Militārie eksperti brīdina: dzelzceļa līnijas uz Krieviju ir tieši riski Latvijai
Vairākām ministrijām un drošības iestādēm uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījuma veidotājiem kļuvis zināms, ka Latvijā slēgtās sēdēs spriests par iespēju pārgriezt dzelzceļa sliedes Krievijas virzienā. Šī savienojuma pastāvēšana, pēc Latvijas un ārvalstu militāro analītiķu domām, ir vistiešākais risks drošībai. Intervijā "Nekā personīga" Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji nepārprotami liek saprast, ka sliežu ceļi un arī uzbērumi Krievijas pierobežā jālikvidē - jo ātrāk, jo labāk.
"Nekā personīga" atgādina, ka Latvijā dzelzceļa sliežu kopgarums ir aptuveni 1800 kilometru, kas ir 1520 mm platumā un ko izmanto Austrumeiropā un arī Krievijā. Vienlaikus uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" (LDz) joprojām izmanto sakaru iekārtas un programmatūru, kas izstrādātas Krievijā un Baltkrievijā. Ar to palīdzību Krievija spēj sekot līdzi tam, kādi vilcienu sastāvi atrodas Latvijas teritorijā. Turklāt kravas, kas joprojām nāk no austrumiem cauri Krievijai, ir jāapkalpo, sazinoties un uzturot sakarus ar "Krievijas dzelzceļu".
Austrumos Krievijas robežas virzienā atrodas divi dzelzceļa koridori: līnija "Rēzekne II-Zilupe-valsts robeža", kas turpinās Krievijas virzienā uz Pitalovu un Maskavu. Otra līnija "Rēzekne II-Kārsava-valsts robeža" savieno Latgali ar Pleskavas virzienu. Savukārt ar Baltkrieviju dzelzceļa savienojumus nodrošina līnija "Daugavpils-Indra-valsts robeža" Polockas virzienā. Turklāt sliedes posmā "Kārsava-valsts robeža" Pitalovas virzienā daudzu kilometru garumā iet tieši paralēli robežai. Tas ir viens no stratēģiski jūtīgākajiem sliežu ceļiem reģionā, norāda raidījums.
Aptaujātie militārie un ekonomikas analītiķi raidījumam norāda, ka, viņuprāt, esošie dzelzceļa savienojumi ar Krieviju ir drošības apdraudējums. Tāpēc nebūtu ilgi jākavējas ar šo sliežu ceļu demontēšanu.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) raidījumam "Nekā personīga" norāda, ka situācija esot jāvērtē, jo sliežu ceļu nojaukšana Krievijas virzienā pilnībā apturēs tranzītbiznesu Latvijā arī kravām no Āzijas.
LDz atbildē "Nekā personīga" norāda, ka uzņēmums nevarot patstāvīgi lemt par sliežu demontāžu, jo uzņēmums pilda valsts pasūtījumu, un šādus lēmumus pieņem valdība un Saeima. Sliežu demontāža nozīmētu pilnīgu kravu pārvadājumu pārtraukšanu ne tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, bet arī Centrālāzijas valstīm. Šāds lēmums būtiski samazinātu kravu apjomu un palielinātu valsts budžeta līdzmaksājumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, kā arī radītu zaudējumus ostām, uzņēmējiem un Latvijas ekonomikai kopumā.
Aizsardzības ministrija raidījumam atzīmē, ka NBS esot pretmobilitātes plāni, kas nosaka, ko darīt, ja iestājas militārs apdraudējums. Tie tiek trenēti kopā ar LDz. Vai, viņuprāt, sliežu likvidēšana jau tagad palīdzētu stiprināt drošību, teikt nevarot, jo tas viss esot noslēpums.
"Nekā personīga" ir zināms, ka dažas valsts augstākās amatpersonas neoficiālās sarunās pieļāvušas iespēju, ja NBS pieprasīs dzelzceļa sliedes nojaukt, lai novērstu drošības riskus Latvijai, šāds lēmums politiķiem būs jāpieņem. Intervijā "Nekā personīga" NBS nepārprotami liek saprast, ka sliežu ceļi un arī uzbērumi Krievijas pierobežā ir jālikvidē.
Kā raidījumam atklājis Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis, valdība ir informēta par NBS rosinājumu izpētīt "par un pret" bloķējot un/vai demontējot atsevišķus sliežu posmus Latvijas pierobežā pie Krievijas un Baltkrievijas. Jautājums tika skatīts slēgtajā sēdes daļā, tāpēc detalizētu informāciju sniegt patlaban nav iespējams. Taču raidījumam zināms, ka ir uzdots Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Ārlietu ministrijai, kā arī valsts drošības iestādēm analizēt riskus un ieguvumus un tos iesniegt līdz gada beigām.
Kā ziņots, lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā aģentūrai LETA norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.
Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu. Viņaprāt, visiem sliežu ceļiem, kas atrodas uz austrumiem no Daugavpils, būtu jāpazūd, un jāatstāj tikai tie, kas ir patiešām nepieciešami, piemēram, uz rietumiem un uz dienvidiem no Daugavpils.
Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.
