
Alvis Hermanis paziņojis, ka iestājies jaunā politiskajā spēkā. "Partija piedāvās radikāli jaunu konceptu!"

Režisors Alvis Hermanis, kurš pirms neilga laika paziņoja, ka ir vīlies sabiedrības atbalsta trūkumā un pameta sevis veidoto biedrību "Bez partijām", paziņojis, ka pievienojies jaunam politiskajam spēkam.
"Tā kā likums neļauj dibināt jaunu partiju vienu gadu pirms vēlēšanām, tad es, Alvis Hermanis, kopā ar domubiedru Jāzepu Baško esam iestājušies kādas nelielas, jau sen reģistrētas partijas rindās, kuras biedri atbalsta kustības "Bez partijām" mērķus un idejas," paziņojis režisors.
"Mūsu nodoms ir šai esošajai partijai piedāvāt jaunu programmu un mainīt tās nosaukumu no "Republika" uz "Mēs mainām noteikumus", lai piešķirtu tai jaunu identitāti. Šis partijas jaunais nosaukums ietver gan galveno mērķi - vēlēšanu likuma maiņu, lai turpmāk [iedzīvotāji] balsotu par individuāliem kandidātiem nevis partiju listēm."
Režisors paudis, ka jaunā partija iestājas par individuālu atbildību, tā piedāvās radikāli jaunu konceptu Latvijas iedzīvotājiem ikdienas lietošanai - turpmāk par katru lietu, vietu, projektu vai rīcību, par katru labi vai slikti padarītu darbu būs atbildīgs tikai viens cilvēks. Tāpat viņš norādījis, ka valstij būtu jāsaglabā tikai pašas nepieciešamākās funkcijas, visam pārējam - jābūt privātai iniciatīvai un brīvai izvēlei.
Kā dažus no savas vīzijas punktiem Hermanis minējis sekojošus punktus:
- tautai jābūt bruņotai - vismaz zemessargiem jāļauj mājās turēt ieročus;
- valstij jāpārstāj veikt soda funkcijas pret saviem pilsoņiem par nebūtiskām kļūdām;
- jāatceļ visi ierobežojumi savas zemes, mežu izmantošanai un privātai apbūvei, ja tas neapdraud citu drošību.
- uzņēmējdarbības nevajadzīgai regulēšanai jābūt traktētai kā valsts sabotāžai ar attiecīgām sekām.
Jau ziņots, ka decembra vidū Hermanis pameta biedrību "Bez partijām", kuru pats palīdzēja veidot. Hermanis sociālajos medijos pauda, ka, lai realizētu biedrības ideju par vēlēšanu kārtības maiņu, bija nepieciešams sabiedrības atbalsts, ko viņš neesot sagaidījis. Daudzi atbalstu esot izteikuši privāti, bet, kā norāda Hermanis, praktiski gandrīz neviens neesot bijis gatavs to darīt publiski.



