā „Namīns” notiks 8. novembrī pulksten 15.00. Tajās piedalīsies Liepājas folkloras kopas un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas teātra aktieri, bet dančus spēlēs Tautas teātra kapela. Sīkāk internetā: www.liepajaskultura.lv.

* Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī 8. novembrī pulksten 12.00 notiks izzinoši radoša nodarbība „Atbrauca Mārtiņš, atrībināja”. Tajā varēs iepazīt senās Mārtiņdienas un ķekatu tradīcijas, kā arī iemācīties ķekatu gājienam paredzētu vienkāršu mūzikas instrumentu darināšanu. Sīkāk internetā: www.jelgava.lv.

* Toties svētdienu, 9. novembri, Mārtiņdienas noskaņās varat pavadīt Ozolniekos. Tur pie Tautas nama no pulksten 12.00 līdz 16.00 notiks Mārtiņdienas jampadracis - tirdziņš, rotaļas, radošas darbnīcas, sacensības lielizmēra spēlēs – „Riču raču” un „Cirks”. Pulksten 13.00 varēsiet redzēt Liepājas Ceļojošā leļļu teātra „Maska” muzikālo izrādi „Var gadīties, ka atgadās....”, bet pulksten 17.00 - Ozolnieku novada amatierteātra komēdiju „Kārlis un Jēkabs Mārtiņos”. Sīkāk internetā: www.ozolnieki.lv.

3. Laikmetīgā beļģu teātra izrāde dejā par sievieti, kurlumu un Bahu Ķīpsalas hallē

Ķīpsalas izstāžu centrā sestdien un svētdien, 8. un 9. novembrī, pulksten 19.00 viesosies beļģu horeogrāfs un režisors Alans Platēls un kompānija „les balets C de la B”, piedāvājot izrādi „tauberbach”. Alēna Platēla izrādei ir trīs iedvesmas avoti - holandiešu aktrise Elsī de Brauva, Marko Prado dokumentālā filma „Estamira” par sievieti, kas dzīvo izgāztuvē Riodežaneiro pievārtē, un poļu mākslinieka Artura Žmijevska ieraksts, kurā Baha mūziku interpretē nedzirdīgu cilvēku koris.

Alana Platēla sabiedrotais ir Bahs, kura mūzikai jau sen ir būtiska loma viņa darbos un pasaules izjūtā. „taurberbach” (divu šķietami nesavienojamu vārdu – „kurls” un „Bahs” apvienojums) ir teātra un dejas jeb vārdu un kustības sintēze, kuras centrā ir kāda sieviete un piecas hibrīdas būtnes - kaut kas no amēbas, dzīvnieka, bērna. Sieviete visu laiku runā, jo tas ir veids kā izdzīvot. Viņa sarunājas ar balsīm sevī un ārpusē, ar saviem dēmoniem un ar pašu dzīvi, pret kuru viņai ir fundamentāli iebildumi. Pamazām dīvainās radības liek viņai atklāt citas maņas – pārstāt runāt un sajust, ieraudzīt, ieklausīties. „tauberbach” ir stāsts par sievieti, kurai ir novilkta āda. Par cilvēku, kurš dzīvo savā prātā un pamazām atklāj savu ķermeni. Par sakrālo brīdi, kad bailes aizstāj paļāvība un uzticēšanās. Platēls un viņa kolektīvs rada universu, kur vienīgais atgādinājums par sen zaudēto civilizāciju ir neveiklas un saraustītas kustības, bet Baha daudzbalsīgie korāļi vai kopīgi nodziedāts gabaliņš Mocarta ir viss, kas palicis pāri no kādreizējās saskaņas.

„Platēls atrod skaistumu tur, kur ierindas pilsonis saskata vien haosu, netīrību, apātiju, slimīgumu, bezcerību. Un viņam kopā ar aktieriem/dejotājiem tas izdodas tā, ka vārdos nav iespējams aprakstīt. Katarsiskas sajūtas, kas apliecina cerību piķa nakts melnumā un lūgšanu pēc atpestīšanas tad, kad, šķiet, nevienam gar tevi nav ne vismazākās daļas. Kaut kāds reliģisks trauslums stāstā par līdzās esošajiem,” savulaik rakstījis kritiķis Normunds Naumanis.

Biļešu cenas: 20 eiro; skolēniem, studentiem, pensionāriem un invalīdiem – 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā) . Izrāde bez teksta. Sīkāk internetā: www.theatre.lv .

Par prieku visiem brīvajiem un zinātkārajiem, kurus vieno mīlestība pret pasaules mūziku un kultūru, šajā nedēļas nogalē notiek pasaules mūzikas festivāls „Porta”. Jau četrpadsmito gadu pēc kārtas kultūras gardēžus sagaidīs izmeklēti atradumi mūzikā un kino. Koncertos tiks nojauktas robežas un izskanēs pasaules elpa mūzikā, un tos varēs baudīt ne tikai Rīgā, bet arī Saldū un Ogrē.

* Saldus mūzikas un mākslas skolā piektdien, 7. novembrī, pulksten 19.00 uzstāsies Valtera Pūces jaunais projekts „DaGamba” kopā ar Hamidrezu Rahbaralam (Irāna). Tā ir Austrumu un Rietumu saplūšana, kur divu kultūru harmoniskā saskaņa rada neatkārtojamas muzikālas improvizācijas un vienreizēju dažādu žanru simbiozi. Grupas repertuārā ir spilgtas, atmiņā paliekošas instrumentālās kompozīcijas, kurās čells saspēlē kopā ar retiem austrumu mūzikas instrumentiem – dafu, tamburu, džambu un sītaru.

* Rīgā, mūzikas namā „Daile” (Krišjāņa Barona ielā 31) sestdien, 8. novembrī, varat apmeklēt trīs dažādus festivāla pasākumus: pulksten 16.00 – varēs redzēt īpaši festivālam izmeklētu dokumentālu filmu programmu; pulksten 17.00 uzstāsies „Cath – Pop String – Strong” - Austrijā dzīvojošo Jelenas Poprzan (Serbija) un Rinas Kacinari (Kosova) duets, kas izveidots 2009. gadā. Viņu pārsteidzošā uzstāšanās ir ar asu humora izjūtu. Vien ar diviem stīgu instrumentiem un balsīm tiek radīta pārsteidzoši bagāta skaņu pasaule, aptverot plašu repertuāru; pulksten 19.30 uzstāsies „Prem Joshua & Band” no Indijas. Vācu izcelsmes multinstrumentālists un komponists Prems Džošua un viņa starptautiskā mūziķu apvienība pasaulē pazīstami kā World Fusion Music pionieri, kuri iedvesmu smeļas indiešu senās mūzikas tradīcijās, tās papildinot ar mūsdienu rietumu mūzikas pieredzi un virzieniem. Biļešu cenas: 10 – 20 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā).

* Savukārt svētdien, 9. novembrī, pulksten 16.00 Ogres Kultūras centrā uzstāsies jau iepriekš „Portas” koncertos Saldū un Rīgā iepazītais projekts „DaGamba” un „Cath – Pop String – Strong”.

Sīkāk internetā: www.festivalporta.lv.

„Prem Joshua & Band” (Indija)

5. Britu „jaunais romantiķis” Midžs Jūrs Jelgavā, Rēzeknē un Cēsīs

Šonedēļ Latvijā uzstājas skotu dziedātājs, komponists, ģitārists, producents un labdarības pasākumu organizētājs Midžs Jūrs. Viņš ceturtdien, 6. novembrī, uzstāsies Jelgavas Kultūras namā, piektdien, 7. novembrī, Latgales vēstniecībā „Gors” Rēzeknē, bet sestdien, 8. novembrī, Vidzemes koncertzālē „Cēsis”. Visi koncerti notiks pulksten 19.00.

Tieši pirms četriem gadiem – 2010. gada rudenī – Midža Jūra solokoncerts Ventspilī bija labi apmeklēts, un pēc tā saņemtās ārkārtīgi pozitīvās atsauksmes lika apsvērt nodomu iepriecināt skatītājus arī citās Latvijas pilsētās.

Lai arī Džeimss „Midžs” Jūrs (iesauku Knislis (Midge) Džeimss Jūrs „oficializē” par savu vārdu) mūziķa karjeru uzsāk jau 1972. gadā, pievienojoties grupai „Salvation”, pa īstam viņa talants atplaukst grupās „Visage” un „Ultravox”, un vēlākajā solokarjerā, kas nodrošina atpazīstamību tālu ārpus dzimtās Lielbritānijas robežām. Pašās pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās viņš pievienojas tobrīd radošu krīzi piedzīvojošai apvienībai „Ultravox”. Jau pirmais albums ar Midža Jūra piedalīšanos „Vienna” (1980) iegūst platīna statusu Lielbritānijā. Sekojošie četri, kuros piedalās Midžs, visi ierindojas britu Top 10, padarot „Ultravox” par vienu no spilgtākajām „jaunās romantikas” grupām. Tādi hiti kā „Vienna”, „Dancing With Tears In My Eyes”, „Hymn”, „I Came To Dance”, „Love’s Great Adventure” un virkne citu labi zināmi vairumam mūzikas pazinējam. Turklāt šīs kompozīcijas joprojām aktīvi atskaņo pasaules radiostacijas, jo tās arī tagad skan gana mūsdienīgi.

Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā Midža Jūra radošais gars kūsā tik aktīvi, ka viņš nevēlas sevi ierobežot ar darbību tikai vienā muzikālā kolektīvā. Paralēli darbam „Ultravox”, viņš pieliek roku „Visage” lielākā hita „Fade To Gray” tapšanā, kā arī palīdz šīs grupas nākamā albuma ierakstā.

Midža Jūra daiļrade novērtēta ar „Ivor Novello”, „Grammy”, „BASCAP” un citām balvām. „Ultravox” un viņa paša albumi saņēmuši platīna un zelta statusu virknē valstu.

Sekojot aicinājumam palīdzēt Etiopijas iedzīvotājiem, 1984. gadā Midžs Jūrs kopā ar Bobu Geldofu sacer nu jau par leģendāru kļuvušo kompozīciju „Do They Know It’s Christmas?”, ko labdarības akcijai „Live Aid” ierakstīja 36 Lielbritānijas un Īrijas mākslinieku apvienība „Band Aid”. Arī pašlaik Midžs Jūrs turpina būt aktīvs dažādu labdarības akciju līdzorganizētājs vai atbalstītājs un par šādu cēlsirdību apbalvots ar Britu impērijas ordeņa virsnieka pakāpi.

Biļešu cenas: 10 – 20 eiro („Biļešu paradīzes” tīkla). Sīkāk internetā: www.cesukoncertzale.lv .

Sestdien, 8. novembrī, pulksten 18.00 ar koncertu Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” sāksies 14. starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls, kas veselu mēnesi – līdz 9. decembrim Rīgā, Siguldā un Daugavpilī pulcēs izcilākos baroka mūzikas interpretus no dažādām Eiropas valstīm.

Festivāls šoreiz nebūs veltīts gan vispazīstamākajam Baham – mūziķim Johanam Sebastianam Baham, bet gan viņa ne mazāk talantīgajam dēlam Karlam Fīlipam Emanuelam Baham, kuram šogad aprit 300. dzimšanas diena. Festivāla ieskaņas koncertā Siguldā piedalīsies Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras docētāji - Juris Kalnciems, Juris Žvikovs, Jānis Maļeckis, Sergejs Osokins un Ventis Zilberts, kuri īpaši šim koncertam sagatavojuši Baha juniora sonātes, rondo un fantāzijas.

Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras vadītājs Juris Kalnciems norāda, ka Baha dēla atstātais muzikālais mantojums ir plašs, tāpēc koncertprogrammas izveide bija ļoti sarežģīta. Raksturojot Emanuela Baha daiļradi, viņš saka, ka tā ir nepelnīti aizmirsta, jo tā ir profesionāla un aizkustinoša, turklāt tā iezīmēja starpperiodu starp lieliem monumentāliem mūzikas stiliem.

„Pārsteidz ekstremāls jūtīgums un negaidīta jūtu turbulence,” ta Emanuela Baha skaņdarbus raksturojis viens no māksliniekiem, kurš uzstāsies Siguldas koncertā, - Jānis Maļeckis, turpinot, ka Baha juniora „emocionālā svaidīšanās un negaidītības momenti” jau pieredzējušiem pianistiem liek pārdomāt savu spēles stilu un īpaši piestrādāt pie izpildījuma niansēm.

Nākamie Baha kamermūzikas festivāla koncerti: 10. novembrī pulksten 19.00 – festivāla atklāšanas koncerts Rīgā, Latvijas Mūzikas akadēmijā; 15. novembrī pulksten 15.00 Daugavpils Kultūras pilī un 16. novembrī pulksten 19.00 Rīgā, Lielajā ģildē uzstāsies viens no Polijas interesantākajiem baroka kolektīviem „Capella Cracoviensis”.

Biļešu cenas Siguldas koncertam 8. novembrī: 5 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.music.lv.

Baha kamermūzikas festivāla atklāšanas koncerti

7. Izstāžu ceļvedis: franču laikmetīgās mākslas ikona, nekomerciālā stikla māksla, Rīga pirms 100 gadiem, neizprotamā attāluma sajūta

* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Vecrīgā) līdz nākamā gada 31. janvārim skatāma vērienīga izstāde „ORLAN – Francijas laikmetīgās mākslas ikona. „Plan du Film” un citi scenāriji”. Izstāde pirmo reizi Latvijā piedāvā iepazīties ar vienu no laikmetīgās mākslas ikonām – franču mākslinieci ORLAN - mākslinieci, kuras darbi vienmēr provocē un nojauc tradicionālās orientācijas robežas: klasisko mākslu un tehnoloģijas inovācijas, akadēmiskas vērtības un masu kultūras elementus, skaisto un neglīto, sievietes un vīrieša pasaules uztveri un tamlīdzīgi.

Pasludinot savu ķermeni par mākslas instrumentu, ORLAN ir izveidojusi personīgās ikonogrāfijas universu, kas personificējas daudzajās mākslinieces daiļrades šķautnēs: spilgtās perfomance akcijās, fotogrāfijās, video darbos, instalācijās un multimediju projektos. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv .

* Vecrīgas galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā ) līdz 29.novembrim skatāma Jāņa Murovska sietspiedes darbu izstāde „Neizprotamā attāluma sajūta”. Strādājot sietspiedes tehnikā, mākslinieks meklē ne tikai jaunus radošās izteiksmes veidus, bet arī tehnoloģiskos risinājumus, kuri bieži pārsteidz ar necerētu rezultātu. Atsakoties no vizuāli atpazīstamiem tēliem, viņš aicina skatīties, ieraudzīt un sajust, izbaudot krāsu un laukumu attiecības.

* Savukārt izstāžu zāles „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Vecrīgā) Radošajā darbnīcā līdz 7. decembrim skatāma glezniecības izstāde „Mākslas galaktika", kas tapusi kā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas sadarbības projekts.

Ekspozīcija ir konstruēta kā simboliska Latvijas glezniecības galaktikas karte, kuru veido vienpadsmit gleznotāju darbi – atšķirīgi tehniskajā izpildījumā, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu pielietojumā un tēlos, bet vienoti kuratoru redzējumā. Izstāde savdabīgā formā atspoguļo nelielu Latvijas mākslas daļu kā analoģiju Saules sistēmai. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv .

* Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāvā līdz 30. novembrim skatāma izstāde „Mana, tava, mūsu Rīga pirms 100 gadiem”, kura ir mēģinājums ielūkoties dinamiskajā, daudzveidīgajā, etniski un kultūras ziņā tik raibajā pilsētas dzīvē līdz 1914. gadam, kad Eiropā sākās Pirmais pasaules karš. Izstādes stāsts sākas ar brīdi, kad tika nojaukti viduslaiku nocietinājumi un Rīga sāka strauji augt un attīstīties. Izstādē piedāvātas piecas tematiskās jomas, kas veido Rīgas vaibstus pirms 1. pasaules kara – „Pilsēta aug”, „Rīdzinieki ir tik dažādi”, „Rīdzinieki piedalās politikā”, „Rīgai 700” un „Rīgas spožums un ēnas”. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.

Izstādes „Mana, tava, mūsu Rīga pirms 100 gadiem” atklāšana

* Rietumu bankas izstāžu zālē (Vesetas ielā 7, Rīgā) līdz 21. novembrim skatāma starptautiska stikla mākslas izstāde „2D”. Tās idejas autore un galvenā izstādes „2D” organizatore ir Lietuvas Mākslinieku savienība un tās kuratore - māksliniece Daļa Truskaite.

Šogad realizētais ir starptautisks, ceļojošas izstādes projekts, iepazīstinot ar stikla mākslinieku darbiem no Baltijas valstīm - Lietuvas, Igaunijas un Latvijas, kā arī Skandināvu māksliniekiem. Izstādē pārstāvēti ir mākslinieki, kas strādā pie konceptuālu ideju realizēšanas veidojot nekomerciālus izstāžu darbus.