Cesvaines pilī mirdz pērles: atklāta Laimas Bakānes izstāde “Pērļu cirks ar kroņiem, spārniem un gariem”

Šis ir pirmais notikums Cesvaines pils adventes laika ciklā “No tumsas uz gaismu Cesvaines pilī”. Šī izstāde patiesi izgaismos pils telpas ar savu spozmi un greznību. Tajā būs sastopami adventes kroņi, cirka bumbas, pērļu virtenes un visdažādākie dekori — putnu spārni, lidojoši skarabeji un zupas gariņi, katrs ar savu humoru un vieglu maģijas piesitienu. Darbi tapuši pusotra gada laikā, īpaši domājot par Cesvaines pils zāli — tās gaismu, logiem un telpas neatkārtojamo noskaņu, vēstīts Madonas novada pašvaldības mājas lapā.

“Katru gadu uz Ziemassvētkiem gatavoju kādus adventes vainagus. Tās sveces gan tik kārtīgi nenodeg. Pērn izrotāju vairākus tādus pērļu vainagus, liku vicināties logos. Un panesās! Tik skaisti, jāpiestrādā vēl. Tad nu viss 2025. gads man aizgājis pērļu zīmē. Kāpēc izstāde? Nu vienmēr man ir gribējies parādīt, izrādīt, pastāstīt. Svinēt. Pulcināt labus cilvēkus. Vienreiz gadā. Domāju, ka šī ir mana pēdējā speciāli gatavotā izstāde, uz kaut ko jaunu nezin vai saņemšos. Strādāju kā pēdējo. Ja nu kādai mazai, mazai istabiņai Stāmerienas pilī… Man ir daudz paziņu Latvijas pilīs, esmu ļoti daudz redzējusi. Ar lielu cieņu un prieku skatos uz to, kā atdzimst, atjaunojas arvien jaunas pilis, kas bijušas pat uz sabrukšanas robežas. Bet  sirdī man ir divas – Stāmerienas pils un Cesvaines pils,” māksliniece stāstīja par izstādes tapšanas procesu.

Dažus Laimas Bakānes darinājumus Cesvaines pils pasākumos un ikdienā vērīgākie apmeklētāji būs pamanījuši jau līdz šim. Arī 2022. gada sākumā Cesvaines pili rotāja mākslinieces izstāde “Balle pilī”. 

Laima Bakāne dzimusi 1952. gadā. Kopš 2012. gada aktīvi darbojas tautas tēlotājas mākslas studijā „Madona”, kur arī uzsākusi veidot savu daiļradi. Laima glezno un darina dekoratīvus darbus sev saistošā tehnikā – pērļošanas tīmekļošanā, arī aksesuārus un apģērbu. Kopš 2012. gada māksliniece regulāri piedalās izstādēs, līdz šim darbi bijuši aplūkojami Madonā, Rīgā, Gulbenē, Ērgļos, Rundālē, Jaunmoku pilī, Līgatnē un citviet. Viņa sarīkojusi vairākas personālizstādes, tostarp “Lomu spēles”, “Čunčunčurā dzijas vijas”, “Laimas krāsu spēles”, un viņas darbi izstādīti muzejos, kultūras namos, bibliotēkās un muižās visā Vidzemē.

Laimai ir kultūrizglītības darbinieces izglītība ar Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas diplomu, un viņas profesionālā pieredze gadu desmitiem bijusi cieši saistīta ar kultūras vidi. Māksla viņai bijusi klātesoša visu mūžu — gan kā process, gan kā veids, kā skatītājam pasniegt krāsu stāstu un materiālu poētiku. Piedalījusies Latvijas Piļu un muižu asociācijas dibināšanā, ilgus gadus bijusi tās izpilddirektore.

Jāpiebilst, ka papildus šīs izstādes apskatei (Cesvaines pašvaldības mājas lapā norādīts, ka pils darba laiks ir plkst. 10.00 - 17.00 no otrdienas līdz sestdienai un 10.00 – 16.00 svētdienā, pirmdienā pils ir slēgta), noteikti ieteicams izbaudīt arī pašas pils skatus. No 1893. līdz 1896. gadam būvētā Cesvaines pils ir izcils eklektisma paraugs, kurā sajaukušies gotikas, renesanses, romānikas un jūgendstila elementi, bet tai blakus atrodamas viduslaiku pils paliekas. 2002. gada 5. decembrī tā pamatīgi cieta ugunsgrēkā, taču kopš tā laika ir atjaunota.

Šī skaistā pils ir piesaistījusi ne tikai tūristus, bet arī kinostudijas. Šeit tapusi Rīgas Kinostudijas 1975. gada klasika "Melnā vēža spīlēs", bet no nesenās pagātnes veikumiem, piemēram, 2018. gada Latvijas, Francijas, Lielbritānijas un Krievijas kopražojums "Sonāte" (The Sonata), kur galvenās lomas atveido Freja Tinglija, Rutgers Hauers, Džeimss Folkners un Simons Abkarjans, un arī 2023. gada Latvijas un Lielbritānijas kopražojums "Hamelinas stabulnieks" (The Piper), kur galvenās lomas atveido Elizabete Hērlija, Mia Dženkinsa un Džeks Stjuarts.