"Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija" atklātā vēstulē vēršas pie IZM par skolēnu skaita kritērijiem

Biedrība norāda, ka rosinātajiem grozījumiem "var būt būtiska negatīva ietekme uz bērniem, kas šobrīd izglītības pakalpojumu saņem organizācijās, kas darbojas kā sociālie uzņēmumi. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, uz 24.11.2025. Latvijas Republikā  bija reģistrēti 278 (aktīvie) sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā. Vairāki no tiem ir arī privātas izglītības iestādes (19 skolas ir sociālie uzņēmumi),  vairākas organizācijas ir arī LSUA biedri."

"Sociālo uzņēmumu būtība ir nevis pelnīt, bet radīt labvēlīgu sociālo ietekmi. Izglītības jomā sociālie uzņēmumi piedāvā kopienā balstītus pakalpojumus, vecāku dibinātas skolas  un iekļaujošu izglītību, kas ir īpaši svarīga bērniem, kuriem nav piemērotas lielas skolas un lielas klases. Tie bieži ir bērni ar fizisku vai intelektuālu invaliditāti, bērni ar individuālām vajadzībām, un bērni, kuri aizgājuši no vispārizglītojošām skolām, jo tur infrastruktūra nav bijusi pielāgota viņu vajadzībām, tie cietuši no mobinga vai vardarbības, un klases bijušas pārāk lielas, lai skolotāji spētu attiecīgiem bērniem veltīt pietiekamu uzmanību. Bērni ar mācību grūtībām, autismu, uzvedības traucējumiem, sociālajiem riskiem vai citām īpašām vajadzībām nevar tikt apvienoti lielās klasēs — tas ir pretēji izglītības kvalitātes un drošības principiem."

"Ar savu sociālo misiju un individualizēto, iekļaujošo pieeju sociālie uzņēmumi dara to pašu, ko  jebkura  privātā skola, tomēr to galvenais mērķis ir risināt sabiedrības izaicinājumus, lielāko daļu peļņas reinvestējot mērķa sasniegšanā. Sociālie uzņēmumi rodas tur, kur ir būtiski trūkumi vispārizglītojošās skolās, ņemot vērā vecāku pieprasījumu pēc cita veida pieejas izglītībai."

"Bērnu skaits viennozīmīgi  ietekmē izglītības kvalitāti, bet bieži vien tieši mazās klases nodrošina šo kvalitāti un emocionālo labsajūtu, kas ir būtiskākais bērncentrētas izglītības pieejā. Kā rakstīts likuma grozījumu anotācijā, “Izglītības kvalitāti ietekmē dažādi kritēriji (piemēram, iekļaujoša izglītība, mācību saturs, procesu organizācija, mācību vide utt.), kas attiecīgi var, katrs atsevišķi vai savstarpēji mijiedarbojoties, ietekmēt kvalitātes rādītājus jeb rezultātus"."

"Likuma grozījumi var radīt milzīgus sarežģījumus tiem sociālajiem uzņēmumiem, kas ir saņēmuši ESF+ finansējuma ieguldījumus, tajā skaitā ALTUM grantus skolām par vairāk nekā 1,1 miljoniem eiro vai aizdevumus tieši ar mērķi attīstīt izglītības pakalpojumus mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Tādējādi tiktu apdraudēts tiesiskās paļāvības princips, jo saņēmēji labticīgi uzņēmuši saistības, balstoties uz esošo tiesisko regulējumu izglītības jomā."

"Ja tomēr tiek virzīti šāda veida grozījumi, LSUA aicina likumā izdarīt izņēmumu saistībā ar izglītojamo skaitu klasē tām izglītības iestādēm, kuras ir reģistrētas Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā, ņemot vērā, ka, piešķirot sociālā uzņēmuma statusu, īpaši tiek vērtēts izglītības iestādes pienesums sabiedrībai un kopienai, pieeja, kādā veidā tiek nodrošināts izglītības pakalpojums."

"Izglītības likums jau ietver atsauci uz sociālajiem uzņēmumiem, likuma 27 (1) punktā rakstīts, ka pašvaldībai jāpiedalās “attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10 procenti iesaistīto izglītojamo ir no sociālām mērķa grupām.” Īpašs regulējums sociālajiem uzņēmumiem izglītības jomā nepieciešams arī turpmāk. Izņēmuma noteikšana atbilst valsts ilgtermiņa interesēm, jo tā nodrošina iekļaujošas izglītības pieejamību, bērnu socializācijas un pašapziņas attīstību, un preventīvu darbu, kas samazina nākotnes izmaksas sociālajā un veselības aprūpē."