Koka arhitektūra nav nekāda pagātne! Kādus namus un būvniecības risinājumus piedāvā mūsdienu tehnoloģijas

Pirms diviem gadiem diezgan plašu ievērību izpelnījās Latvijas uzņēmums CMB “Housing Solutions”, Latvijas Ekonomikas ministrijas iepirkuma ietvaros nosūtot uz Ukrainu 12 pašu ražotas moduļu mājas, tā sagādājot Krievijas uzbrukumos nopostīto ēku iedzīvotājiem jaunu pajumti. Ukraiņu atsauksmes bijušas labas, tāpēc var teikt, ka pārbaudi ar laiku moduļu nami ir izturējuši. "Tas bija diezgan saspringts laiks, jo mums četru mēnešu laikā bija jānogādā uz Ukrainu 12 mājas, kas sastāvēja no 24 moduļiem. Tātad ne tikai jāpaspēj saražot, bet arī aizvest uz Ukrainu. Ar ražošanu mēs tikām galā, taču problēmas radās ar vešanu, jo tieši tajā laikā poļi sāka uz ceļiem rīkot protestus. Uz Ukrainu transporta kompānijas mašīnām ar mājām kā humānās palīdzības kravu izdevās tikt, taču ārā no turienes vairs nē. Jāstāv uz Polijas robežas trīs nedēļas rindā. Mūsu līguma noteikumi paredzēja, ka uz Ukrainu jau jādodas nākamajiem moduļiem, kas jau bija gatavi, taču vienkārši nebija ar ko tos aizvest. Labi, ka izdevās termiņu par pāris nedēļām pagarināt," stāsta CMB “Housing Solutions” pārdošanas speciālists Mārtiņš Prīsis.

Rūpnīcā ražotas istabiņas

Kas tad ir šie koka moduļu nami un ar ko tie atšķiras, piemēram, no koka paneļu ēkām? Vienkāršoti sakot, katrs modulis ir koka kaste, kuras platība ir līdz 40 kvadrātmetriem. Atšķirībā no paneļiem, kurus nogādā būvniecības vietā un tad tur saliek kopā, moduli saliek jau rūpnīcā un uz būvniecības vietu ved gatavu. Tādēļ arī nav jēgas pasūtīt tik platu moduli, kādu nevar pārvadāt pa koplietošanas ceļu. Šī iemesla dēļ parasti moduļa garums ir 13,5 metri, platums ap četriem metriem, arī augstums ap četriem metriem. 
Tas gan nenozīmē, ka pasūtītājs būtu spiests aprobežoties tikai ar mazu 35 kvadrātmetru namiņu. Modeļus var savienot un kombinēt. Tātad, ja vēlies 70 kvadrātmetru mājokli, tad nepieciešami divi moduļi, 105 kvadrātmetri būs trīs moduļi un tā tālāk. Tos var likt kopā arī ar nobīdēm, nevis tikai vienu aiz otra kā vilcieniņu. Iespējams arī likt vertikāli vienu uz otra, tā veidojot daudzstāvu būvi. Piemēram, kādam Latvijas uzņēmumam šoferu atpūtas telpas ir veidotas no moduļiem, saliekot četrus pirmajā un četrus otrajā stāvā, kopā nodrošinot aptuveni 240 kvadrātmetru platību. Konkrētajā objektā kāpnes ierīkotas ārpusē, taču tehniski ir iespējams izprojektēt arī iekšējās kāpnes. Ārzemēs ir piemēri, kad no moduļiem būvē ēkas pat 20 stāvu augstumā, arī tepat Jelgavā ir uzcelts modulārs piecstāvu īres nams.

Kā jau teikts, moduļus ražo rūpnīcā, kur paveic 95 procentus no visiem darbiem – te ir gan iekšējā apdare, gan apgaismojums, gan iebūvēta virtuve un pilnībā aprīkota vannasistaba. Būtībā gatavs dzīvoklis. Tā pilnībā aprīkots un iepakots modulis aizbrauc uz celtniecības vietu, kur jau ir sagatavoti skrūvpāļu pamati, uz kuriem to novieto. Moduļu savienošana un komunikāciju pieslēgšana objektā parasti prasa pāris nedēļas, un tas tad arī viss – māja gatava!

"Priekšrocība ir tā, ka visa montāža notiek rūpnīcā zem jumta kontrolētos apstākļos, kas ļauj garantēt kvalitāti, jo nav jāuztraucas par laika apstākļiem un ēkas ātru dabūšanu zem jumta. Turklāt mums kā ražotājam darbs objektā izmaksātu uz pusi dārgāk nekā rūpnīcā: būtu jāapmaksā strādniekiem dzīvošana, varbūt arī komandējuma nauda, jādomā par materiālu pasūtīšanu un piegādēm," skaidro Mārtiņš Prīsis.

Daudzstāvu ēku renovācija ar koka paneļiem

Vēl viens CMB “Housing Solutions” darba virziens ir koka paneļu mājas – ar šādu metodi uzņēmums visā Latvijā pēc tipveida projekta būvē sociālās mājas. Siltumizolācijai izmanto kokšķiedras vati, tātad gandrīz visa konstrukcija ir no dabīgiem materiāliem. Taču perspektīvā lielāku uzsvaru domāts likt uz moduļu māju ražošanu, kā arī apgūt jaunu nišu – dzīvojamo namu renovāciju. 

Ar Ekonomikas ministrijas un “Altum” palīdzību jau ir uzsākts daudzstāvu dzīvojamo namu renovācijas projekts ar koka paneļiem. Līdz šim renovāciju veica vai nu ar siltumizolāciju un dekoratīvo apmetumu, vai ventilējamām daļēji no koka darinātām fasādēm, ko montēja objektā. Tagad ir parādījies jauns risinājums – rūpnīcā izgatavoti koka paneļi. Tā kā tas ir ļoti ekoloģisks un videi draudzīgs risinājums, šai renovācijas metodei ir lielāks valsts finansiālais atbalsts nekā pārējām. Patlaban CMB “Housing Solutions” ir iesaistījies desmit ēku renovācijas pilotprojektā, tā kļūstot par šīs jomas pionieriem Latvijā. Salīdzinājumā ar kaimiņiem igauņiem mēs esam mazliet aizkavējušies, jo Igaunijā renovācijas metode ar koka paneļiem tiek izmantota jau vairākus gadus.

"Galvenā atšķirība no ventilējamās fasādes ir tā, ka mēs visu izgatavojam rūpnīcā, bet pēc tam aizvedam uz objektu un tur uzliekam. Ventilējamās fasādes būvē turpat uz vietas: liek sastatnes, tad saliek rāmi, ko piepilda ar siltumizolāciju, un veic visus pārējos darbus. Iedzīvotājiem tāds risinājums nav pats patīkamākais, jo parasti sastatnes pie mājas nostāv gandrīz gadu, turklāt visu to laiku logi ir aizklāti ar plēvi un traucē dzīvot. Savukārt koka paneļus mēs izgatavojam rūpnīcā viena vai divu mēnešu laikā, bet iedzīvotāji tikmēr var dzīvot, kā dzīvojuši. Tad aizvedam paneļus uz objektu un pāris nedēļu laikā uzstādām. Mīnuss – bet savā ziņā arī pluss – ir tas, ka rūpnieciski ražotajiem paneļiem ir nosacījums, ka ēkā jāmaina visi logi, jo tie ir panelī iebūvēti jau rūpnīcā. Pret to cilvēkiem reizēm ir iebildumi, jo tās ir papildu izmaksas, taču ieguvums ir tas, ka pēc šādas renovācijas visai mājai ir vienādi logi un ievērojami tiek uzlaboti ēkas kopējie energoefektivitātes rādītāji," skaidro Prīsis. Ja ēkai ir izbīdītie balkoni, kādi mēdz būt Hruščova laiku namiem, tad tos demontē un renovācijas laikā aizstāj ar jauniem un lielākiem metāla konstrukciju balkoniem, kas balstās uz atsevišķiem pamatiem. Gan izskatās labāk, gan arī ir nesalīdzināmi drošāki par pusgadsimtu seno mantojumu.

Veco padomjlaiku namu renovācijai ar rūpnīcā ražotajiem koka paneļiem ir kāda būtiska nianse. Visi zina, ka padomju celtniecības metodes nebija diez ko modernas un arī būvdarbus parasti veica pavirši, tāpēc šiem namiem ir daudz iedzimtu defektu. Piemēram, šajās mājās nevar paļauties, ka visi leņķi būs taisni un logi atradīsies precīzi vienādā attālumā viens no otra. Veicot darbus uz vietas, visas nobīdes uzreiz var ņemt vērā un būvējamo konstrukciju attiecīgi pielabot, bet ar gatavajiem paneļiem tas neies cauri. Proti, ja nama siena būs šķība vai ar izbīdījumiem, tad panelis tai nepiegulēs tā, kā vajag. Tādēļ pirms konstrukciju ražošanas sākšanas jāveic ēkas 3D skenēšana, tā izveidojot precīzu konkrētā nama modeli, kuram tad arī tiek ražoti atbilstoši paneļi, ievērojot visas nianses un individuālās īpatnības.

Skatoties tālāk nākotnē, ēku renovācijā ar rūpnieciskajiem koka paneļiem Latvijas uzņēmums cer iekarot arī Vācijas tirgu. Arī tur ir daudz vecu daudzdzīvokļu namu, kuriem nepieciešama renovācija, un vāciešiem koka paneļu risinājums patīk tā ekoloģiskuma dēļ. Patlaban CMB “Housing Solutions” piedalās divos tenderos Vācijā, jo tur ir izvērsta ļoti plaša renovācijas programma, kuras ietvaros paredzēts atjaunot vairākus simtus tūkstošu māju. Vāciešiem šādu projektu ir vienkāršāk realizēt nekā pie mums, jo Vācijā praktiski visi daudzdzīvokļu nami pieder kādam konkrētam apsaimniekotājam, kurš dzīvokļus tālāk izīrē īrniekiem, tādēļ nav nepieciešams garš un sarežģīts saskaņošanas process ar katra atsevišķa dzīvokļa saimnieku – ja pienācis laiks ēku renovēt, tad apsaimniekotājs noslēdz līgumu ar būvfirmu un viss notiek. Kopējais darbu apjoms visā valstī ir tik vērienīgs, ka saviem spēkiem vācieši to nespēj paveikt, tāpēc paveras labas iespējas Baltijas uzņēmumiem, kuri var uzņemties daļu darbu.

Koks pret betonu

CMB “Housing Solutions” nebūt nav vienīgais Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar koka konstrukciju ražošanu būvniecības vajadzībām. Pavisam pie mums ar koka konstrukciju izgatavošanu nodarbojas apmēram 80 firmas, turklāt lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta. Piemēram, Latvijas uzņēmums “Nordic homes” vēl 2014. gadā Liverpūlē no koka uzbūvēja deviņstāvu viesnīcu. Tik sarežģītu koka konstrukciju būve ir iespējama, pateicoties jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem. Ļoti populāri ir CLT (cross laminated timber) jeb šķērslīmētā koka materiāli, kas ir lieliska alternatīva dzelzsbetonam, un arī tos ražo Latvijas uzņēmumi.

"Izmantojot rūpnīcā ražotas konstrukcijas, ēkas būve aizņem ievērojami mazāk laika. Tas savukārt nodrošina kvalitāti, jo ātrāk var uzlikt jumtu un nav jāuztraucas par to, ka konstrukcijas varētu lietū izmirkt. Laiks un ātrums ir tie faktori, kas pasaulē aizsākuši koka būvniecības bumu. Kā piemēru var minēt 2018. gadā Vankūverā uzbūvēto universitātes 18 stāvu kopmītņu ēku, kuras montāža prasīja mazāk nekā divus mēnešus, turklāt vienlaikus objektā strādāja tikai deviņi cilvēki. Zinot, ka cilvēka darbs maksā ļoti dārgi, no ekonomiskā viedokļa tas ir liels ietaupījums," uzsver Latvijas Koka būvniecības klāstera izpilddirektors un biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis Kristaps Ceplis. Protams, no svara ir arī tas, ka nav videi draudzīgāka celtniecības materiāla par koku. Vēl viena kokmateriālu priekšrocība ir tā, ka tie ļauj ēkām būvēt garus laidumus bez balsta kolonnām pa vidu, kas būtu nepieciešamas dzelzsbetona konstrukcijām. Šī iemesla dēļ no koka mēdz būvēt sporta halles.

Ja runājam par izmaksām, tad parasti cilvēkus interesē, vai ēku no finansiālā viedokļa ir izdevīgāk celt no betona vai koka. Viennozīmīgas atbildes te nav, jo viss atkarīgs no tā, kādu tieši ēku vēlaties būvēt un kādas ir prasības – koka namu uzcelt var gan lēti, gan arī dārgi. No zināmākajiem piemēriem var minēt Ogres bibliotēku, kas gan dizainiski, gan tehnoloģiju ziņā ir lielisks koka arhitektūras paraugs, taču, tā kā tā lielā mērā būvēta tieši prezentācijas nolūkos, tad celtniecība izmaksāja diezgan dārgi. Kā pretējs piemērs var kalpot Lielvārdes bērnudārzs, ko sākotnēji bija plānots būvēt no betona, taču, veicot aprēķinus, izrādījās, ka koka konstrukcijas ir lētākas. Tādēļ, projektējot ēku, vispirms jātiek skaidrībām par savām vajadzībām un vēlmēm, lai tad varētu veikt aprēķinus un saprast, cik tas varētu izmaksāt vienā vai otrā variantā.

Raksts tapis sadarbībā ar Valsts meža attīstības fondu.