Raunas viduslaiku pils mūri iegūs otro dzīvību

Projekta mērķis ir saglabāt un attīstīt valsts nozīmes kultūras pieminekli – Raunas viduslaiku pili, veicinot objekta piekļūstamību un paplašinot objekta kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vietējo iedzīvotāju kopienas stiprināšanā. Projekta ietvaros plānots veikt Raunas viduslaiku pils mūru konservēšanas darbus un pieguļošas teritorijas infrastruktūras uzlabošanas pasākumus.

Projekta ietvaros tiks veiktas šādas darbības:

• Raunas pilsdrupu DA ārsienas konservācijas daļas konservācijas darbus, būvuzraudzību un autoruzraudzību Raunas pilsdrupu DA ārsienas konservācijai;
• projektēšanu Pilsdrupu pastaigu takai “PilsTaka” un pastaigu takas izveidi, kas ietver arī autoruzraudzības un būvuzraudzības veikšanu;
• Raunas pils taktilā modeļa izveidi.

Kopējās provizoriskās projekta attiecināmās izmaksas ir 271 875 eiro, no kurām 231 093,75 eiro ir ERAF finansējums un 40 781,25 eiro ir Smiltenes novada pašvaldības līdzfinansējums. Projektu plānots īstenot līdz 2027. gada 31. decembrim.

Raunas viduslaiku pils (vācu: Schloß Ronneburg) 13. - 16. gadsimtā bija Rīgas arhibīskapu rezidence Raunā. Mūra pils sākta celt arhibīskapa Alberta II valdīšanas laikā 13. gadsimta vidū sena Vidzemes letgaļu pilskalna tuvumā. Pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidencēm, kurā no Miķeļiem (29. septembra) līdz Sveču dienai (7. februārim) katru gadu uzturējās arhibīskaps ar savu svītu, liecina "Wikipedia" pieejamā informācija. Savukārt "vietas.lv" norāda, ka pils postīšana sākās 1556. gadā ar ordeņa karaspēka uzbrukumiem, turpinājās Livonijas kara laikā. Poļu-zviedru-krievu cīņās (1657.-1658.) pils cieta vissmagāk, un pēc tam vairs netika atjaunota. 1683. g. Zviedrijas karalis pavēlēja Raunas cietoksni izslēgt no nocietinājumu sarakstiem un pilī iznīcināt visu, kas atgādina cietoksni. Tika noārdīti visi priekšpils torņi.