ĀM parlamentārais sekretārs Briselē aicinājis ES daudzgadu budžetā atvēlēt papildu atbalstu valstīm, kas robežojas ar Krieviju
Eiropas valstīm, kas robežojas ar Krieviju nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā nepieciešams papildu finansiālais atbalsts drošības un sociālekonomisko izaicinājumu dēļ, ar ko šīs valstis saskaras Krievijas agresijas dēļ, pirmdien ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
Kā norāda Ārlietu ministrija (ĀM), parlamentārais sekretārs arī uzsvēra, ka kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas ir nozīmīgas ES konverģencei, un tām ir jāparedz atbilstošs finansējums ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai. "Tās nedrīkst padarīt par krīžu risināšanas mehānismiem, kā arī nepieciešams nodrošināt vienādus konkurences apstākļus lauksaimniekiem," norādīja Uršuļskis.
Viedokļu apmaiņā par Eiropadomes sagatavošanu Latvijas pārstāvis uzsvēra, ka šobrīd viens no svarīgākajiem jautājumiem ir panākt vienošanos par turpmāko ES finansiālo atbalstu Ukrainai, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus. Viņš akcentēja, ka būtiski ir turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainai, kā arī ierobežot Krieviju, tai skaitā pieņemot 20. sankciju paketi.
Uršuļskis atzīmēja arī ES paplašināšanās nozīmi Albānijas un Melnkalnes integrācijā un aicināja virzīties uz priekšu ar nākamo sarunu posmu atvēršanu Ukrainai un Moldovai.
Diskusijā par Eiropas Komisijas darba programmu 2026. gadam parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka programmā ir iekļautas daudzas Latvijai nozīmīgas iniciatīvas un priekšlikumi, izceļot ES drošības un aizsardzības stiprināšanu, konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi, sabiedrības noturību un vienkāršošanas principu ievērošanu visā ES likumdošanas ciklā.
Tāpat Uršuļskis izteica atbalstu Lietuvai par Baltkrievijas hibrīdajiem uzbrukumiem tās gaisa telpai, uzsverot, ka tas vēlreiz apliecina nepieciešamību turpināt ieguldīt ES Austrumu robežas stiprināšanā.
