Tauta 11. novembra krastmalā dedz svecītes, godinot mūsu karavīrus. FOTO, VIDEO

Cilvēki šovakar nepārtrauktā straumē devās uz krastmalu, lai iedegtu svecītes pie Prezidenta pils. Tās pakājē jau pievakarē veidojās svecīšu paklājs, kuram netraucēja arī sīkais lietutiņš. Šogad cilvēki bija īpaši aicināti nelikt svecītes pils sienā – noskaidrots, ka liesmas un sodrēji bojā vēsturisko mūri. Katrs 11. novembra vakarā tika aicināts doties uz Daugavas krastmalu pie Prezidenta pils, lai izjustu kopābūšanas gaisotni un pateiktu paldies drošsirdīgajiem Latvijas kareivjiem, pateicoties kuriem mēs šobrīd varam dzīvot brīvā Latvijā. Vairāk - TV sižetā!

Rīgas pils mūra pakājē Lāčplēša dienā, 11.novembrī, iedegtas tūkstošiem sveču, pieminot kritušos karavīrus Brīvības cīņās, informē BNS,

Pašvaldība bija aicinājusi iedzīvotājus svecītes novietot zaļajā zonā un uz trotuāra nevis mūrī, kā bija ierasts agrāk, jo pils vēsturiskais apkārtmūris ir atjaunots. Aģentūra BNS novēroja, ka dažas sveces ir novietotas mūrī, taču vairums no tām - zālienā. Sveces noliktas uz aizdegtas arī uz margām Daugavas krastā.

Apmeklētāju vidū ir dažādas paaudzes, ir daudzas ģimenes ar bērniem, dzirdamas dažādas valodas. Šo pasākumu otrdienas vakarā apmeklēja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Pašvaldības policijas pārstāvis pastāstīja, ka pasākums norit mierīgi, un policija arī neņem nost sveces, kas ievietotas mūrī. Pēc viņa vārdiem, tas nebūtu ētiski.

Lāčplēša dienas piemiņas pasākumi Rīgā sākās plkst.9 ar ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā, pēc tam notika svinīgā vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos, Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde pie Brīvības pieminekļa, ziedu nolikšanas ceremonija pie Oskara Kalpaka pieminekļa, kā arī piemiņas brīdis Sudrabkalniņā. Vakarā plānots lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz 11.novembra krastmalai, svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa, kora, folkloras kopu un rokgrupas "Pērkons" koncerts Latviešu strēlnieku laukumā, kā arī uguns plosta palaišana Daugavā.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.