Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Rokpelnis kritizē iecerētās izmaiņas Mediju atbalsta fonda naudas dalīšanā
Iecerētās izmaiņas Mediju atbalsta fonda (MAF) naudas dalīšanā rada pārāk daudz risku un neskaidrību, apdraud mediju vides stabilitāti un var radīt paliekošas sekas, samazinot mediju pieejamību un viedokļu dažādību mediju telpā, aģentūrai LETA pēc sarunas ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) pārstāvjiem teica Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Viņš norādīja, ka tikšanās laikā uzklausītas preses izdevēju bažas par iecerētajām izmaiņām MAF nolikumā.
Rokpelnis stāstīja, ka ZZS aicinās koalīcijas kolēģus pārskatīt rosinātās izmaiņas MAF nolikumā, lai saglabātu līdzšinējo finansējuma sadales proporciju starp dažādiem mediju veidiem. "Izdevēji atbalsta virzību uz mediju atbalsta institucionalizēšanu. Rosināsim Kultūras ministriju izstrādāt plānu, kā virzīties un šo modeli, lai vienkāršotu atbalsta sniegšanu Latvijas medijiem," klāstīja Rokpelnis.
Jau ziņots, ka LPIA vērsusies pie ZZS ar bažām par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām Mediju atbalsta fonda (MAF) darbībā. Tās neesot saskaņotas ar nozari un fundamentāli mainītu gadu gaitā izveidoto atbalsta sistēmu, radot nestabilitāti un negatīvu efektu mediju daudzveidībai.
ZZS klāsta, ka mediju uzņēmumiem nepieciešama stabilitāte un iespēja paļauties uz izsvērtu politikas veidotāju rīcību, lai spētu arī turpmāk nodrošināt sabiedriski nozīmīga satura pieejamību iedzīvotājiem.
Tāpat vēstīts, KM un Mediju politikas konsultatīvā padome ir pabeigušas darbu pie MAF konkursu nolikumu jaunajām redakcijām, kuras 5. decembra sēdē izskatītas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes sēdē, taču gala lēmumi pieņemti netika.
MAF nacionālo mediju konkursā plānots mainīt finansējuma sadalīšanas kārtību, pārejot no līdzšinējās finansējuma sadales starp mediju veidiem uz "atvērtu, konkurenci un kvalitāti veicinošu konkursa modeli".
Izmaiņas paredz atteikties no līdzšinējā MAF finansējuma sadalījuma pa mediju tipiem - drukātajai presei, radio, televīzijai un interneta medijiem, piedāvājot vienotu konkursu visiem nacionālajiem medijiem. Tas nozīmētu, ka turpmāk mediji konkurēs vienā grupā, kur galvenais vērtēšanas kritērijs būs sabiedriski nozīmīga satura kvalitāte un ietekme, nevis medija formāts.
Priekšlikuma mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un pielāgoties mūsdienu mediju vides realitātei, kur robežas starp mediju veidiem ir izplūdušas, argumentē KM, kuras skatījumā izmaiņas konkursu padarīšot atbilstošāku mūsdienu mediju videi, konkurētspējīgāku un nodrošinās vienlīdzīgākas iespējas visiem pretendentiem.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija, LPIA un Latvijas Reģionālo mediju asociācija, kas apvieno elektroniskos plašsaziņas līdzekļus un preses izdevējus, pauž kategoriskus iebildumus pret izmaiņām, savukārt atbalstu tām paudusi Latvijas Žurnālistu asociācija un Latvijas lielākie interneta mediji - AS "Delfi" un SIA "Tvnet grupa".
