Daugavpilī pie Sarkanā terora upuru piemiņas akmens iesvētīts ozols
Simboliski īstenojot izsūtīto tautiešu gribu, kas fiksēta viņu testamentā, piektdien, 14. novembrī, Daugavpilī pie piemiņas akmens “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem” tika ievētīts jauniestādīts ozols.
Svinīgajā piemiņas pasākumā piedalījās Daugavpils politiski represēto kluba biedri un viņu tuvinieki, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības vadība, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja un pilsētas kultūras iestāžu pārstāvji, sabiedriskie darbinieki un pilsētas iedzīvotāji. Daugavpils Romas katoļu draudžu dekāns Mārtiņš Klušs vadīja aizlūgumu, iesvētot jauno ozolu.
Godinot 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta traģisko notikumu upurus 1994. gadā Daugavpilī tika uzstādīts piemiņas akmens “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem”.
Šī piemiņas vieta ir tiešs un spēcīgs apliecinājums 1949. gada 23. jūnijā Sibīrijā izsūtīto tautiešu gribai, kuri savā testamentā novēlēja: “Atcerēties visu un visus nevainīgos sarkanā terora upurus – cilvēkus, kuri palikuši uz mūžīgiem laikiem gulēt svešā zemē, viņu asinis un asaras, viņu ciešanas un mokas, atcerieties mūsu izlaupītas sētas un izpostītos ģimenes pavardus, atcerieties mūsu apgānītās un nopostītās svētnīcas, mūsu apzaimotos svētumus un garamantas. Atcerieties visus un visu un nolieciet visiem un visam vienkāršo piemiņas akmeni… Neko citu – tikai vienkāršu, instrumenta neskarto dabisko akmeni, tādu, kādu viņu ir radījusi Māte-Zeme, noskalotu ar ūdeņiem, lietus pilienu noslacītu, vēju appūstu akmeni.”
Savukārt par ozola stādīšanu tautieši testamentā rakstīja: “Nepārtraucamo gara mantojumu starp senču un pēcteču paaudzēm aplieciniet ar mūsu sentēvu svētā koka – ozola zemzara iestādīšanu aiz piemiņas akmens: lai viņa zari līgojas pār akmeni un mūžības vēji viņa lapu čukstā mūsu likteņus un lūgšanas pauž.”
Ozola iestādīšana un iesvētīšana ir simbolisks turpinājums piemiņas tradīcijai, kas piepilda izsūtīto tautiešu vēlmi. Ozols iemieso tautas spēku, dzīvības nepārtrauktību un cieņu pret vēstures liecībām. Kā dabas un dzīvības spēka izpausme, tas kļūs par dzīvu pieminekli, kas papildina 1994. gadā uzstādītā piemiņas akmens nozīmi. Piemiņas vieta ar ozolu kalpos nākamajām paaudzēm, ļaujot tām smelties spēku un izpratni par mūsu tautas vēstures nozīmi, īstenojot izsūtīto tautiešu testamentu pilnībā.
