Daudzi nemaz nenojauš: ministrs skaidro, kāpēc atslēgšanās no BRELL Latviju pasargāja no triecienu sekām
Vai vēja parki un atjaunojamās enerģijas nozīmē zaļāku un lētāku enerģiju, vai tas ir "jaunais OIK" – uz šo jautājumu atbildi TV24 raidījumā “Naudas cena” centās rast Klimata un enerģētikas ministrs (ZZS) Kaspars Melnis, Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš un AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētāja vietnieks Edijs Šaicāns.
Diskutējot par vēja parku būvniecību, elektrības cenām, raidījuma dalībnieki pārrunāja arī atslēgšanos no BRELL. Kā zināms, šā gada 8.februāra rītā Latvija, Lietuva un Igaunija atslēdzās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka, lai pievienotos Eiropas vienotajam elektrotīklam.
Ministrs Melnis teic, ka daudzi cilvēki ikdienā nepamana vai, pareizāk sakot, nedomā par to, kas notiktu, ja mēs joprojām būtu BRELL sistēmā. Proti, no tā, ka ukraiņi uzbrūk Krievijas energosistēmai, sekas justu arī Latvijā. “Tā būtu ķēdīte, kas rada iespaidu arī uz mūsu energosistēmu. Tas ir kā domino kauliņi un, ja, piemēram, pārdegtu kādas iekārtas, rastos jautājums, kurš to kompensēs? Nu skaidrs, ka tur nebūtu nekādas kompensācijas. Mēs gājām uz to, lai mūsu energosistēma būtu drošāka un to arī panācām.”
Jau ziņots, ka Baltijas valstis veiksmīgi atslēgušās no Krievijas apvienotās energosistēmas (BRELL loka) un pievienojušās Eiropas vienotajam elektrotīklam. Vēsturiskais process norisinājās 8. un 9. februārī pakāpeniski – sākot ar Lietuvu un noslēdzoties ar Igauniju.
