Labdarības maratons "Dod pieci!” tuvojas noslēgumam - līdz šim saziedoti 322 354 eiro

Visi maratona laikā saziedotie līdzekļi nonāks labdarības organizācijas Ziedot.lv rīcībā, kas palīdzēs apmaksāt rehabilitācijas nodarbības bērniem un jauniešiem ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem. Šobrīd saņemti jau 62 palīdzības pieteikumi no Rīgas, Jūrmalas, Mārupes, Valmieras, Aizputes, Saldus, Smiltenes, Balviem, Dundagas, Gulbenes, Engures, Dobeles, Daugavpils un Liepājas.

“Ja nevēlamies arvien pieaugošu veselības aprūpes budžetu, mums jādomā, kā paplašināt finansējumu tieši tautas sportam un plaši pieejamiem sporta veidiem kā skriešanai, riteņbraukšanai, dažādām komandu spēlēm. Izpratne par to pastāv, bet vienmēr kaut kas drusku pietrūkst. Ziniet, ir lieta, ko katrs var darīt pats – kustēties, taču ir arī atbildība, kas jāuzņemas valstij. Veselības budžets ir kā pēdējais bastions, un es domāju, ka mēs tērētu mazāk veselībai, ja vairāk investētu citās programmās,” sarunā norāda Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Stikla studijā viesojās projekta “IMRSportsLV” pētnieces Dace Reihmane un Aija Kļaviņa. Dace akcentē, ka kustība ir viens no būtiskākajiem ikdienas veselības pamatiem, un tai ir jānotiek arī dabiskā, bērniem saprotamā veidā – ļaujot kāpt kokos, vairāk pārvietoties kājām, dejot un rotaļāties. Viņa atgādina, ka agrāk skolās ierastā “bizošana” starpbrīžos nereti palīdzēja bērniem sasniegt ieteicamās 60 minūtes fiziskās aktivitātes dienā, ko strukturēti treniņi ne vienmēr spēj nodrošināt. Savukārt Aija Kļaviņa papildina, ka bērniem ar funkcionēšanas traucējumiem īpaši nozīmīgas ir vismaz 20 minūtes intensīvas kustības dienā, kā arī sociālā mijiedarbība – piemēram, iespēja satikt draugu. Šie aspekti ir tikpat svarīgi kā pati fiziskā aktivitāte, jo veicina gan veselību, gan emocionālo labbūtību.

Sports un jēgpilnas aktivitātes - bērna iespēja justies pieņemtam

Labdarības maratonu apmeklēja Bērnu un jauniešu parasporta apvienības vadītāja Natālija Novikova, kura pati pārvietojas ratiņkrēslā. Viņas vēstījums ir skaidrs – sports cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir tikpat nozīmīgs kā jebkuram citam, taču sabiedrībā tas joprojām ne vienmēr tiek uztverts kā līdzvērtīgs. “Runājot par sportu, mēs bieži domājam par veseliem cilvēkiem. Taču sports ir ārkārtīgi svarīgs arī bērniem un jauniešiem ar invaliditāti – tas uzlabo dzīves kvalitāti, palīdz atrast savu vietu sabiedrībā un attīsta emocionālo pasauli,” uzsver Natālija.

Līdzīgās domās ir RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētājs, Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs un Pusaudžu resursu centra attīstības vadītājs Ņikita Bezborodovs skaidro, ka maziem bērniem, kuri piedzimst ar kustību traucējumiem, sākotnēji nav citas dzīves pieredzes, ar ko salīdzināt – viņu pasaules centrā ir ģimene. “Bērna pašsajūta un attieksme pret sevi lielā mērā ir atkarīga no tā, kā reaģē un izturas pieaugušie. Ja kustību traucējumi nav saistīti ar pastāvīgām fiziskām sāpēm, ideālā gadījumā tiem nevajadzētu radīt ciešanas vai negatīvas emocijas. Taču tam ir vairāki priekšnosacījumi – viens no būtiskākajiem ir vide. Bērnam ir jābūt iespējai nesaskarties ar mākslīgi radītiem šķēršļiem, kurus diemžēl bieži veidojam mēs paši kā sabiedrība.”

Viņš uzsver, ka fiziski nepieejama vide kļūst par nopietnu barjeru, kas ierobežo ne tikai kustību, bet arī iespēju socializēties. “Ar vecumu arvien nozīmīgāka kļūst piederības sajūta – iespēja būt kopā ar vienaudžiem, piedalīties jēgpilnās aktivitātēs un justies pieņemtam. Pusaudžu vecumā piederība kļūst par vienu no galvenajiem identitātes veidošanas uzdevumiem. Ja sabiedrības radītu šķēršļu dēļ bērnam tiek liegta iespēja piedalīties un būt daļai no grupas, tas var būt ļoti sāpīgi un ar ilgstošām sekām.”

Ziedošanas iespējas, lai palīdzētu bērniem un jauniešiem ar kustību traucējumiem
Labdarības maratons “Dod pieci!” šogad sabiedrības uzmanību pievērš kustībai – tās nozīmei, iespējām un bieži vien nepiešķirtajai vērtībai. Maratona uzmanības centrā ir bērni un jaunieši ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem, kuriem regulāra rehabilitācija ir izšķiroša cīņā par patstāvību un piepildītu dzīvi. Vienlaikus labdarības maratons izgaismo Latvijas iedzīvotāju mazkustīgumu un ar to saistītās veselības problēmas, rosinot ikvienu aizdomāties par kustības nozīmi cilvēka fiziskajai un emocionālajai labbūtībai.

• Līdz 18. decembrim tīmekļa vietnē dodpieci.lv iespējams apmainīt ziedojumu pret savu mīļāko dziesmu Latvijas Radio 5 ēterā ar elektronisko norēķinu starpniecību. Tāpat līdz 18. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi tiks pieņemti arī labdarības maratona stikla studijā Doma laukumā.

 • Līdz 2026. gada 4. janvārim ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs atbalstīt “Dod pieci!”, ziedojot “Narvesen” veikalos visā Latvijā. Iegādājoties karsto dzērienu īpašajās “Dod pieci!” krūzēs, 10 centi tiek novirzīti maratona mērķim, atbalstu var sniegt arī ziedojumu kastītēs vai pirkuma brīdī, pievienojot ziedojumu maksājuma summai, norēķinoties ar bankas karti.