Ziemas gaismu taka “Saule. Ziemas saulgrieži” Brīvdabas muzejā 2025. gada decembrī
No 19. decembra līdz 2026. gada 4. janvārim katru vakaru, izņemot 24. un 31. decembri, plkst. 17.00, 18.00, 19.00, 20.00 un 21.00 Latvijas Etnogrāfiskajā ...
Gaismas takā “Saule. Ziemas Saulgrieži” apskatāms vienkoču strops no Līgatnes Vienkoču parka
Triloģijas “Gaismas gadskārtas” 2. daļas - gaismas takas “Saule. Ziemas Saulgrieži” ekspozīcijā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdanas muzejā līdz 4. janvārim apskatāms eksponāts - kas atceļojis no Līgatnes Vienkoču parka - vienkoča bišu strops.
“Saulgriežos jāiet bišu klausīties - pēc tā senie latvieši noteica laika apstākļus - tapēc mūsu gaismas takā radījām objektu, kuram bija nepieciešams īsts bišu strops un to mums laipni aizlienēja Līgatnes Vienkoču parks,” stāsta takas radošais direktors Dmitrijs Vonda.
"Līdz 18. gadsimtam, lai iegūtu medu zemnieks jeb dravinieks bija spiests kāpt kokā, bet samazinoties mežu platībām un uzlabojoties saimnieciskajai sistēmai, šos kokus mēdza izcirst un tieši to stumbra gabalu, kurā atradās bišu saime - dori - pārvietoja uz dārzu - tas tad arī arī ir uzskatāms par davniecības sākumu Latvijas teritorijā,” stāsta Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs. Dr.hist. Mārtiņš Kuplais.
Ar laiku dobumus paplašināja ar roku, tad - no meža pārnesa stunbra gabalus ar tukšiem dobumiem un pielāgoja tos bišu izmitināšanai. Vienkočiem (viena koka gabala grebumiem) sāka pielikt durvis vai laidus, lai bitēm būtu ērti iekļūt dobumā. Vienkoča stropi Latvijas novados tika izmantoti gan stāvus, gan guļus - piemēram, Latgalē vairāk izmantoti guļus stropi, bet tad tos apsedza ar bērzu tāsīm vai egļu mizām.
