Par intīmu foto izplatīšanu bez piekrišanas draudēs reāls cietumsods
Saeima ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālsodu par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez tajos redzamās personas piekrišanas.
Likumprojekta mērķis ir stiprināt cietušo aizsardzību, veicināt drošāku digitālo vidi un sabiedrības informētību par tiesībām uz privātumu.
Paredzēts, ka par cita cilvēka seksuālu darbību vai kailumu atspoguļojošu attēlu, videoierakstu vai digitālo atveidojumu publiskošanu vai nodošanu citiem bez šīs personas piekrišanas varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.
Savukārt, ja šādas darbības būs vērstas pret nepilngadīgo vai ar tām nodarīts būtisks kaitējums, sods paredzēts bargāks – brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods.
Grozījumu autori uzsver, ka kriminālatbildības noteikšana šādos gadījumos pauž sabiedrības stingru nosodījumu šādai rīcībai kā smagam un nepieņemamam nodarījumam. Plānots, ka jaunā norma aizsargās ne vien cietušos, bet arī sabiedrības drošību un morāles normas kopumā.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka ar intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez piekrišanas saprotama seksuāla satura vai kailuma attēlu un video publiskošana bez tajos redzamo personu nepārprotamas atļaujas. Bieži šādi materiāli tiek uzņemti brīvprātīgi, piemēram, romantisku attiecību laikā, taču vēlāk var tikt izmantoti ļaunprātīgi – atriebības nolūkā pēc šķiršanās, ar mērķi pazemot, kontrolēt vai radīt emocionālas ciešanas citai personai.
Anotācijā arī uzsvērts, ka personas brīvprātīga piedalīšanās intīma rakstura materiālu radīšanā vai to kopīgošana ar citiem nenozīmē piekrišanu šo materiālu tālākai izmantošanai vai publiskošanai. Šāda rīcība būtiski aizskar cilvēka cieņu, godu, reputāciju un tiesības uz privātumu, kā arī var radīt sociālu atstumtību, problēmas profesionālajā dzīvē un smagas psiholoģiskas sekas, tostarp trauksmi, depresiju vai pat pašnāvību.
Līdzīgi regulējumi jau ir ieviesti vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Itālijā, Francijā un Lielbritānijā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
