ES sanāksmē Latvija atkārtoti lūdz izņēmumu no solidaritātes mehānisma patvēruma meklētāju uzņemšanai
Šodien Briselē notiekošajā Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomē Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) lūdzis Latvijai noteikt izņēmumu no dalības solidaritātes mehānismā patvēruma meklētāju uzņemšanā savā teritorijā, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija (IeM).
Padomē skatīts jautājums par solidaritātes rezerves izveidi, kas paredz katras ES dalībvalsts iesaisti kopējā migrācijas situācijas risināšanā. Kozlovskis vērsis uzmanību uz Latvijas faktisko situāciju migrācijas jomā, uzsverot, ka pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) izvērtējums, kas balstīts vienīgi statistikā, neatspoguļo patiesos izaicinājumus, ar kuriem Latvija sastopas ikdienā.
Kozlovskis atkārtoti lūdzis EK piešķirt Latvijai izņēmumu attiecībā uz solidaritātes mehānisma piemērošanu. Latvijas politiķa skatījumā, ņemot vērā nacionālo situāciju un kapacitāti, Latvija var piedalīties solidaritātes mehānismā tikai ar alternatīviem atbalsta pasākumiem, kas izpaustos kā atbalsts, sniedzot savu ekspertu zināšanas vai dalību, vai arī sniedzot tehnisko atbalstu. Latvija nav gatava personu pārvietošanai pie sevis vai finanšu iemaksām.
Patlaban Latvija turpina dialogu ar EK, lai tiktu izvērtēts un aprēķinos ņemts vērā Latvijas faktiskais ieguldījums četru gadu cīņā ar Baltkrievijas īstenoto migrantu instrumentalizāciju uz ES ārējās austrumu robežas, tās izbūve, kā arī Latvijas atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem un no jauna pagaidu aizsardzības statusu saņemošo personu dinamika, kas ir ar pieaugošu tendenci.
Latvija ir uzņēmusi par 20% vairāk no jauna iebraukušo Ukrainas civiliedzīvotāju, salīdzinot ar 2024. gadu un ar 2023. gadu. Savukārt ES kopumā šajā laika posmā ir vidējs samazinājums 25% apmērā, klāsta IeM. Tāpat attiecīgajā periodā valsts uzņēmusi vairāk nepilngadīgo ukraiņu nekā tas ir ES vidēji.
EK, lai iekļautu dalībvalstis kategorijās, balstās uz salīdzināmiem "Eurostat" un ES aģentūru apkopotiem datiem. Atbilstoši regulai galvenie noteicošie faktori ir patvēruma meklētāju un starptautisko aizsardzības vai pagaidu aizsardzības statusu saņēmušo personu skaita īpatsvars, tostarp, arī uzņemtie ukraiņi iepretim dalībvalstu iedzīvotāju skaitam un IKP, atzīmē IeM.
Atkāpes no dalības šajā mehānismā ir panākusi Polija, attiecīgi virkne Latvijas politiķu ir izplatījuši publiskus paziņojumus, ka sagaida, ka arī Latvijas IeM spēs izcīnīt Polijai līdzīgas pozīcijas.
Jau ziņots, ka šī gada novembrī EK nāca klājā ar ziņojumu, kurš atklāja migrācijas prognozi 2026. gadam, kā arī dalībvalstu iedalījumu kategorijās pēc migrācijas spiediena un priekšlikumus par ikgadējās solidaritātes rezerves izveidošanu. Pēc šī pirmā EK piedāvājuma Latvija kopā ar Lietuvu un vēl citām dalībvalstīm ir ierindotas to valstu grupā, kuras atrodas "migrācijas spiediena riska situācijā", kas paredz Latvijai prioritāru piekļuvi ES aģentūru nodrošinātajam atbalstam.
Papildus EK lēmumam par solidaritātes mehānismu tiks pievienota atsevišķa deklarācija par Latvijas situāciju migrācijas jautājumā.
Ekspertu vērtējumā jaunais Migrācijas un patvēruma pakts kopumā ir vērsts uz to, lai sakārtotu imigrācijas sistēmu ES, tostarp paredzot arī mehānismus, kas atturētu nelegālos migrantus no centieniem iekļūt ES dalībvalstīs.
Solidaritātes rezerves mehānisms ir saistošs visām dalībvalstīm, un ir nostiprināts princips līgumā par ES darbību. Sekojoši, tas paredz, ka katrai ES dalībvalstij ir jāizvēlas - pārvietošanās ceļā savā valstī uzņemt noteiktu skaitu migrantu no citas dalībvalsts vai arī finansiāli atbalstīt šīs dalībvalstis.
